Ziemassv?tku vec?tis un nekromants

«Jus nevarat iedomaties, ka es gaidiju, kad beigsies si zemiska pamatskola un es aiziesu.» Macisos tur, kur neviens par mani nezina.

«Bet tev joprojam nebija nevienas draudzenes.»

– Tagad es saprotu, kapec. Mani tie neintereseja; es nebiju pieradis pie meitenu sarunam. Bet zeni un meitenes nav draugi. Galu gala jus pat nebutu skatijusies uz mani, ja nebutu kopa nokluvusi nepatiksanas – vai jus teiktu, ne?

«Es teiksu ja,» vins iesmejas, atbildot. Un vins piebilda: «Lucky.» Lai gan tad, protams, es ta nedomaju. Atrodoties pildspalva ar mantikoriem kopa ar meiteni – jus pat nezinat, no ka gaidit vairak nepatiksanas! Un jus drosi vien domajat par mani kaut ko lidzigu.

Patiesiba – bet Heizela patiesam negribeja to atzit! – toreiz vinai bija vienalga par izsalkusajiem mantikoriem, saniknotajiem skolotajiem vai vispar kas. Pirmo reizi muza vina iekluva piedzivojuma ar savu vienaudzi! Protams, piedzivojums vareja nebut tik traks, tacu vinas prata bija tikai viens: ja paveiksies, vina un Gregs klutu par draugiem…

«Paveicas,» vina smaidot piekrita.

Un tagad, gatavojoties paradit Gregam savu dzimto pilsetu, es velreiz nodomaju: «Lucky.» Drosi vien bija mulkigi gaidit specigu draudzibu no meitenem un zeniem, kuri ir pilnigi atskirigi viens no otra vislaunakaja pusaudza gados. Bet izdevas! Un tik daudzus gadus Gregs ir palicis vinas labakais draugs. Vidusskola, koledza, darbs – vins ir visur blakus.

Patiesiba – bet vina noteikti to nekad neatzis! – ari vinas bedigi slavena «personiga dzive» neveicas, jo neviens no puisiem nevar konkuret ar Gregu.

***

– Es jau sen gribeju jautat, kapec Santa’s Creek? Sadi nosaukumi parasti saistas ar kadu interesantu vietejo legendu – vai man ir taisniba? «Gregs satvera vinas roku un apnemigi aptureja meginajumu atbrivoties: «Ei, es esmu tavs draugs, mums vajadzetu staigat sadevusies rokas!»

Lazda paskatijas apkart – vinas mate skatijas ara pa virtuves logu, un aiz saura loga uz laukuma vina vareja saskatit vienas tantes siluetu, nebija skaidrs, kura. Tad vina izaicinosi piespiedas Gregam.

– Paldies, ka atgadinaji. Mes nekad ar tevi ta neesam staigajusi. Es neesmu pieradis. Bet, – vina paskatijas uz Gregu zem skropstam un uzreiz paskatijas prom, – kaut kas taja ir. Var but.

«Protams,» vins pasmaidija. «Jus joprojam varat darit to sadi,» un vins apskava vinu ap vidukli, loti ciesi apskadams. No parsteiguma Heizela uzkapa uz vina kajas, zaudeja lidzsvaru un gandriz abus iemeta sniega kupena. Grega reakcija bija ideala – vins satvera vinu rokas un sastinga. Vins uzmanigi jautaja: «Hayes, kas ar tevi notiek?» Vai jus domajat, ka neviens no jusu puisiem ta nestaigas ar jums?

«Tu smiesies, bet ne,» vina atzina. – Un nejauta, kapec. es nezinu. Ejam jau pastaigaties.

– Noskupsti jau! – tante Asti skali kliedza pa logu.

– Vai esam noligti, lai paraditu jums izradi? – Heizela nomurminaja un aizvilka Gregu aiz vartiem. – Ludzu, nepievers uzmanibu. Viniem ir jega. Kur mes iesim?

– Tu man jauta? Vai ta ir jusu pilseta.

Heizela dzili ievilka elpu.

– Ta ir taisniba. Es biju izsists no lidzsvara. – Es paskatijos apkart – tante joprojam vinus veroja no augseja loga. Vina iztaisnoja cepuri un satvera Grega roku. – Kur jus velaties sakt? Lai sakartotu savu biznesu vai vienkarsi apskatitu pilsetu?

