Sos! Mans priek?nieks ir asinss?c?js
Шрифт:
DEZAVU. Ta pati kapseta un ta pati Snezana Vorovovna. Knapi varu savaldit smieklus, kad saprotu, ka meitene simtprocentigi mekle upuri. Un skiet, ka tas to atrod mana teva seja. Bet tas ir veltigi. Vai vins neredz apsardzi? Stulbi. Ka jus nekad ieprieks neesat piekerts?
Es naku tuvak, garigi satriekts par to, ko vina gerbj. Vizualais paliglidzeklis: ka atdabut puisi no sevis. Ir tik garsigs dupsis un krutis, bet ne, jauzvelk neaptverama garuma kapuce, neglitas nokarenas bikses un apjomigas kedas. Nu, kirsis uz kukas ir vecmaminas maizite. Bet krasvielu neskarti kviesu krasas mati ir patiesam labi.
Izskidinat matus? Ne, es to nedzirdeju. Babkinas maizite ir tiesi piemerota. Taja pasa laika arkartigi milai, kosmetikas neskartai sejai joprojam nevar palidzet. Griezot, sadu dimantu var iegut. Klubs. Kapec pie velna vins sevi izkroploja ar sadu apgerba izveli?
Pec dazam sekundem es to nevaru izturet un atrodos aiz Snezanas. Nedomajot izstiepu roku lidz vinas viduklim un asi saspiezu.
“Kas pie velna…” meitene uzreiz apklust, saprotot, kas ir vinas prieksa. – Huana.
–Tu vel lamaties? Man loti nepatik lamaties sievietes.
– Man vienalga, kas tev tur nepatik.
– Ak, lapul, kapec tu mani baksti?
– Kapec tu mani baksti? – atcirta atbilde, no kuras es nespeju attureties un skali pasmineju.
– Nu, tu esi punkis, un es esmu vecaks puisis.
– Vecak, tev vajadzetu atgriezties no turienes.
– Pat ja?
– Vienigais cels. Es vairs neredzu iemeslu saglabat pieklajibu un izlikties, ka tu man patic, lai dabutu savu sapnu darbu, sis neslepjot sarkasmu saka.
– Kapec?
– Ir pagajusas piecas dienas. Vini man nezvanija – ak, mana kepa, es esmu aizvainots. – Tas ir viss, ej prom no manis. Un tapec nav pietiekami daudz gaisa.
– Es liedzu jums izveleties upuri, vai ne? Kuru soreiz izvelejaties?
Beidzot manas sejas kareiviga izteiksme pazud, un ta vieta es redzu paniku savas acis.
"Es nesaprotu, par ko jus runajat," vins asi pagriezas un paiet dazus solus.
"Es redzeju tevi tiesi saja kapseta pirms paris menesiem." Jus veikli izvilkat maku nenojausam virietim, nozagat vairakas banknotes un pec tam ar nevainigu seju atdevat maku ar jaukako “tu to nometu”. Erta shema. Jus drosi vien zog tikai no bagata izskata viriesiem, lai vini neskaititu savu naudu. Ka izveleties, kuru tiesi aplaupit?
– Jus uzzinasit pedeja nodala, Daniil Leonidovic. Ne visu uzreiz, tas ir tik neinteresanti.
– Ak, tu to apklaj ar maniem vardiem. Nu, pastastiet man, kas jus vada, kad izlemjat, kam nozagt maku? Nac, Sniega bumba,” es tisam slaistu vinu ar savu plecu.
– Mes patiesiba esam beres. Nav kauna? Cilveki skumst, un jus…
– Ak, tu pat nezini, ko vini apglaba.
– Es zinu. Sis ir mana drauga bijusais prieksnieks. Ta brunmataina meitene. Un es atnacu vinai lidzi. Vina strada policija, tapec, ja jus mani tagad neatstasit, es ar vinu sazinasos. Saproti?
– Ak, tu zini anglu valodu. Tas ir labi. Labi, Snezula, es sodien esmu laipns, tapec es jums palidzesu. Tas puisis, uz kuru jus skataties, nav labakais kandidats vina maka nozagsanai.
– Kapec?
– Nu, paskaties, sie divi puisi un vel viens tur, pa kreisi. Ta ir vina drosiba. Vini tevi sadedzinas, mulkis.
– Paldies par padomu.
– Bet tu neesi pardomajis. Nu, pasaki man, kapec vins ir, tad es tevi pienemsu darba.
