Akad?mija. B?g?ana no vaj??anas
Шрифт:
"Es saprotu, akademija ir laba iespeja izpausties, un turklat vini garante darbu," es gribeju nedaudz noverst uzmanibu un vel parunat ar Tasu, tomer mus partrauca sekretares balss.
– Vivjen Leina, karto testu.
Viss ieksa palika auksts. Ja vien Makss nepiegazas.
"Lai veicas," Tasa mani apskava.
Nelokamam kajam es uzkapu uz lievena.
6. nodala
Liela, plasa zale sedeja atlases komisija tris cilveku sastava.
"Vivjen Lein, nac uz apla centru," viriesa balss skaneja ka perkons, un vins pats bija loti iespaidigs. Gars un tik platiem pleciem, ka likas, it ka vins butu apsedies pie bernu galda.
Vina nevilus paspera soli atpakal.
"Din Rorn, jus biedejat musu pretendentu," sirms virietis ar garu bardu un mazam brillem skibi paskatijas uz vinu. "Ludzu, Vivjen," virietis noradija uz apla centru un es ienemu noradito vietu.
Mana sirds mezonigi puksteja, nezinot, kam gatavoties.
"Rektora kungs, jus esat parak laipns pret piekritejiem," iesaucas sieviete, kas sedeja pa labi no rektora, liekot zvanit vacinam ar zvaninu uz vinas galvas. Ragana, tikai vini valka tadas cepures.
Tikmer sieviete samiedza zalas, kakim lidzigas acis un centas smaidit. Ieguta grimase kopa ar vinas koso sarkano lupu krasu izskatijas rapojosi. Uzreiz atcerejos Dzeku, putnubiedekli, ar kuru mans vectevs aizbaidija putnus no zemenu dobem. Jaatzist, ka vinam labi padevas ari bernu biedesana.
"Prans Ritori, ja mes velamies redzet visu, uz ko si meitene ir spejiga, tad mums nevajadzetu vinu biedet," pavirsi sacija rektors. Bija sajuta, ka rektors garigi nobolija acis.
"Nu, es domaju, ka ir pienacis laiks sakt," Dins Rorns meginaja runat maigak un klusak, kas man lika pasmaidit. – Tavos dokumentos noradits, ka esi elementars burvis, ar gaisa specializaciju, tad tavs parbaudijums bus magisks. Starp citu, ja tu ar to netiksi, esmu gatavs tevi uznemt sava karotaju fakultate, magijai mums nav goda,” piemiedza dekans.
– Dekn Rorn, jus jau esat aizpildijis savu fakultati lidz galam, un divas tresdalas adeptu macas pie jums! – Ritori ruca, izaicinosi uzmetot lupas.
"Pietiek, kungi," rektors vinus partrauca. "Mes esam sapulcejusies seit, lai parbauditu Leinas jaunkundzi, nevis lai klausitos jusu simtgadigas kildas."
Dekani uzblava, ka launi adepti, bet kluseja. Rorns panema rezultatu lapu, un Ritori saka vilkt nost cimdus.
Es saku nervozet, tapat ka visi no Halordu klana, mana galvena specializacija bija uguns, savukart citi elementi, lai gan tie man padevas, bija nedaudz sliktaki, bet Maksa masai bija gaiss ka vadosais, un es pat to nedariju. apnikt to noskaidrot ieprieks.
"Parbaude sakas," pazinoja Ritori, izveidojot par mani magisku kupolu.
Sakuma man likas, ka nekas nenotiek, un tad jutu, ka no kupola tiek izsuknets gaiss.
Vina meginaja vilkt gaisa straumes pret sevi, tomer Ritori kontrole bija parak speciga, stiepjoties ka stigas, tas pluda atpakal pie raganas. Galva griezas, sviedri lija, kajas padevas. Es nezinaju, ka no neka radit gaisu, atskiriba no udens un uguns.
Jus nevarat paradit uguni, tas ir retakais elements un ir parak maz cilveku paklauts, vini mani uzreiz izdomas.
Ar vienu roku vina meginaja vilkt gaisa plusmu, bet ar otru sauca udeni. Udens atsitas pret straumi, un aiz kupola Dina Ritori kliedza, grims no vinas sejas ka netirumi pileja pelke.
