Nekromantijas k??das robe?a
Шрифт:
– Tanjukh, tavas prioritates ir sajauktas. Vins tevi pierakstija ka paradnieku, dienas varoni bez kaklasaites.
– Nedari ta, Olja! Galu gala no sis dienas par paradiem vairs nebija runas. Es dzivoju savu dzivi mierigi… un pirms diviem gadiem mana mate nomira. Cuska vinu sakoda. Pec tam savacu mantas un devos uz galvaspilsetu. Vina dabuja darbu, lai nenomirtu bada. Man bija laba dama, vina velak mani ievietoja pili. Pagajusaja menesi es saku kalpot septitajai princesei…
Ta ka mana klusa sieviete, kura izradijas loti runiga, peksni apklusa, es vinu pagrudu turpinat:
– Princese, ka es saprotu, vairs nebija laba?
«Ka es varu to pateikt?» Taiska smagi noputas. – Ne parak gudrs astongadnieks… izlutinats sikums. Vini vinu iecela akademija – varbut vini vinai seit kaut ko iemacis. Dazkart seit tiek pienemti berni, ja ir aizdomas par burvestibas vai nekromantijas talantu. Un princesei gandriz nav magijas, bet vini vinu panema, jo vina bija augstdzimusi. Un radinieki loti gribeja no vinas atpusties.
– Caur savienojumiem, tas ir.
«Pec sakariem,» Taiska noputas.
«Klausies, Tanjukh,» es noveloti biju parsteigts. – Kapec jus un es domajam viena valoda? Un jus saprotat manus vardus bez paskaidrojumiem!
– Tatad mes nedomajam vardos… telos… Vai varbut vardos. Bet ta ir mana galva, mes lietojam manus vardus.
2. nodala
Es joprojam snaudu. Lai gan es guleju pusi dienas un negribeju mosties, es tik un ta jutos pietiekami nogurusi, lai snaustos. Tayishka ari kluseja, radot vinas galva tik nepieciesamo klusumu. Es piespiedos pie aukstas sienas, ciesi ietinos netira sega un aizveru acis.
Un gandriz uzreiz es dzirdeju balsis:
– Bet ar sim lietam to nevar izdarit… Nu, es to redzeju seriala «Arkartas situacija!» Sokejiet vinu – noputieties – un vina pamodisies!
– Izmet so debili no masinas! Kurs vinu te vispar ielaida?!
– ES pats…
Redze neatgriezas uzreiz. Caur balgano plivuru es redzeju dazu cilveku siluetus, dzirdeju kairinosu pikstienu tiesi pie auss un sajutu trici. Kaut ka pagriezu galvu un ieraudziju Kostju sezam Gazeles sturi: acis bija izspiedusas, sejas krasa bija zalgana – tada stavokli es vinu dzive nebiju piekerusi.
– Igors Vladimirovics! – sievietes balss labaja puse. – Skaties!
Pie manis uzreiz pieliecas kads gados vecs virietis, man bija jagriezas pie vina. Nav prieka enas – tikai pilniga koncentresanas:
– Kads tur spiediens, Gaisais?
– Simts septindesmit.
– Pulss, sirdspuksti?
– Viss kartiba, Igor Vladimirovic!
– Cik ilgi vel jabrauc?
«Desmit minutes,» un kaut kur mala, skalak: «Sashul, spiediet to!» Musu pacients pamodas, vai varat iedomaties?
– Ak, Svetka, tik lieliskas zinas saja automasina nav dzirdamas biezi!
Virietis noliecas zemak un sarauca pieri vel dzilak. Vins pielika roku man deguna prieksa:
– Cik pirkstus tu redzi? Ko tu atceries? Vai jus lietojat narkotikas?
«Divi,» es parliecinosi atbildeju. – Es to nepienemu.
«Klusi, klusi, meita,» vina uzruna, neskatoties uz areju koncentresanos, patiesiba bija nomierinosa. – Nekliedz, nebeda. Pat nemeginiet piecelties.
– Es nogibu? – vina nomurminaja, bet taja pasa laika sajuta tadu prieku, ka bija gatava dejot. Un es gandriz neticeju, ka esmu kaut kada Arthouse pasaule! Tiesi ta!
