Lidma??na l?dz m?nesim un gandr?z norm?la dz?ve
Шрифт:
Vina lenam pacela rokas, izplesot tas uz saniem. Tos vicinot, vina pacelas, protams – leja. Vina krita leni un skaisti, griezoties it ka paleninajuma, un beidzot izpletas uz asfalta eleganta teatrala poza, lai skatitaji varetu redzet vinas diezgan skaisto seju un kailos celgalus.
Pagulejis tur isu bridi, spoks pazuda.
«Un vina ir skaista…» Nina ar divainu sajusmu secinaja joprojam tricosa, nedaudz aizsmakusa balsi.
– Tu esi daudz labaks! – Toms atcirta. «Ejam prom no sejienes, es domaju, ka mums visiem sodien pietiks iespaidu.»
Nina lenam gaja uz prieksu, ik pa bridim atskatidamas. Tagad vina tureja Ernija roku, to nesaspiezot.
«Vienkarsi apsoliet par to nestastit Dalijai.» – Toms diskreti piemiedza Ernijam, atgadinot, ka Ninai pagaidam nevajadzetu stastit parak daudz.
Nina tomer atkal apstajas, radot ar pirkstu uz sis nu jau citas, gluzi modernas majas jumtu. Soreiz vina nevis kliedza, bet smejas.
Ari Toms un Ernijs apstajas un paskatijas uz jumtu. Vinu jauna draudzene, ar rokam pacelot svarkus, dejoja stepa deju.
«Parastiem spokiem nav paraduma pamest ekas, kuras vini dzivo,» Toms noteica tada toni, it ka vins savas skolas audzekniem pastastitu kadu vesturisku faktu.
Pa to laiku spoks uztaisija vairakas piruetes, it ka dejodams solo numuru baleta, un, panemis skriesanas startu, noleca no jumta ar galvu uz leju, ka iesacejs peldetajs no baseina malas. Ienirusi asfalta, dama kritiena vieta atstaja tumsu pedu, kas, protams, izskatijas pec izlietam asinim.
«Vina noteikti flirte… tikai ar kuru no mums…» Toms skali domaja, skatidamies uz traipu.
«Varbut vina saprot, ka tu esi uz kaut ko spejigs… sava zina…» Ernijs ierosinaja. – Vai spoki kadreiz ir meginajusi ar jums sazinaties? – vins jautaja tiesi.
«Veca pili bija viens interesants incidents,» atzina Toms.
«Esmu parliecinats, ka ari ta bija «dama», " Ernijs iesmejas.
– Tev ir pilnIga taisniba. – Toms ari pasmaidija.
– Un ko tad tu izdariji?
– Tatad, es uzzimeju vairakas runas. Tas vinai palidzeja mazliet nomierinaties… vai pareizak sakot, mazliet nomierinaties…
– A… vai tu tagad nevelies darit to pasu? «Tev vienmer visas kabatas ir krita gabalini,» Ernijs ieteica.
Toms iebaza garos pirkstus dzinsu kabata un patiesiba izvilka krita gabalu.
Apkart vietai uz asfalta vins uzzimeja kaut ko, kas atgadinaja kompasu – apli, kas bija apzimets ar dazada izmera runam.
– Dusi miera, mazulit [8]. – Toms nospieda rokas no krita, vina konturas pazuda no asfalta lidz ar traipu.
«Es nezinu, ka vina turpinas vadit savu dzivi pec naves, bet vina noteikti mus vairs nevajas.»
«Es tev ticu,» Ernijs sacija, lai nomierinatu Ninu, kura pasmaidija ta, it ka vinu patiesi uzjautrinatu viss notikusais, tacu joprojam izskatijas bala.
– Vietejie apskates objekti ir briniskigi. Bet tagad mums tiesam ir jaiet,» Toms sacija, it ka Ernijs butu uzstajis uz pastaigu pa vesturiskam vietam.
«Es jums piekritu,» Ernijs atbildeja ar mierigu smaidu.
[1] Vai jus pasniedzat vegetaro edienkarti? (piem.)
[2] Es gribetu tasi tejas (piem.)
[3] Tris gabalus, ludzu (piem.)
[4] Paella (piem.)
[5] Es to nemsu (piem.)
[6] Kads ir si restorana ipasais ediens? (piem.)
[7] Vietejais vins (piem.)
[8] Atputies miera mazulit (Anglu.)
5.NODALA. Masina pari saviem lidzekliem un vikingu kaujas dziesma
– Tas nedod nekadas privilegijas. Bet par atrgaitas celu var samaksat,» krekla un bikses terptais jaunietis pieklajigi paskaidroja, pamanot, ka Toms ar interesi skatas uz
«skaisto» automasinas numura zimi, kuru Ernijs, skiet, iemileja no pirma acu uzmetiena.Tumsi sarkanais, spidigais jaunais divdurvju Mercedes kabriolets izskatijas patiesam pievilcigs. Tomer Ernijs neuzskatija, ka ireta automasina atvalinajumam ir ta verta, lai par to teretu gandriz visu savu brivo naudu.
– Es gribu noiret so masinu uz nedelu. Un ja, es gatavojos maksat par soseju. – Toms uzmanigi un maigi izbrauca ar pirksta galu pa mersedesa vejstikla konturu.
Ernijs nevilus nosvilpa. Krekla un bikses terptais jaunietis savai reakcijai nepieversa ne mazako uzmanibu – vins aizvilka Tomu pie letes, lai aizpilditu dokumentus.
Kamer Toms aizpildija nomas ligumu un maksaja par pakalpojumiem, Ernijs un Nina sedeja Mercedes aizmugureja sedekli. Tas izradijas arkartigi erts un elastigs, uz ta pat vairakas reizes uzleca, ka uz batuta, kamer neviens vinu virziena neskatijas.
– Piespradzejieties, puisi, mes atri iesim. – Toma acis dega, vins noteikti ne tikai paredzeja, bet ari kaut ko planoja.
Bet tas nebija tas, par ko Erniju uztrauca. Toma pirksta, tiesi virs antika gredzena ar dabigo akmeni, ko vins parasti nesaja, bija masivs zelta gredzens ar rubiniem un topazem, bet uz kakla bija iespaidiga kede ar masivu medaljonu. Jauns virietis krekla un bikses, pamanijis medaljonu, pieklajigi paklanijas un noveleja patikamu celojumu.
Labi, ka Ninai nebija laika pamanit sos «statusa» rotajumus, vina joprojam nevareja piespradzeties, ta nemitigi slideja starp adas sedekla spilveniem.
«Laujiet man tikt gala ar to, un jus turiet piparmetru konfektes, preteja gadijuma jus saslimsit.»
– Paldies… un sis… no kurienes vel sis?! «Nina ar izbrinu skatijas uz savu plaukstas locitavu, uz kuras bija sudraba rokasspradze, kas rotata ar tirkizu.
– A-un si… si ir davana no mums un Toma tev par godu… sim… tam…
– Par godu kam?!
– Par godu tavai pirmajai lidmasinai, tas ir… lidojumam, ja, lidojumam. Jus visu izturejat tik drosmigi, ka pat papira maisinu nevajadzeja…