Oper?cija Kupols

– Kas pie velna? "Kas notiek," jauneklis pratoja.

Kops konferences ir pagajusas divas nedelas. Alekss un Dens vienojas pavadit dazas dienas uz sava rekina pec satelita piegades un doties uz artefaktu muzeju. Dens ari nolema pieteikties meistarklasei viena no muzeja laboratorijam. Vina galvenais darbs bija vielu kimiskas ipasibas un to izmantosana, lai uzlabotu materialu fizikalo noturibu kosmosa, tas ir, pec specialitates vins bija vairak kimikis neka fizikis, tapec vinu vairak intereseja jautajumi par esoso kimisko sastavu. artefakti un vai sis tehnologijas varetu nodot, lai raditu materialus nakotnes kosmosa stacijam. Aleksu intereseja jautajums par iespeju principa celot starp zvaigznem.

Jauniesi neticeja citplanetiesu iebrukumam, tacu, ja Alekss devas uz muzeju ar merki atjaunot taisnigumu un atmaskot valdibas uznemtos melus kaut kadiem saviem merkiem, tad Danu sazverestibas teorijas principa neintereseja. , vins devas apskatities, kas tas ir par paveikto un vai nakotne bus iespejams izmantot kadus jaunus kimiskos savienojumus. Seit paradijas vina ambicijas. Vins vienmer sapnoja izveidot kaut ko jaunu, pielikt savu vardu kadam patentam, sanemt balvu, klut par slavenibu, vadit lielu laboratoriju, un jautajuma morala puse vinu ipasi netrauceja.

Alekss nez kapec so notikumu nema loti pie sirds. Vins nesaprata, kas tiesi, bet kaut kas vinu nobiedeja par sadu valdibas ricibu. Vins nekad nav interesejies par politiku, nesekojis velesanam un nepievienojas neviena kustiba vai partija. Pandemijas laika es neticeju draudosajiem draudiem, bet ka studentam man bija pienakums vakcineties. Tad jauniba vins tam nepieskira lielu nozimi un darija tikai to, kas deva vinam iespeju sasniegt savus merkus, proti: absolveja universitati, vareja parvietoties pa valsti un iegut darbu prestiza uznemuma. laboratorija. Tad viens pec otra izcelas militari konflikti, saka atklaties stasts par pandemiju, informativa telpa vienkarsi tika parnemta ar diametrali pretejiem faktiem un viedokliem. Un kaut kur patiesiba gaja boja cilveki un spraga caulas… Tad Alekss nodomaja: “Mums ir jaizpeta kosmoss pec iespejas atrak, lai visu Zemes negativo energiju varetu novirzit bezgaisa telpas bezdibeni. Acimredzot musu planeta ir kluvusi par mazu tik daudziem cilvekiem, mums jalido uz Marsu! Kadreiz berniba vins to dzirdeja no sava teva, un tagad si ideja aiznema zinatnisko pasauli, tapec Aleksa zinasanas un energija atrada pielietojumu viena no loti prestizajam laboratorijam satelitu konstruesanai un palaisanai uz Marsu.

Bija sestdiena. Vini ar atrvilcienu devas uz Sundance, kur noireja automasinu un brauca uz muzeju. No attaluma vini redzeja slaveno Velna torni, ka ari milzigu sastregumu, kas stiepas vairakus kilometrus. Loti driz vini saprata, ka doma apmeklet muzeju ir, maigi izsakoties, nepardomata. No ieejas divu kilometru garuma stiepas vairaku simtu automasinu rinda, un abas cela puses bija uzceltas simtiem telsu, starp kuram skraidija dazadu tautibu cilveki. Jauniesi bija satraukti. Dens saka googlet situaciju, devas uz muzeja vietni un izlasija sludinajumu: “Registracija muzejam un bilesu iegade ir pieejama DWA aplikacija, caur kuru var ari dalities ar informaciju, faktiem, artefaktiem, uzdot jautajumus un aizpildit veidlapu. pieteikties darba vietai muzeja vai laboratorija . Saite uz pieteikumu ir zemak. Varat ari lejupieladet lietojumprogrammu, izmantojot QR kodu. Alekss zvereja, jo vini to visu vareja darit majas un neteret tik daudz laika bezjedzigam celojumam.

