K? k??t bag?tam no nulles

Pieci veidi, ka klut bagatam

Es piedavaju jums piecus veidus, ka veidot bagatibu, ja esat apnemies klut bagats.

Klusti par uznemeju

Visa Amerikas vesture galvenais cels uz bagatibu jeb top-toping metode ir uznemejdarbiba. Tas ir par veiksmiga uznemuma dibinasanu un vadisanu. Tas ietver visus ta veidus: no lauksaimniecibas un kravu parvadajumiem lidz nekustamajam ipasumam un datoriem.

Vairak neka 200 gadu laika Amerikas Savienotajas Valstis 74 procenti miljonaru kluva bagati no sava biznesa. Viss sakas ar prieksstatu par noteiktu produktu vai pakalpojumu. Tad cilveks to parvers par biznesu, buve so biznesu no nulles, no pamatiem un rezultata klust bagats. Henrijs Fords, Endrju Karnegijs, Dzons Dzeikobs Astors, Kornelijs Vanderbilts, Ross Perots, Sems Voltons, Bils Geitss, Maikls Dels un Lerijs Elisons visi saka no nulles, tacu speja izveidot plaukstosus uznemumus. Ir vel miljoniem.

Cinies uz augsu

Nakamais veids, ka klut bagatam, ir klut par augsti apmaksatu darbinieku plaukstosa uznemuma vai uznemuma, kas atalgo savus darbiniekus ar akciju cenu kapumu. Desmit procenti no pastaisitajiem miljonariem Amerika ir cilveki, kas ilgus gadus stradaja lielos uznemumos vai tajos, kas velak izauga. Parasti visus sos gadus vini smagi stradaja, un, pateicoties tam, vini pacelas pa karjeras kapnem, sanema ieverojamu atalgojumu, premijas, pelnas procentus vai uznemuma akcijas. Un ienakumu pieauguma rezultata vini kluva par miljonariem un multimiljonariem.

Pols Alens kopa ar Bilu Geitsu dibinaja Microsoft, tacu pec saslimsanas pardeva savas akcijas par loti pieklajigu naudu un tagad ir multimiljardieris. Sietla ir pazistama ka «Microsoft miljonaru» apgabals, cilveki, kuri stradaja uznemuma septindesmitajos un astondesmitajos gados, visbiezak par sekretariem un programmetajiem. Velak, iegadajusies vertspapirus, vini uzvareja birza un kluva bagati.

Daudzi augstaka limena vaditaji visu gadu sanem premijas un vairaku miljonu dolaru pelnu. Darbs liela, nepartraukti attistosa uznemuma, kur maksa lielas algas un ir iespeja piedalities pelna, ir neizsikstoss bagatibas avots.

Daudzi darbinieki ir stradajusi vinu uznemuma daudzus gadus un ienemusi vadosus amatus. Vini sanema vairak neka solidu algu, lielu pelnas procentu un uzvareja birzas. Ietaupot un reizinot nopelnito naudu, vini galu gala kluva par miljonariem. Nesen Chrysler Corporation vaditajs Li Jakoka gada laika nopelnija 26,7 miljonus dolaru. Disneja aktieris Maikls Eisners sanema 150 miljonu dolaru premiju. Ar sadam premijam klut par miljonaru nemaz nav gruti.

Klusti par profesionali

Ieverojama dala pastaisito miljonaru ir augstas klases profesionali — arsti, zobarsti, juristi, arhitekti, inzenieri un citi specialisti ar augstako izglitibu, kuri sanem augstu maksu par saviem pakalpojumiem. Sie cilveki solija sasniegt patiesus augstumus sava profesija un to ari tureja, nopelnot akademiskos gradus un palielinot naudu. Saja kategorija ietilpst desmit procenti miljonaru Amerikas Savienotajas Valstis.

Saciet tirdzniecibu

Ieverojams procents pastaisito miljonaru ir tirdzniecibas agenti un pardosanas konsultanti. Pieci procenti miljonaru Amerika ir tirdzniecibas eksperti. Vini nekad nav vadijusi savu biznesu. Tikai dazi no viniem ir apmeklejusi koledzu vai ieguvusi gradu saja joma. Bet vini kluva par istiem precu un pakalpojumu pardosanas specialistiem, sanemot pienacigu atalgojumu. Turklat vini speja gudri parvaldit nopelnito naudu un, sapratigi to ieguldot, kluva par miljonariem.