– Ka tu uzdrosinies! – niknums reca un nolaida mani neglituma lastu.
Udens vairogs absorbeja lastu, bet neitralizeja to. Vina sauca zemi, un ta absorbeja udeni.
Ragana man iesita ar viesulvetru, un pedeja bridi man izdevas uzcelt mala barjeru, kas lava man izdzivot.
Pedejais pravesta sitiens bija parak specigs, uguns lietus burvestiba, to spej absorbet tikai uguns. Es sakodu zobus, lai nekliegtu no sapem, bet manai adai nepieskaras neviena pilite.
– Pietiekami! – rektors piecelas no kresla. – Pravest Ritori, jus lietojat augstaka limena lastu pret adeptu, tas nav pielaujams. "Tu tiksi sodits," vins teica un vina balss cirta.
"Protams, rektor Dekmor," sieviete nolaida skatienu uz gridas, bet es biju parliecinata, ka vina neaizmirsis un nepiedos man sadu pazemojumu.
– Din Rorn, ka ar rezultatu tabulu?
"Rektora kungs, viss bija sakartots ta, ka vajadzetu," es nezinu, kads sods gaidija Ritori, bet acimredzot. Rorns baidijas izsaukt rektora dusmas.
– Leinas jaunkundze, apsveicu, jus lieliski nokartojat iestajparbaudijumu. "Ienemu jus kaujas magijas fakultate, kuru es personigi uzraugu," rektors atlaidigi pasmaidija. – Izej pa tam durvim un gaidi turpmakos noradijumus.
"Paldies, rektora kungs," es paskatijos uz Dekmoru, un manu acu prieksa paradijas krauklis. Rektors ir viens no pedeliem. Rektors knapi pamaja.
– Un ko jus domajat par sekretara darbu? – vina acis saka mirdzet smieklos.
"Es priecasos, rektora kungs," vina paklanijas un devas uz noraditajam durvim.
Aiz durvim bija liela zale, pilna ar divaniem un kresliem.
– Viv! – Makss pieleca un apskava mani. – Es zinaju, ka tu tiksi gala. Kura fakultate?
"Cinas magija," vina mehaniski atbildeja, mirkskinot acis.
"Oho, vini tur reti ved meitenes," atbildeja puisis, kurs staveja blakus Maksam. – Starp citu, es esmu Elors, mes macamies viena fakultate.
"Prieks iepazities, Vivjen," vina pastiepa roku, un uzbrucejs to paspieda.
"Cik kaujinieciska meitene," Elors pasmineja.
– Pat neskatieties vinas virziena, – Makss nopietni bridinaja.
“Ak, es visu saprotu, ka tu saki,” puisis samiernieciska zesta pacela roku.
7. nodala
Dzivojama istaba pavadijam kadas tris stundas. Atlikusaja laika mums pievienojas kadi divdesmit piekriteji.
– Vivjena! – atskaneja Tasas priecigais sauciens, un tad vina mani apskava. – Esam tik priecigi! Pastasti man, kura fakultate tevi uznema?
"Par kaujas magiju," kaujinieks atbildeja mana vieta, kamer es meginaju elpot, neskatoties uz manu trauslo izskatu, Tasa ar savu speku neatbilda. "Elor Kor, es priecajos satikt savu draugu Vivjenu," puisis burvigi pasmaidija un es jutos lieks.
– Tasa, kura fakultate tu iestajies? – jautaja, kad meitene atbrivoja mani no sava laca apskaviena, kas uzjautrinaja Maksimilianu un Eloru.
"Ak, man nav ipasi daudz magiska potenciala, bet man tas joprojam ir, pravests Ritori pienema mani sava raganu fakultate," meitene vienkarsi staroja no laimes. "Vina ir tik laipna un mila, man ir tik paveicies." Manuprat, vina ir vienkarsi briniskiga stundu vadisana, jo vina ir tada,” meitene ar roku izdarija jegpilnu piespeli.
Makss un Elors saskatijas, labi, acimredzot es nebiju vienigais, kam nepatika raganas dekanats.