Jauniesi klejoja uz Torna pusi ar domu vismaz pieskarties divaina forma sastingusajai klintij, tacu pat seit vini bija vilusies, jo visas pieejas burtiski bija noklatas ar turistiem. Nebija ko darit, vini negribeja uzreiz doties prom, un vini apsedas uz liela akmens netalu no ieejas laboratorija.

Dens sava viedtalruni instaleja DWA lietotni un saka aizpildit veidlapu, lai apmekletu laboratoriju. Vins norunaja tiksanos muzeja tresdien pulksten 15.00.

Alekss, kam nebija ko darit, nospieda visas lietojumprogrammas pogas. Viena no apaksizvelnem vins pat neatcerejas, kura, paradijas poga “Sazinaties ar Dr. Stokker”. Alekss noklikskinaja, bet ta vieta, lai piezvanitu, tika atverta veidlapa, lai aizpilditu pieprasijumu, un vinam bija jauzraksta jautajosas personas vards un uzvards, ka ari savienojuma problemas butiba.

– Nu ja, krapnieciba ir domata piesucekniem! Rakstam: ALEKSS RUBINSTEINS…GRIBU UZ LABORATORIJU,” smejas jauniesi. Nolemam pusstundu izbaudit dabu un doties atpakal uz pilsetu.

Aleksa telefons iezvanijas:

– Sveiks, Aleks Rubinstein?

– Ja, ar ko man tas ir?

– Dr Stokker, vai jus gribejat apmeklet laboratoriju? Kad jums bus erti ierasties?

Tas bija tik negaiditi, ka Alekss palika bez varda un Dens nokrita no akmens.

– Ale, vai tu mani dzirdi?

– Ja… ja, es… esam jau pie laboratorijas, gribejam apmeklet muzeju, bet pieraksts ir nedelu ieprieks. Piedod, es negribeju tevi apgrutinat par sikumiem,” Alekss nespeja atguties no soka. Uztvereja atskaneja klikski, tad atskaneja taustinu nospiesanas skana, it ka kaut kas tiktu parslegts, un klusums. Alekss domaja, ka Stokers ir nolicis klausuli, bet peksni atskaneja balss:

– Ja, es tevi redzu, ej uz sanu durvim ekas kreisaja puse. Vini tevi ielaidis un vedis pie manis. Jums ir paveicies, es apstajos burtiski uz stundu.

Ari Dens nevareja izrunat ne varda: uz cela bija vairaki simti automasinu, cilveki dzivoja teltis netalu no muzeja, un kaut kada brinumaina karta vini tagad noklus svetaja vieta. Neticedams sadai veiksmei, vini traucas uz sanu durvim. Tur vinus sagaidija meitene balta halata:

– Alekss Rubinsteins?

– Ja, un Dens Lencs, mes esam kopa.

– Ja, vini man teica, seko man.

Vini gaja pa gaiteni lidz liftam, kas apmekletajus nedaudz parsteidza, jo pec izskata eka bija knapi divus stavus augsta. Tad vini saprata, ka lifts brauc leja. Meitene ieveda vinus biroja, kur Stokker sedeja pie galda ar daudzam megenem.

– Paldies, Helena, sodien keries klat savam lietam. Kas attiecas uz 2. un 5. eksperimenta rezultatiem, zvaniet man, centrs loti gaida rezultatus, un es loti ceru, ka jusu minejumi izradijas pareizi, un mes beidzot varesim mainit nepareizo sunu dalisanos, un tad mes paleninasim novecosanas procesu.