Sis cetras kategorijas veido 99 procentus no visiem miljonariem:

1. Sava uznemuma ipasnieki – 74

2. Augsti vadosie amati – 10

3. Arsti, juristi un citi profesionali – 10

4. Tirdzniecibas agenti un pardosanas konsultanti – 5

Kopa: 99

Cits

Atlikusais 1 procents miljonaru ir cilveki, kuri savu bagatibu guvusi akciju tirgu, izmantojot izgudrojumus vai autortiesibas uz gramatam un dziesmam, sovbiznesa, laimejot loterija vai citos veidos. Diemzel, nemot vera intensivo sabiedribas un plassazinas lidzeklu parbaudi, kas saistita ar so kategoriju, daudzi cilveki uzskata, ka tie ir tipiski veidi, ka klut bagatam. Patiesiba tie ir arkartigi reti.

Saja gramata mes pieversisimies sadiem aspektiem: ka klut par naudas magnetu, ka iegut finansialu neatkaribu, uzsakot savu biznesu, sapratigi ieguldot savus ienakumus, virzoties pa korporativajam kapnem, klustot par augsti kvalificetu specialistu sava joma, ka ari apsveriet divu vai vairaku ieprieks mineto aspektu kombinacijas. Jus iemacisities atpazit iespejas un iemacisities spert pirmo soli. Jus uzzinasiet, ka nopelnit nepieciesamo naudu, maksimali izmantojot savus talantus un spejas un ka iegut zinasanas, kas nepieciesamas finansialajiem panakumiem izveletaja joma.

Bagatibas definicija

Saksim ar bagatibas definiciju. Bagatiba ir skaidra nauda, kas ieguta no arejiem avotiem. Jus varat nopelnit daudz naudas, bet jus klusit bagats tikai tad, ja jusu nauda stradas jusu laba. Lai klutu bagats, jums ir jaiegust nauda, jaliek ta darba un janes jums vel vairak ienakumu. Bagatibas radisanas noslepums ir pavisam vienkarss. To sauc par vertibas paaugstinasanu. Veiksmigi cilveki viena vai otra veida atrod iespejas pievienot vertibu personai vai uznemumam, produktam vai pakalpojumam.

Seit ir spilgts piemers vertibas palielinasanai – Domino pica. Domino’s palielinaja picas vertibu, pateicoties atrai piegadei, un rezultata radija vairaku miljonu dolaru imperiju. Atra produktu piegade palielina uztverto vertibu un samazina cenu jutigumu.

Vertibu ir iespejams palielinat, perkot preci viena vieta par vienu cenu un pardodot par augstaku cenu cita vieta. Piemeram, precu vai pakalpojumu iegade no Honkongas, Taivanas, Japanas vai Vacijas un to pardosana Amerikas Savienotajas Valstis par augstaku cenu ir veids, ka palielinat vertibu. Importa un izplatisanas pamata ir sis princips.

Vertibu var pievienot ari apkalposana. Jus piedavajat pakalpojumu, kas uzlabo cita cilveka dzivi vai darbu, vai lauj atrak, vieglak, letak vai ertak sasniegt savus merkus. Tas ir vel viens veids, ka pievienot vertibu. Zobarsts, kas atbrivo cilveku no sapem, rada pievienoto vertibu. Gramatvedis, ietaupot klienta naudu no nodokliem, rada pievienoto vertibu. Pardevejs, kas klientam piedava jaunu produktu vai pakalpojumu, rada pievienoto vertibu. Lielaka dala laimes Amerikas Savienotajas Valstis sakas ar personigo pakalpojumu pardosanu.

Atzit un apmierinat vajadzibu

Jebkuru finansialu panakumu, ipasi biznesa, pamata ir vecs ka pasaule noteikums: atpazit un apmierinat vajadzibu. Iespejas izmaksu teorija apgalvo, ka preces vertibu nosaka pircejs. Tas ir, kaut kas ir ta verts, cik kads ir gatavs par to maksat. Cilveki izlemj, kadu cenu vini maksas, pamatojoties uz vajadzibu pec preces vai pakalpojuma un pieejamam alternativam.

Veiksmigs bizness ir rezultats, apvienojot vairakus razosanas faktorus – zemi, darbaspeku, kapitalu, izejvielas un apsaimniekosanu – un radot produktu vai pakalpojumu, par kuru pircejs maksas cenu, kas parsniedz ta razosanas kopejas izmaksas. Tada veida uznemejs pievieno vertibu produkta vai pakalpojuma izveide iesaistito komponentu kombinacijai. Starpibu starp razosanas, piegades izmaksam un cenu, ko pircejs ir gatavs maksat par konkreto produktu vai pakalpojumu, sauc par pelnu vai pievienoto vertibu.