?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija
Шрифт:
– Ka visi? Iegusim sikaku informaciju par vinu!
Es cereju uz detalizetaku parskatu. Vai tiesam par Janosu neteiks, ka vins ir spoks? Preteja gadijuma portrets neparadas uzreiz. Bet taja pasa laika vina pamanija, ka Anaela asie ausu gali kluva sarkani un vina gaisas acis pieversas gridai.
«Nac…» Es nespeju tam noticet, bet vina izskats apstiprinaja manus visdrosakos minejumus: saja stasta bija kaut kas apkaunojoss!
– Kas ir labi? – elfs tagad vispar skatijas ara pa logu un izlikas galeju interesi par kaut ko tur. – Ja, starp mums bija viena… savstarpeja neveikliba.
Mana zinatkare kluva ka nepieradinats zvers:
– Kada neveikliba? Vai vins tevi nomaca? Anael, pastasti man!
– Atstaj mani vienu! Un gatavojieties nakamajai lekcijai!
Es negribeju izraisit kairinajumu, tapec kluseju. Kas ir
– Vai tu skupstiji?
«Ja, mes skupstijamies,» elfs nomurminaja atbildi.
«Ak,» es vienkarsi nevareju neizrunat so skanu, kas neatspoguloja pat ne piles manu parsteigumu.
Anaels asi pagriezas pret mani un nosnaca:
– Tiekamies pec sesiem menesiem. Un, ja Janis jau ir pamanijis tavu seju, tad mes uz tevi paskatisimies pec nedelas – tad izlemsim, vai tu vinu noskupstiji vai ne tikai noskupstiji! Paskatijos seit, lai nosoditu kartigus elfus!
Es iekodu mele un vairs necilaju so temu. Diemzel mana pieredze nebija pietiekama, lai attelos iedomaties, ka viena dzimuma inkubators un elfs var «ne tikai skupstities». Un man bija japierod pie daudzam lietam vienlaikus, tapec nebija jegas teret visu savu parsteigumu tikai vienam jautajumam. Rezerves vel bus izsmeltas, ko tad darit?
* * *
Pec stundam uzreiz devos uz biblioteku – par laimi, tagad man bija karte. Eka atradas nedaudz talak, un taja bija negaiditi maz cilveku. Milziga aptumsota telpa ar daudziem elegantiem galdiem bija gandriz tuksa. Ja es zinatu, kur var mierigi pasedet, es jau sen butu te niris.
Bet es neatradu nevienu no stradniekiem aiz garas letes. Vina klusi sauca – nekadas atbildes. Paskatijos apkart, bet nolemu, ka neversisos pec palidzibas pie skoleniem. Man pietika rupjibu no tas dienas uz visu muzu.
Aiz letes bija plaukti un atvertas durvis – iespejams, arhivs. Bet tuvakaja plaukta ieraudziju to, kas man bija vajadzigs – smagneju sejumu ar uzrakstu uz mugurkaula «Dziedinosie augi un citi elfu magijas atributi». Izskatas tiesi tas, kas man bija vajadzigs. Es apzinati atstaju tuksas vietas lekciju materiala pierakstos, lai aizpilditu robus zinasanas. Vina velreiz paskatijas apkart un tad apnemigi apgaja ap leti, panema gramatu un apsedas pie tuvaka galdina. Tiklidz paradisies stradnieks, es dosos tiesi pie vina.
Materialu, ko petit, bija vairak neka pietiekami. Bet es aizravos un rupigi uzrakstiju isas piezimes. Mums ir ari pec iespejas atrak japarraksta Anaela lekcijas – ari par tam radisies daudz jautajumu! Un tas ir tikai viens no divpadsmit petitajiem prieksmetiem… Vina noputas, zelojas un pielika neticamas pules, lai nenoverstos. Es zaudeju laika izjutu, bet nervozi nodrebeju, kad vini apsedas man preti. Vina pacela acis un atkal nodrebeja kartibas labad. Pats princis Inirans, kas nevareja vinu iepriecinat. Vins apsedas un skatijas uz mani ar savam tumsi zilajam acim. Un pat saja bridi es nebiju izlemis, ka uzrunat tik augsta statusa cilveku un neatcereties par statusiem:
– Ka es varu jums palidzet, jusu augstiba?