– Sveiki, jauniesi! Jums ir paveicies, ka sodien piestaju, lai parbauditu eksperimentu gaitu, un man ir maz laika, lai sazinatos ar cilvekiem, kuriem zinatne nav svesa. Jusu raksti par “muziga” pavadona izstrades problemu, ka ari meteorologiskie noverojumi par klimata izmainam uz Marsa nebut nav slikti. Zinu, ka tikko pabeidzat jauna universala Marsa pavadona buvniecibu, ta palaisana, ja nemaldos, paredzeta septembri. Es loti veletos apmeklet tas atklasanu. Izrakstit ielugumu?

Jauniesi piekritosi pamaja ar galvu.

– Es zinu, Den, ka jus stradajat pie materialu izturibas problemam. Jus, tapat ka alkimikis, meklejat noslepumu, ka vienkarsus kimiskos elementus parveidot par idealu vielu, kas ir slavejama. Kad atradisi formulu, dari zinu, es palidzesu tev klut bagatam un slavenam,” Stokers pasmaidija.

Jauniesi paskatijas uz profesoru un atvera muti ka zivs, bet nezinaja, ko teikt. Acimredzot Stokkers bija apmierinats ar iespaidu, ko vins atstaja. Vins atkal pasmaidija un turpinaja:

– Seko man. Muzejs ir loti liels, lai apskatitu visus eksponatus, un pat menesi ir par maz, lai noklausitos visus pieradijumus. Bet muzejs ir skatitajiem, iespaidojamiem cilvekiem, ar vai bez videjas izglitibas… Es redzu sev prieksa zinatnu kandidatus, vai ne? Piedavaju nelielu ekskursiju pa laboratoriju. Sis centrs nodarbojas ar kosmosa objektu izpeti no to kimiska sastava un izcelsmes viedokla. Seit strada biologi, geologi, kimiki, fiziki un astronomi. Ir ari atseviska observatorija, tacu si ir paredzeta neatlaidigakajiem. Starp citu, seit ir daudz loti interesantu paraugu no Marsa,” Stokers veroja Aleksa reakciju, tacu vins tikai nobolija acis un sekoja profesoram ka nokaujamam upurim. Dens beidzot naca pie prata un pagrieza galvu uz visam pusem, lai neko nepalaistu garam. Vini ar liftu uzkapa uz otro stavu, izgaja liela zale, kuras centra atradas liels stends ar kameram un lielu skaitu pogu. Ik pa laikam darbinieki piegaja pie vina, nospieda kadas pogas, kaut ko ielika vai panema no kameram. Pa zales perimetru atradas stikla kastes ar dazadiem merinstrumentiem un divainam iericem. Katra kaste atradas cilveki, kas stradaja ar kadiem prieksmetiem vai vielam. Stokkers ari pienaca pie stenda, nospieda pogu un kaut ko teica. Pec paris minutem pie viniem piegaja apmeram piecdesmit gadus vecs virietis ar brillem un paspieda profesoram roku:

– Sveiki! Man likas, ka tu sodien stradaji ar Helenu, vina bija loti pacilata noskanojuma, skiet, ka vinai izdevas paveikt brinumu!

– Nesteigsimies, Ricard. Ta bus liela uzvara mums visiem, gaidisim. Es atvedu jums jaunus piekritejus apstradei, puisi ir loti perspektivi, meginiet vinus pieverst musu ticibai.

– Ja, Obi Van!

– Kad esat pabeidzis ekskursiju, laujiet viniem pastaigaties pa muzeju pa jusu ieeju. Es iesaku jums izmantot kompleksu “Mars Attacks”, jus to nenozelosit. Ja puisi piekrit stazeties jebkura iestade, uzrakstiet viniem caurlaidi un pastastiet man, kada specializacija vinus interese. Atcerieties, ka, stradajot pie mums, varesiet apmeklet muzeju bez maksas un bez iepriekseja pieraksta," Stokers smejas, "Es iesu, Ricard." Darbibas ka vienmer pirmdienas, izmantojot talummainu. Es sodien lidoju uz Zenevu. Nu, ceru, uz drizu tiksanos,” profesors uzsita puisiem pa plecu, paspieda Ricarda roku un aizgaja.