?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija
Шрифт:
Akademiskaja eka es viegli atradu dekanatu, kur mani loti sirsnigi sagaidija: iedeva karti un paskaidroja, kur talak doties. Par laimi, piestaja ari rektors:
– Ak, kur tu esi? Nac, es jus iepazistinasu ar grupu personigi.
Pec tam, kad Nora pieversa tam uzmanibu, tagad ari man likas, ka nekromants pec kaut ka smird. Kaut kads nepatikams mitrums. Bet es, protams, biju pateicigs par palidzibu adaptacija no vina puses.
Skatitaju pulka pulcejas daudz cilveku – visi, ari skolotaja, bija gerbusies zala. Elfus ir viegli atskirt no talienes – tiem vienmer ir gari, taisni, sniegbalti mati. Smailas ausis jau ir papildu, bet ne tik skaidrs pieradijums. Rektors Colets rupji iegruda man sanos, liekot man doties uz kapnes centru dela prieksa. Un, tiklidz vins sagaidija pilnigu, ieinteresetu klusumu, vins pazinoja:
– Si ir Tialla, jauna jusu grupas skolniece. Vina nav elfs, ka redzams, bet pasaku magijas katedra akademija tika likvideta jau sen. Tomer es loti ceru, ka jus vinu sagaidisit ka savejo! Profesor Nainnillidan, neesiet parak bargs pret vinu. Dodiet tai laiku, lai pierastu.
Profesors, elfs acimredzama vecuma, pasmaidija un nolieca galvu rektora prieksa. Un tad vins man pamaja virziena, gandriz ka dejas zests, sakot, izvelies vietu.
Un es jau jutos nevieta! Ja, man bus vajadzigs pus semestris, lai tikai atceretos vina vardu, ko lai saka par parejo? Kamer profesors klusi runaja ar rektoru, es ienemu tuksu vietu prom no parejiem. Bet vina uzleca, kad rektors Colets kliedza:
– Lairinidissa! Ko tu sev atlauj?!
Es paskatijos uz saniem un ieraudziju vienu elfu sezam elfam klepi un aktivi rosamies. Pec kliegsanas vina uzreiz parcelas uz blakus esoso kreslu un meginaja attaisnoties:
– Rektors Colets! Vai redzejat, ko inkubators sodien darija edamistaba? Man joprojam reibst galva!
Rektors sarauca pieri:
– Tada ir vinu butiba, to vajag saprast un pienemt!
Tomer profesors labsirdigi pasmineja un maigi iejaucas:
– Rektora kungs, esiet iecietigaks. Visiem jauniesiem ir sada daba. Bet,» vins paskatijas auditorija un stingrak piebilda:
Minetais Koliandrins nekaunigi iesmejas:
– Paldies, profesor Nainnillidan! Tu mani burtiski izglabi!
Acimredzot ari seit nevajadzetu gaidit sapratigus lemumus no macibspekiem. Vini to panema parak viegli! Ar katru minuti attels izskatijas arvien nomacosaks. Bet tikmer man blakus peksni apsedas cits elfs:
– Sveiks, es esmu Anaela.
«Sveika,» es piespiedu pasmaidit, nezinot, ko vel gaidit. – Tialla.
«Tavs vards ir skaists, piemerots pat elfam.» Bet tumsi mati ir rapojosi.
Mani mati bija blondi, bet, protams, ne to pasu platina toni, kadu var atrast tikai vinu rases parstavjiem.
– Tatad es neesmu elfs!
«Tas, protams, ir slikti, ka ne visiem ir paveicies piedzimt vienam no mums,» vins noputas un pec tam pieliecas man tuvak, lai saktu konfidencialu cukstu: «Bet es jums atklasu noslepumu – mans varonis… vecvecvecvectevs bija virietis. Ne-elfu asinu piejaukums, ka vairums seit. Vienigais tirasinu te laikam ir skolotajs.
Es velreiz paskatijos uz Anaelu. Nekas, sakot no vinas platina matiem lidz loti gaisi pelekajam acim, par to neliecinaja. Tad kapec tadas atzisanas? Bet skita, ka vins ir aizrauts. It ka nabaga puisis jau sen butu gribejis runat, bet tikko atrada istas ausis:
– Bet ambicijas ir visiem… Tev nav ne jausmas! So cilvecibas pilienu drosi vien esmu mantojis no sava senca. Man ir tik loti pieriebusies elfu augstpratiba, ka nevaru ar viniem sarunaties. Vini iesaistas narcisma ar tadu pasu degsmi ka inkubatoru milestiba. Tapec es centisos ar jums sazinaties. Ko darit, ja tu nebusi tik kaitinoss?