– Nenogibsu, meitin, koma. Daba vel nav noteikta, visi raditaji normali. Tas ir labi, tagad intensivas terapijas nodala vini veiks pilnu diagnozi, tacu neuztraucieties – ir iespejams recidivs. Tagad busim godigi par narkotikam, ietaupiet mums laiku.
«Nebija narkotiku…» Es paskatijos uz smaidoso meiteni labaja puse, it ka aicinot vinu lieciniekam.
«Tur pat nebija alkohola.» Es tikko aizmigu.«Loti, loti slikti…» arsts neapmierinati pakratija galvu. «Protams, mes parbaudisim katram gadijumam, bet butu labak, ja jus melotu.»
– Vai es labak butu augsts? – ES nesapratu.
– Ja. Tad iemesls butu skaidrs. Un tad man beidzas visas iespejas. Tris stundas, meita, tris stundas koma, lidz tavs draugs izdomaja izsaukt atro palidzibu. Vai esat cietis no hipoksijas? Vai jums reibst galva? Vai tavas rokas nejutas?
Vins uzdeva vel dazus jautajumus, uz kuriem es ar prieku atbildeju. Kads prieks ir doties uz reanimaciju tik izcilu cilveku kompanija balta. Viss, ka saka, tiek apguts, salidzinot. Es pamaju Kostjai ar roku – mana pateiciba nebija ne pilites melu: puisis mani tomer izglaba, ka jau biju cerejis. Pat ja vins par to domaja tris stundas. Citadi nav zinams, cik ilgi es butu palikusi saja koma.
Es pat meginaju pacelt galvu, lai uzsmaiditu visiem pilna spara, bet nesmaidigais Igors Vladimirovics uzreiz nospieda manu plecu:
– Guli mierigi, meitin. Vai ari velaties atgriezties? Taupiet savus spekus.
Es noteikti negribeju atgriezties. Tapec vina pazemojas un pat nedaudz aizvera acis, lai demonstretu paklausibu. Un tad vina nodrebeja no balss galva:
– Vai sie nekromanti ir tava pasaule? Cik interesanti!
Tayishka?! Tas bija par daudz. Jebkurai psihei ir punkts «parak daudz». Pirms tam vel var izturet un but drosmigs, bet pec tam tas ari viss, alles kaput. Histerija krajas, briest un tikai gaida izraviena bridi. Tapec es, tapat ka jebkurs cits cilveks, pec si briza nevareju attureties. Vina kliedza plausas un meginaja uzlekt.
Arsts mani satvera aiz pleciem un piespieda pie gultas. Medmasa kliedza:
– Kas ar vinu? Igors Vladimirovics, kas par…
«Kads soks,» vina balss pat nekustejas. – Turies ciesi, Svetlana.
Pec tam vini mani strauji pagrieza uz saniem un iedura adatu dibena. Taja pasa laika es turpinaju kliegt un raustities, aizrijoties no asaram. Bet burtiski pec minutes mani speki saka atkapties, it ka es butu noguris. Un atkal nopietna seja ar dzilam krokam uz deguna tilta:
– Ka tev iet, meitin? Nac, sastiprinies. Mes visu uzzinasim, mes atradisim iemeslu… Cik ilgs laiks bus vajadzigs, lai tur dotos, Sas?
Un atkal mana dvesele ir gaisa. Pat Tayishka aizmirsa. Tiesa, vardi iznaca gruti:
– K… kapec… es sasodijos?
– Es tev iedevu nomierinosu lidzekli. Neuztraucieties. Pats galvenais, neuztraucies… Tu esi labas rokas, meitin, tikai nenodari sev pari.
Es neaizmigu. Bet mana apzina tik loti nomierinajas, ka vel pec dazam minutem vareju garigi pajautat:
– Tanyukh, vai tu esi seit?
«Seit, seit…» man atbildeja ieksa.
– Kapec tu esi seit?
– Ka lai es zinu? Jusu nekromanti acimredzot ari mani ir sagustijusi…