«Pastaigajieties un, ludzu, neesiet tik pieklajigs,» Gregs velreiz apskava vinas vidukli.
– Tu parak centies. Pasmaidi, viss ir kartiba. Nu? Jus varat sakt no pamatskolas. Lieliska atriebiba pagatnei ir iet garam vietai, kur jutaties slikti, apskaujot cilveku, ar kuru kopa jutaties labi.

«Kad tu kluvi tik gudrs,» Heizela iedunkaja vinam sanos un kikinaja. – Ejam uz. Skola ir gluzi ka skola, tiesam, nekas interesants, bet pagalma tagad vajadzetu but sniegaviram. Lielakais sniegavirs musu pilseta.

– Tradicija?

«Kaut kas tamlidzigs,» vina atkal iesmejas. – Patiesiba sis ir muzigs kars starp pasvaldibas jaunako skolu un jenotiem. – Vina paskaidroja: – Bernu sporta klubs. Kuram ir lielakais sniegavirs? Bet Ziemassvetkos vienmer uzvar skola.

«Tas ir divaini,» Gregs iebilda ar jautru satraukumu. – Es liktu uz sportistiem.

Lazda izstaipijas uz pirkstgaliem un sacija vinam ausi:

– Vecaki palidz skoleniem. Un «jenoti» uzskata, ka tas ir nesportiski.

Vini kopa smejas, un Heizela peksni atzina:

– Ir lieliski but kopa ar jums. Kad mes kadreiz ta vienkarsi staigajam? Ne darba darisanas, ne kaut kadas izmeklesanas vai stulba prieksnieka rikojuma del, ne tiksanas vai karteja lamasanas del? Koledza?

– Klases. Biblioteka. Izveles prieksmeti. Ednica,» Gregs nirgajoties uzskaitija. – Aploki ar mantikoriem, alas ar pukiem, treninlaukums numur ceturtais, skerslu josla, trenazieru zale. Lai gan ne, tresaja kursa bijam uz kino, atceries?

– Protams! – Heizela iesaucas. – Gruti visu muzu neatcereties, zini, kad gaji ar draugu skatities filmu, maltit popkornu un atpusties, bet ta vieta sagravi kinozali un nopelniji menesi vakara darba kinoteatri. treninu laukums!

«Mums abiem,» Gregs vinam kaitigi atgadinaja. – Bet garlaicigi nebija.

Lazda pamaja ar galvu: cik divaini! Tad vina aizvainojuma reca, bet tagad smejas, atceroties. Un vina ir pat pateiciga par siem aizturejumiem; galu gala vinai patiesam bija grutibas ar kontroli. Un spontans cilveks, kurs slikti kontrole savu magiju, ir katastrofa, kas ir sliktaka par viesulvetru vai zemestrici. Tas ir tas, no ka jums patiesam ir jabaidas!

«Un tur ir skola,» vina pamaja ar roku.
– Vai iesi paskatities uz sniegaviru?

Protams, vins aizgaja. Un, protams, sniegavirs izradijas tiesi tads, kadu Heizela atcerejas no saviem skolas gadiem: uzpampis, nekaunigs, ar zilu acim un mezglainu degunu un pat salmu cepuri, ko skolas uzraugs vinam gadu no gada uzbura. palika nemainigs, ar pinkainiem, nokareniem malam un plastmasas margrietinu vainagu ap vainagu.

Un kapec lai vins mainitos? Pie Santa’s Creek tika godinatas mazpilsetu tradicijas.

Heizelai peksni sagribejas… ne, neuzvesties slikti, lai gan blakus Gregam ta butu bijusi pilnigi saprotama velme. Es gribeju vismaz kaut ko mainit. Sagadajiet berniem nelielu parsteigumu. Vina atskatijas uz skolas logiem. Acimredzot nodarbibas joprojam turpinas? Pedeja diena pirms svetkiem…

Vina skieleja aci, koncentrejot speka straumes, saverpot gaisu virves un virpulos. Sniega blivesana ir vienkarsa. Veidosana ir grutaka, it ipasi, ja nepieciesamas mazas detalas. Tacu ne velti vins kopa ar Gregu – toreiz, tresaja kursa – spitigi no vakara lidz vakaram centas iznicinat ilgi cietuso ceturto treninu laukumu. Vina atri izdomaja kontroli, bet izradijas tik interesanti sarezgit un sarezgit uzdevumus!

Sprieguma spriegums, spiediens, trieciens, temperatura… Visam ir nozime, bet ar smadzenem nepietiek, lai iztelotos un kontroletu katru faktoru atseviski. Seit, starp citu, pieauga vinas problemas ar kontroli: vina meginaja stradat ar magiju tikai racionali, matematiski, nevis izmantoja savu izteli.