B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Pieauguso uzvediba – paraugi

Mazo Varenku pacienajam ar sokolades tafeliti. Meitene nolauza mazu gabalinu un skreja pie mates: "On." "Laba meitene," mana mate slaveja, "ed sevi, tu esi maza meitene." Varenka atnes vecmaminai karumu. Vina izliekas, ka iekost, sasit lupas, slave mazmeitu: "Dasna meitene. Cik garsigi! Paldies!" Varenka piedava cienastu vectevam, bet vins atsakas: "Es jau zinu, ka tu neesi mantkarigs, tu esi laipns." Vectevs vinai uzsit pa galvu. Varenka skrien pie savas skolnieces masas un ienes mute sokolades gabalinu. Un… Viena mirkli sokolade pazud aiz vaiga!

Varenka izpluda asaras. Mate, vecmamina un vectevs visi uzreiz nirgajas par vecako masu: "Tas nav kauns, es aizvainoju mazo! Vina ir liela, bet vina nesaprot!" Varenka ir partraukusi raudat, klausas pieauguso piezimes, ir skaidrs, ka vina piekrit vecako viedoklim. Analizejiet pieauguso ricibu. Vai pieaugusie pareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu?Kadas rakstura iezimes var veidoties meitenei saja situacija?AtbildeAdults nepareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu. Varenkai var rasties alkatiba, egoisms un velme novelt savu vainu uz kadu citu. Un manai masai ir greizsirdibas sajuta, negativa attieksme pret masu un pieaugusajiem. Pieauguso uzvediba, vinu attiecibas ar radiniekiem un pazinam, ka ari vinu attieksme pret svesiniekiem ir paraugs berniem.

Pozitivas beigas pasakai

Masa (4 gadus veca), stastot pasaku "Sniegmeita un lapsa", izlaida eju, kura teikts, ka Sniegmeita klausijas lapsu, nokapa no koka, un lapsa vinu atveda majas. Pec vardiem: "Ne, vilks, es baidos no tevis, tu mani edisi," vina jautra balsi turpinaja: "Ritiniet uz leju, ritiniet talak, es jums atnesu Sniegmeitu." Nosauciet meitenes stasta nekonsekvences iemeslu, pasakas satura butisko dalu izlaisanu.

AtbildeBerna jutas, klausoties pasaku, parveido vinu no pasiva klausitaja par aktivu dalibnieku. Saja gadijuma Masa izlaida tas pasakas dalas, kuras aprakstitas vinai nevelamas pasaku varonu darbibas. Berni, ka likums, gaida pasakai pozitivas beigas un ir sasutusi, ja pasakai ir negativas beigas.

Nepieciesamiba uzdot jautajumus pirmsskolas vecuma berniem

Sasa pastavigi uzdod jautajumus: kas jums ir? Kada veida automasina ta ir? Kads tevocis seit sez? Nesadzirdejis atbildi, vins aizbeg. Ieskrienot ieksa, vins atkal uzdod jautajumus: Vai zilonis ir stiprs? Un lauva? No kurienes nak lietus? No kurienes es piedzimu? Kados apstaklos pirmsskolas vecuma berni jut nepieciesamibu uzdot jautajumus? A ko? Kurs no tiem?" ir raksturigi 3-4 gadus veciem berniem. Tiem ir kedes raksturs. Sie jautajumi vel neatspogulo berna kognitivo darbibu, tapec nav nekas neparasts, ka berns aizbeg, neklausoties atbildi. Nepieciesamiba uzdot jautajumus rodas berniem dazados apstaklos: kad vini sastopas ar kaut ko nezinamu; meginot saprast nezinamo; domajot par jaunam lietam.

Kapec berni melo?

Petja (6 gadi) speleja ar bumbu istaba un salauza vazi. Kad vina mate saka jautat, kurs to ir izdarijis vakara, Petja teica, ka Sasa, vina jaunakais bralis, to ir izdarijis. Mate saka parmest delam, sakot, ka vins melo. Kads ir galvenais Petinas melu iemesls? Kadas kludas mate pielava dela audzinasana un ko vinai var ieteikt?AtbildeBerna melosana sak attistities, ja neveidojas vajadziba pec patiesas attieksmes pret citiem cilvekiem. "Dualas motivacijas" situacija, lai tiktu atzits par pieauguso, berns keras pie melosanas. Melosana tiek noverota ari ka izzinas nepieciesamibas attistibas blakusprodukts, ka kompensacija par gribas uzvedibas nepietiekamibu: berns nevar veikt darbibu, kas veicinatu tas atzisanu, tapec vins keras pie melosanas. Matei vajadzetu uzticeties bernam, pauzot parliecibu, ka vins nakotne nepazemos sevi ar meliem. Ir svarigi attistit berna gribu, veidot nepieciesamibu rikoties godigi. Lai to izdaritu, ir nepieciesams apmacit vinu godigas darbibas.

Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?

Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugusajiem. Kadi ir sis paradibas iespejamie iemesli? AtbildeSo paradibu var izraisit sadi iemesli: izpratnes trukums, zinasanu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns ieprieks ir sanemis atbildi, kas kaite vina pascienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.

Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?

Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipasibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasniegsana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepieciesama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radusas kopa ar pieauguso. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tiesi kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.

Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?

Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liekskeri un lapstinu, lai speletos smilsu kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liekskeri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liekskeri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vins ir "aktivs aktieris". Pieaugusajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.

Kapec zidaini var nobiedet pieaugusais?

Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 menesi) nepazistama formas terpa, meitene peksni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacins, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.

Kapec jusu berns salauz rotallietas?

Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.

AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir sadi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. Sada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzinasanas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.

Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?

Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 menesi) Ar lielu prieku vins skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradisanas, tad mans dels atri novers uzmanibu. Un, ja aktieris vienkarsi lasa pasaku no gramatas, tad Alosa to nemaz neklausas." Kapec Alosai nepatik mutvardu stastisana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. Si prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vins pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notikusas ar zenu vai var notikt nakotne.

Kapec berniem ir bailes?

Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? So nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pasi pieaugusie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugusajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.