Replikants

«Manekenam ir jaatgust dala no zaudeta.» Ta baze laba, tresais nanitu limenis. Jus atri atgriezisities pie savam vecajam prasmem.

– Ka ar personibu?

«Es vinam kaut ko pateiksu, pareizak sakot, es vinam to dosu faila veida.» Daudzi replikanti ierakstija videoklipus, kas bija versti uz viniem. Un vini to atstaja man glabasana.

– Par ko? – Ignats bija parsteigts.

– Katram gadijumam, ja tie «atiestata uz nulli». Tas neatgriezis vina personibu, bet sniegs Sipam prieksstatu par to, kas vins bija un ko vins darija pirms naves.

– Starp citu, ka vinu sauc?

– Man nav ne jausmas.

– Ka ar replicejosam datubazem? – Ignats uzstaja. – Tu speji mani identificet.

«Jus ar mums esat ipass gadijums.» Redziet, masveida tika razoti replikanti no pirmas lidz tresajai paaudzei, nekada gadijuma ne individualam prototipam. Teiksim vienkarsi: tie ir kombinetais ierocu modelis.

– Un kada ir atskiriba starp mums?

– Nanitu un potencialo speju limeni. Militari rupnieciskais komplekss attistijas loti strauji. Kars par izdzivosanu ir strauji paatrinajis progresa tempu. Sauros apgabalos,» precizeja Ghouls.

– LABI. Ar Sipu viss ir skaidrs. Vai ir vel kada informacija par mani? – jautaja Ignats.

– Par tavu prototipu? Ja, bet diez vai tas ir interesanti.

– Vai lausi man paskatities?

«Nav problemu,» vins ekrana paradija «personiga faila» failu.

Ignats tikai skumji pamaja ar galvu. Tiesam mazs un iss.

«VKS kapteinis Ignats Zverevs. Ipaso operaciju nodala.»

Pec tam paradijas zimogs «slepens», un kursors mirgo lauka «ievadiet piekluves ID».

Zemak ir DNS ieraksta atsifrejums un iss papildinajums:

«Pedeja saglabata neironu matrica, dati nav pieejami.»

– Vai cilveki prata digitalizet apzinu un glabat to starpposma medijos? – jautaja Ignats.

– Neapsaubami. Bet musdienas tehnologija ir zaudeta. Patiesiba nav skaidrs, ka tas radas. Es veicu dazus personiskus petijumus. Pirms kara nebija ne nanitu, ne neirocipu. Cilveki izmantoja virtualo un paplasinato realitati.

– Nu vins pats teica, ka kars virzija progresu.

«Impulss ir parak specigs,» atbildeja Voks. – Replikantus saka razot driz pec pirmajam sakavem. Janem vera: tadas izstrades ieprieks nebija veiktas. Uzsvars tika likts uz kibernetiskiem mehanismiem.

– Ko tu tiec? Izsaki sevi skaidrak, es tevi isti nesaprotu.

– Ja nemam vienkarsus piemerus, nav iespejams sakt razot automasinas, ja nav prieksstata par to, kas ir ritenis un dzinejs. Un kaujas gatavi replikanti peksni saka masveida ienakt armija. Tapec padomajiet par to. Sads izraviens dazu menesu laika nav iespejams. Ja vien tehnologija nav aizguta.

– Ienaidnieks?

«Ja,» pamaja Voks. «Tarpu caurums starp abam pasaulem ir pastavejis miljoniem gadu. Tikai cilvekiem lidz noteiktam bridim par to nebija ne jausmas. Un, kad vini to uzzinaja, vini, iespejams, apmekleja «otru pusi».

– Interesanti. No kurienes nak informacija?

– Bet izlasi. Tas nebija noslepums,» Voks demonstreja izlasi no pirmskara laika tiessaistes publikacijam.

Visas piezimes bija veltitas dazadiem geologisko un arheologisko petijumu aspektiem.

“…visi zina, ka uz Zemes ir elementu nogulsnes, kuras nevaretu veidoties musu planetas apstaklos. Musdienu geopetniecibas riki apstiprina, ka atradnes, kuras parasti uzskata par «arpuszemes», nav saistitas ar trieciena krateriem, kas varetu veidoties sadursme ar asteroidiem vai lielu meteoritu krisanas rezultata …»

«…Dienvidu arheologijas instituta zinatnieki dabiskas alas atklaja primitivu cilveku vietas un izrakumu laika atklaja loti intrigejosus atradumus. Dazi instrumenti ir izgatavoti no zinatnei nezinama sakausejuma fragmentiem. Ir pamats uzskatit, ka pirmatnejo cilveku izmantotie metala fragmenti ieprieks bija dala no kada arpuszemes izcelsmes mehanisma korpusa…»

“…senajos dienvidu krasta akmenlauztuves tika atklats noslepumainu religisko celtnu komplekss. Si nav pirma reize, kad zinatne sastopas ar seno uzskatu noslepumu par noteiktu «pareju starp pasaulem», tacu pirmo reizi ir izdevies iegut materialus pieradijumus, kas varetu kalpot par to izcelsmes avotu. Pec sabruksanas viena no karsta alam (ieprieks nezinama, izoleta no karjeriem) tika atklats labi saglabajies templu komplekss, kura bareljefi ir inkrusteti ar tehnologisko izstradajumu fragmentiem, kas neparprotami pieder pie attistita mehanisma. arpuszemes civilizacija…»

Ignats skita sastindzis. Peksni uzplaiksnija atmina.

Uz bridi vins ieraudzija alu ar nelidzenu, zemu arku, ko parpludinaja spilgts prozektors. Sienas bija pilniba parklatas ar bareljefu atteliem. Simtiem, ja ne tukstosiem figuru, kas izpilditas ar skrupulozu realismu, vietam faktiski papildinatas ar realam detalam un panelu fragmentiem.

Bareljefa autori nepalavas uz izteli. Bija skaidrs, ka vini bija redzejusi originalus savam acim.

Alas centra, metot daudzas enas, no akmens tika izgrebtas cilveku figuras. Nezinami telnieki fikseja cilvekus kustiba: dazi skreja ar sausmu izteiksmi seja, dazi krita uz sejas, citi izstiepa rokas nesaprotama lugsana.

Tas viss pazibeja vina prata spilgtu attelu virkne, tacu bija vel viena detala, ko Ignata apzina izrava no zibatminam:

Alas talakaja dala bija tumsa plaisa. No talienes to vareja sajaukt ar parastu bezdibeni, kas ved dzili klintis, ja ne vairakas raksturigas tarpa cauruma pazimes – tumsas luzums malas bija izpludis, un tuvak centram tumsa skita bezdibena, austs no kaut kadas tumsas energijas, lidzigs tricosam antracita zibens pinumam.

Sekundes dala mana prata pazibeja attelu virkne. Atmina bija spilgta un acimredzot loti svariga prototipam. Kapteinis Zverevs biezi domaja par so vietu – tapec vina iespaids tika fiksets Ignata neirocipos, un tagad tas izradijas pamodinats. Vajadzeja tikai informacijas grudienu.

– Ko jus domajat par?

– Es kaut ko atcerejos.

– Prototipa mantojums? Saprast. Man ir ari kada cita atminu uzplaiksnijumi. Es teiksu vairak: Timofejs dzivoja netalu. Es pat apmekleju vina dzivokli.

– UN?

– Laika izskiesana. Tur viss ir iznicinats. Vins paskatijas un aizgaja. Es negribu but kads. Es esmu replikants. Ghoul. Un periods. Labi, atgriezisimies pie lietas. Ka jutaties pec injekcijas?

Конец ознакомительного фрагмента.