Su?u apm?c?bas pamati

NERVU SISTEMAS IPASIBAS Nervu sistemas izturiba

Speja izturet specigu un ilgstosu stresu. Jo specigaka nervu sistema, jo specigaks ir suna raksturs, jo mierigak suns reage uz specigiem stimuliem neatkarigi no to izcelsmes. Sunim ar specigu nervu sistemu skals klauvejiens vai gaismas uzliesmojums izraisis orientejosu reakciju, bet ne bailes. So ipasibu var drosi novertet ari pec ta, ka suns reage uz sapigiem stimuliem. Dzivnieks ar specigu nervu sistemu var viegli izturet lielu psihologisko un fizisko slodzi, kas saistita ar intensivu apmacibu. Veicot aizsardzibas darbu, sads suns nepadodas paliga spiedienam, stradajot pa pedam, tas izstrada garu un sarezgitu pedu. meklejot narkotikas un spragstvielas, tas drosi un parliecinosi parmekle lielaku objektu apjomu un platibu. Neatkarigi no ta, kada dienesta jus planojat izmantot suni, speciga nervu sistema nozime ilgu un netraucetu darbu sarezgitos laika apstaklos un traucejosu kairinataju klatbutne.

Nervu sistemas mobilitate

Dominejosais nervu procesu atrums. Veikli suni ir pastavigi aktivi, aktivi reage uz stimuliem un nomierinas tikai pec tam, kad ir pietiekami izvingrinati. Pat tad vini atri atgustas. Suni ar veiklu nervu sistemu viegli apgust prasmes, kas saistitas ar aktivu darbu, piemeram, skerslu parvaresanu, parvietosanos tuvu viens otram ar biezu tempa mainu un daudzas aizsardzibas prasmes. Tacu veikliem suniem biezi vien ir problemas ar izturibas attistisanu. Suni ar leni kustigu nervu sistemu, gluzi preteji, viegli apgust prasmes, kas saistitas ar kavesanas procesiem, un grutak – ar aktivu darbu.

Tacu bez so vai to prasmju attistibas ipatnibam janem vera ari tas, ka attistitas prasmes tiek saglabatas.

Pie veikliem suniem prasmes attistas atri, bet tikpat atri ari izzud. Sim sunim bus nepieciesamas regularas un plasas apmacibas, lai tas stradatu pienaciga limeni.

Dzivnieku ar leni kustigu nervu sistemu nepieciesams apmacit daudz ilgak, un dazkart nepieredzejis dresetajs var izdarit nepareizu secinajumu par sava milula sliktajam macisanas spejam. Tacu sadam sunim attistitas iemanas saglabajas daudz ilgak, un apmacibas ir daudz mazak nepieciesamas.

Nervu sistemas lidzsvars

Uzbudinajuma un inhibicijas procesu lidzsvars. Suna nelidzsvarots raksturs. Dzivnieks neadekvati specigi reage uz traucejosiem stimuliem, nonakot to ietekme speciga un nekontrolejama uztraukuma.

SUNU PERSONIBAS IEZIMES

Nemot vera ieprieks minetas ipasibas, mes varam nosaciti definet sadus suna GND tipus:

Sangvinis GND tips – specigs, lidzsvarots, kustigs.

Holeriskais GND tips – specigs, nelidzsvarots, uzbudinams.

GND flegmatiskais tips – specigs, lidzsvarots, inerts.

Melanholiskais GND tips – vajs ar uzbudinamibas pakapes variantiem.

Sangvinis GND tips

Suniem ar so nervu sistemu ir skaidri izteiktas pamata uzvedibas reakcijas, sis reakcijas darba procesa viegli un atri mainas. Sangviniskie suni ir atri apmacami, un attistitas prasmes ir diezgan kvalitativi saglabajusas. Specigi stimuli neizraisa parmerigu uztraukumu.

Holeriska tipa GND

Sada rakstura suni ir specigi satraukti un atri reage uz stimuliem. Nosacijuma refleksi, kas saistiti ar dusmu rasanos, satveriena attistibu, paliga aizturesanu, atri attistas un domine par citiem refleksiem. Sakotneja nosacito refleksu attistiba ir loti atra. Tacu to pilnveidosana ir sarezgita, jo darba laika suns ir loti izklaidigs. Gruti ir ari attistit prasmes apturet nevelamas darbibas, ilgu izturibu. Suns klust loti uzbudinats uz specigiem stimuliem. Bet pec tam vins joprojam spej uztvert dresetaja komandas un signalus, viegli parsledzoties uz cita veida darbibu.

Flegmatiskais GND tips

Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgstosi saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejosiem stimuliem.

Melanholiskais GND tips

Specigi izteikta orientesanas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabosana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.

Sunu pamata un dominejosas uzvedibas reakcijas

Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipasibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.

Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkarsiem beznosacijumu refleksiem.

Ar so jedzienu jus jau esat saskarusies gramata Refleksi. Sodien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.

Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iekseja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkarsi iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodrosina ta izdzivosanu noteiktos apstaklos. Nakotne sos refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodrosina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.

Pieaugusam sunim atseviski vienkarsi refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veiksana. Pieaugusa suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzejusam dresetajam ir gruti pamanit atseviskus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. Sadas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.

No suna visparejas uzvedibas var izdalit sadus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, orientesanas, meklesanas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. Sis reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam atskiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.

PAMATA UZVEDIBAS REAKCIJAS UN TO RAKSTUROJUMS

Reakcija uz partiku

Partika ir suna dzives pamats, noteicosais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipasi reakcijas uz edienu, veidosana. Ta izpauzas izsalkusam sunim un ir versta uz baribas meklesanu, iegusanu un esanu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas meklesanas un esanas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna augsanas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas meklesanas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba esanas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznemsanu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.

Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un barosanas rezima mainas gadijuma. Sadi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar garsas stimulesanas metodi.