P?das pag?tn?

– Paldies, Maksim, tas nav nepieciesams. Mani kolegi no darba un manas meitas draugi iesainoja mums divas lielas somas. Turklat ceru, ka mums tiks sniegta finansiala palidziba…

"Tas noteikti tiks nodrosinats, es pat nesaubos." Ja nepieciesams, mes pieliksim papildu pules saja virziena. Musu nodala ir vairaki kursanti, kuriem ir loti ietekmigi vecaki.

"Tikko, Maksim, tu teici tik smiekligu lietu par virzienu un papildu piepuli," ar smaidu seja atzimeja Dusjas mate.

– Tas, Jelena Feliksovna, ir tapec, ka es lidz sirds dzilumiem esmu militarpersona. Tapec ar mani ta biezi notiek…

"Man skiet, ka tu, Maksims, neesi tads," sacija Dusjas mate, skatoties uz vinu ar siltu skatienu.

Sesta nodala

Sahalinas sala

Dusja verigi skatijas ara pa iluminatora logu. Lidmasina histeriski dungoja, nedaudz kratidama sparnus. Beidzot caur iluminatoru paradijas zeme, Dusja atviegloti noputas, lidojums virs juras pamatigi satrauca vinas dveseli un piepildija ar drumam domam, kas bija saistitas ar Klimu un vinas fizisko slimibu.

Kops ugunsgreka bija pagajis vairak neka menesis, tacu notikusa rugtums bija tik spilgts, it ka tas viss butu noticis vakar. Vina satricinaja sevi un aizdzina tumsas domas. Beidz sudzeties par likteni, tev jatic labakajam!

Vina paskatijas uz mati un ar pirkstu noradija uz iluminatoru. Mate paliecas uz prieksu.

"Es redzu zvejniekus uz ledus," vina nekavejoties pazinoja. – Interesanti, kadas zivis vini ker?

– Varbut juras asaris? – Maksims ieteica.

No aizmugurejas rindas atskaneja aizsmakusi viriesa balss.

"Vini ker salakas," virietis paskaidroja. – Lieliskas zivis. Vina noteikti ir jaiepazist, vina ziema izdala svaigu gurku smarzu.

– Paldies par informaciju. "Mes noteikti vinu iepazisim," Maksims vinam pateicas.

Skalrunos bija troksnis. Apkalpes komandieris pazinoja, ka reisa nosesanas Homutovas lidosta Juznosahalinska uz isu bridi aizkavejusies.

Lidmasina rinkoja pari salas regiona pakalniem. Pasazieri, no kuriem lielaka dala bija salas iedzivotaji, bija mierigi par to, ka vinu lidmasina rinko, meklejot spraugu blivaja makonu plivura, jo slikti laikapstakli viniem bija ierasta paradiba.

Tacu beidzot tika atrasta sprauga, lidmasina strauji metas leja un jau dazu minusu laika tas riteni skali klabeja uz sasalusa betona skrejcela.

Sarunas lidojuma laika stjuarte pazinoja:

– Robezpatrula! Ludzu, sagatavojiet dokumentus parbaudei!

Visi uzmundrinaja. Salons bija pilns ar troksni. Dusja paskatijas uz Maksimu.

Vins vinai uzsmaidija un iekeras kazokadas jakas iekseja kabata pec dokumentiem. Driz vien pie viniem pienaca vecakais robezsargs, jauns virsnieks ar leitnanta pakapi un ludza apskatit vinu dokumentus. Maksims vinam iedeva vinu pases, ka ari dienesta ID un instrukcijas.

Virsnieks isi paskatijas uz dienesta rikojumu.

– Esiet sveicinati jusu ierasanas! – virsnieks vinus sveicinaja. – Es jus labi atceros, biedri kaptein, no skolas laikiem, jus bijat kursa virsnieks otraja divizija.

"Tiesi ta bija," Maksims smaidija.

"Stacijas laukuma jus gaida dienesta Volga, kuru jums atsutija robezsardzes staba prieksnieks," teikto piebilda virsnieks.