«Ir teikts, ka seit nav pienemts atcereties nosaukumus.» Vai tu esi tik stulbs, ka pat to nevari atcereties?
Neskatoties uz apvainojumu, es nolaidu skatienu un pazemigi atbildeju:
– Piedod… es domaju, piedod. Tatad, ka es varu jums palidzet, Iniran?
Vins pasmineja, liekot vina diezgan pievilcigajai sejai izskatities ka launai maskai.
– Varbut varu tev palidzet? Es redzu, ka jus jau pusstundu petijat lapu par Alcana koka lapam, ta vieta, lai izietu akademiskaja darza, vaktu sis lapas un meginatu tas izmantot.
Dazos veidos vinam ir taisniba. Skolotaja uzreiz pamanija praksi ar Alhanova koku. Tas lapas, ja berze uz adas un pievieno burvestibu, blavi jutigums. Tos biezi izmanto brucem ka pretsapju lidzekli. Bet radas problema ar burvestibu, jo man nekad nav bijusi elfu magija. Tapec vina apmulsusi atbildeja:
«Lieta tada, Iniran, es nolemu koncentreties uz teoriju.»
– Par teoriju? – Vins skali iesmejas. – Vai burvju akademija nolemat turpinat teoriju vienatne?
Vina smiekli mani kaitinaja, tapec es atbildeju mazliet skalak, neka biju iecerejusi:
«Si ir tikai pirma diena, ar laiku es to sapratisu.» Jau no agras bernibas skolotaji mani slaveja par centibu!
Un peksni atskaneja briesmiga, spalga cikstesana, kas burtiski apnema. Likas, ka pasas bibliotekas sienas kliedza:
– Klusums lasitava!
Es parsteiguma pielecu vieta, un mana sirds saka dauzities kakla. Es kaut ka piespiedu sevi apsesties, un princis Inirans skali pasmejas par manu reakciju:
– Tu esi mezoniga, vai ka? Kaut vina butu uzkapusi uz galda un sakusi histerija kauties!
Dazi skoleni atskatijas uz mums. Es noliecos ar visu kermeni uz prieksu un, aizmirsusi par apmulsumu, uz dzirdamibas robezas cuksteju:
– Kas tas bija?
Beidzot vins parstaja nurdet ka jaukts zirgs sava teva stalli un uzmeta man izbrinitu skatienu:
– Runajot par? Bibliotekars, protams. Vai si ir pirma reize, kad dzirdat, ka bibliotekas nevar troksnot?
Turklat vins runaja skali, nemaz nepazeminot toni. Bet sienas uz vinu nekliedza… Varbut statusi netiek skali piemineti, bet zinama mera tie tiek skaidri nemti vera. Es vienkarsi nezinaju, ka uzvesties, bet vardus izrunaju loti klusi, jo zinkariba tagad atsvera visu parejo:
– Kapec tu runa skali?
Tagad vins ari iepleta acis, it ka es butu izpludinajusi kaut kadas mulkibas. Vins ilgi domaja un tad atbildeja – domigi smaididams un izvilcis vardus, it ka vins mana seja mekletu apstiprinajumu saviem minejumiem:
– Oho, viss paliek arvien briniskigak. Es, protams, uzliku skanas vairogu, par kuru tev, skiet, nav ne jausmas.
Es atkal biju neizpratne:
– Es… nu… nu, es neko nezinu par burvibu…
Inirans partrauca:
«Ne tikai tas, jus, acimredzot, pat nezinat, ka bibliotekars ir seit.» Vins ir spoks.