– Jus vienkarsi neatradisities, vai ne?
– Vini neslid prom.
– Tapec, ka man vajag so konkreto kazu.
Dievs mani sodis, ja vins pastaves. Smieties beres ir patiesam slikta forma, tacu nav cita veida, ka to izdarit.
– Ko vins tev nodarija?
– Man nekas. Bet, lai iekarotu tadu cilveku ka mans draugs, ir loti jacensas. Un vins to izdarija. Sis ir vinas jaunais prieksnieks. Man nevajag vina naudu. Ceru gut labumu no vina pases vai autovaditaja apliecibas. Lai palielinatu vina problemas to atjaunosana.
– Es steidzos tevi apbedinat, Sniega bumba. Mans tetis nenesa lidzi ne dokumentus, ne naudu.
Krasns. So izskatu es atceresos muzigi. Svetlaime.
– Nu ja, no apsem apelsini nedzims.
– Ja. Mes ar teti esam lieliski cilveki. Bet vins ir laipnaks un pacietigaks par mani. Jusu draugam ir paveicies ar savu prieksnieku.
– Tikai liktena davana.
– Ej atvadies no sava drauga un iesim uz manu kabinetu. Es jums iedosu ligumu. Iepazities. Un rit pulksten devinos tu ieradisies biroja, ja viss ir kartiba.
– Tu esi slims?
– Ja. Ik pa laikam man vajag medmasu. Tapec jus man iedosiet IV un injicesiet manu skaisto dupsi, kad tas bus nepieciesams.
– Es nesaprotu, vai jus jokojat? Runajot par darbu, kad bez visa pareja es tavu tevu tikko nosaucu par dupsi? Nopietni?
– Devindesmit devini procenti cilveku ienist savu prieksnieku. Vadiba ir kungi, padotie, butiba vergi. Butu divaini, ja cilveku, kurs padara tavu draugu traku, nesauktu par kazu. Es negaidu, ka tev patiks mans tevs vai es. Man vajag cilveku, kurs labi veiks vinam uzticetos uzdevumus un panes manu tiraniju. Un tas, ko vins par mani doma, mani neinterese. Man nav svarigi, vai vins met sautrinas uz manu fotoattelu, kad vins parnak majas, vai uzzime manas acis. Vini jums nezvanija nevis tapec, ka jusu biografija atrada kaut ko sliktu. Tikko ceka aizkavejas. Ja es nebutu tevi seit satikusi, vini tev butu rit piezvanijusi. Tas ari viss, ej atvadities no sava drauga. Es gaidu tiesi minuti.
* * *
Tiklidz es apsedos Krotova automasinas aizmugureja sedekli, vins, neslepdams savu naidigumu, ar riebumu saka skatities uz manu dzemperi.
– Ta ka lielaka dala cilveku lasa ar dupsi un nepabeidz lasit ligumu, es jums pateiksu uzreiz. Jums ligums ir individuals. Taja ir piezime par apgerbu un apaviem. Majas tadus neglitumus var nesat, bet mana darba ne. Jums ir puse dienas, lai dotos iepirkties un nopirktu sev videja papeza kurpes, svarkus, bluzi un apaksvelu. Un dariet kaut ko ar saviem matiem. Man nepatik vecmaminas maizite. Tikai viens apgerba komplekts, viss parejais bus uz uznemuma rekina. Ja neizdosies, ligumu neparakstisim. Jus biezi pavadisit mani uz sanaksmem, tapec man ir svarigi, lai jus izskatitos pilnigi jauns. Un lai tava gaume atbilstu manejai. Tapec, ludzu, meginiet rit sevi paradit ar cienu. Kadi jautajumi?
– Ja. Vai tu mani izgerbsi? Kapec man vajadzetu pirkt apaksvelu?
– Ja meitene valka skaistu krusturi, ko tas vinai dod? – tur ir debilo jautajumu meistars. – Piecas sekundes.
– Ceri atrast virieti?
– Vairak.
– Vai virietim dod ceribu, ka sievietei ir krutis? – dzirdu sofera atklatos smieklus, bet Krotovs nesmaida, bet troksnaini izelpo.
– Vins dod parliecibu, Snezana Viktorovna.
– Protams.
– Es aizmirsu par saviem nagiem. Veiciet manikiru sodien. Laka nav spilgta. Ja galu gala man viss atbilst, visu musu darba laiku jus nelamasieties un zadzibas nebus. Vai tu mani saproti?