Maksims, apmierinats ar so apstakli, paskatijas uz sievietem. Ari Dusjas un vinas mates sejas iemirdzejas smaida.

"Paldies, biedri leitnant," vins pateicas virsniekam. – Prieks satikt kolegi.

Dienesta automasina tika atrasta nekavejoties. Praporsciks vinus sveicinaja un palidzeja salikt mantas bagaznieka.

– Briniskigi. Apkart ir tik daudz sniega,” Maksims ar apbrinu atzimeja, tiklidz masina saka kusteties.

“Tas, biedri kaptein, ir nesenas sniega vetras sekas, kas ilga gandriz cetras dienas. Driz vien pasi redzesiet, ka pilseta gajeju celinu vieta ir sniega veidoti tuneli, bet pagalmos sniega ieraktas masinas…

Pec nedaudz vairak ka pusstundas vini iegaja pilseta. Un tiesam skats, kas vinus sagaidija, bija parsteidzoss. Visapkart bija redzamas milzigas sniega kaudzes, maju pirmo stavu logi bija klati ar sniegu, luksofori, ierakti sniega, ka pludini uz udens virsmas.

Bija silts ka ziema, pilsetnieki, nepieversot uzmanibu ciklona sekam, keras pie ierastajam lietam: kads steidzas uz biroju darba del, kads ripinaja bernu ragavas uz bernudarzu, un kads jau bija maina pec kartas… tirija pilsetu no sniega.

"Nu, mes esam ieradusies," pazinoja praporsciks, veikli virzidamies uz trisstavu robezvienibas staba ekas lieveni. – Viesnica atrodas taja pasa eka, ieeja taja ir pa labi, no gala. Telpa, biedri kaptein, ir rezerveta jums, atputieties, savedieties kartiba.

Nodalas vaditajs jus gaida pie sevis tiesi pulksten vienos. "Gandriz aizmirsu," saprata stata virsnieks, "virsnieka kafejnica atrodas vienibas teritorija, netalu no sejienes, apmeram trissimt metru, pa diagonali." Ediens tur ir diezgan labs…

– Un kur, Maksim, mus sutija dienet? – Dusi mamma ar smaidu seja jautaja, tiklidz vins paradijas viesnicas istaba. – Drosi vien dalas vaditajs mus aizsutija uz elli nekurienes vidu?

Maksims noslepumaini pasmaidija.

– Ne, Jelena Feliksovna, mes noteikti tur nebrauksim. Es zinu tikai to, ka musu priekspostenis atrodas Okhotskas juras dienvidu krasta, un mes tur lidosim rit. Un sopecpusdien dosimies skatities tramplinleksanas sacensibas.

Tajas bez musu sportistiem piedalisies ari Japanas slepotaji no Hokaido salas, tapec bus interesanti. Tas notiks siem regioniem simboliska vieta, ko sauc par “Kalnu gaisu”. Ir divi tramplini – septindesmit un devindesmit metru augstuma, ka ari sleposanas trase un pacelajs.

Pierobezas dalas staba prieksnieks izradijas Almati skolas absolvents, vins mums iedeva savu dienesta automasinu.

"Lieliski, ka seit kalnu sleposana tiek tureta liela ciena un visapkart ir musu pierobezas skolas absolventi," ar gandarijumu atzimeja Dusi mamma.

Maksims pasmaidija un paskatijas uz Dusju, kaut kadu iemeslu del vina bija samulsusi. Drosi vien, kad pieminejat skolu, tagad domajat par Klimu? – vins izlema.

– Es nedomaju, ka sporta bazes seit ir tik lielas ka tas, kas mums ir uz Medeo un Imbulak, bet tomer…

Man stastija, ka trisdesmitajos gados Tojohara, ka toreiz sauca Juznosahalinsku, pieteicas ka kandidatpilseta 1936. gada olimpisko spelu rikosanai.

Un tas, kas seit ir ipasi briniskigs, ir neparasta daba, lieliska makskeresana un medibas. Mes to noteikti driz uzzinasim,” sievietes apliecinaja Maksims.