Es nezinaju, ko atbildet, tapec pamaju. Es atveru savu piezimju gramatinu, lai sagatavotos lekcijas sakumam, bet Anaels uzreiz komenteja manu ricibu:
«Vai tu tagad neesi slinks?» Tu tacu nebedajies, vai ne? Jo tas butu arkartigi pretigi.
Es uzreiz iztaisnoju muguru.
Par laimi, lekcija izvertas loti interesanta. Es pierakstiju burtiski visu, lai gan nesapratu pusi no ta. Profesors stastija par dazadajam arstniecibas augu ipasibam, un dazus nosaukumus es dzirdeju pirmo reizi. Bet es sev apsoliju, ka tulit pec tam dosos uz biblioteku un meginasu aizpildit nepilnibas. Es nevaru seit ar magiju parnemt bastionus, meginasu sevi pieradit vismaz teoretiski.
Anaels apstajas, kamer profesors zimeja diagrammu uz tafeles, paskatijas uz manam piezimem un cukstus teica:
– Un tas ir tavs rokraksts? It ka vina rakstitu ar kaju! Izdari kaut ko ar savu cilvecisko dalu, Tialla, tas ir pretigi!
Un it ka apliecinot savus vardus, vins man paradija savus palagus, kur katrs burts bija izkarts ar cirtam, ka koki ar lapam.
«Es meginasu,» es piespiedu sevi atbildet. – Vai lausi man parrakstit piezimju sakumu?
Vins partrauca izvirzit savas idealas lupas un izstiepa tas smaida:
– Vai ieverojat nevainojamo kaligrafiju? Tad es, protams. Es neesmu visi sie cilveki.
Vareju tikai saprast, ka, ja parejie vel vairak cieta no narcisma, tad mani gaidija loti tumsi laiki. Elfu augstpratiba izradijas rupji nepietiekami, ja cilveciskakais no viniem jau bija nepanesams.
Parak daudz divainu tiksanos viena diena, parak daudz!
4.nodala
Anaels, neskatoties uz savu pretrunigo raksturu, izradijas loti noderigs draugs. Vins ne tikai sagadaja man piezimes, kuras man bija japarraksta divas naktis, bet ari ar vinam raksturigo augstpratibu stastija par visam manam ieprieksejam pazinam:
– Visi vampiri ir spoki, kas izriet no vinu varda. Vini pielips, demoni nespes tos noraut. Bet jums ir taisniba, ka jums nevajadzetu sagaidit no viniem parak daudz nepatiksanas. Ja vien jus neuzskatat uzmacigu iejauksanos jusu personigaja dzive par apgrutinajumu, – Anaela savilkas, tacu tas nelika vinam izskatities neglitam. Likas, ka vins vispirms ilgu laiku pie spogula atkartoja jebkuru grimasi un tikai tad radija citiem. – Lors Kingarra ir vietejo sunu vaditajs. Ari ghouls, bet parnesta nozime. Augstpratigs nelietis, kurs jau no supula tika apmacits kontrolet vilkacus ar neierobezotu speku. Secinajumus varat izdarit pasi. Princis Inirans, par kura burvestibas talantu musu rektors kompone balades, ari ir spoks. Vinam ir daudz kompleksu! Nav neka sliktaka par piedzimsanu karaliskaja gimene, bet bez izredzem uz troni. Lai gan, spriezot pec vina rakstura, vins so vietu atbrivos ar varu…
– Apversums? – Es nespeju tam noticet, tapec es izskilu uz Anaela. Ir neparasti, ka sadas sarunas notiek tik viegli.
Bet elfs tikai graciozi paraustija plecus:
– Ka lai es zinu? Tas ir tas, ko es pienemu, pamatojoties uz vina pretigo seju. Talak. Kapec tu grimase, Tialla? Klausies, ja vien esmu gatavs teret savu laiku tev!
Man bija jasavelkas, jaatvelk elpa un javers iedvesmots skatiens uz vietejas laicigas sabiedribas guru.
– Incubus Janos ir tipiskakais inkubs. Visi.