Miesassargs
Шрифт:
– Labi, man tiesam jaiet. – Alina novilka jaku un sodien pirmo reizi nodomaja, ka pec skrejiena neizskatas vislabak. Isa zirgaste, bez grima, ari pparToms sajuta kada cita jakas smarzu…
«Bet tagad es zinu, kur tu dzivo,» Igors jautri sacija.
– Tu man sekosi?
– Pirmkart, es jums palugsu jusu talruna numuru. «Vins piegaja nedaudz tuvak, un likas, ka Alina atkal lidinas, neveloties partraukt acu kontaktu.
«Es to nenemu lidzi.» Panemiet to no kada cita.
«Es neesmu nekads gopniks,» Igors smejas.
«Ka lai es zinu, ar ko tu nodarbojies,» vina viltoja, tacu domaja, ka par Igoru jau zina vairak neka par daziem saviem klientiem.
– Esmu gatavs paradit savu darba vesturi.
«Jums ta vel nav,» Alina teica ar parliecibu.
– Ka tu zini?
– Dzesija plapaja. Tad cau!
Vina strauji pagriezas, dzinkstot atslegu saiski, un iegaja ieeja. Bet tresaja stava vina apstajas un apsedas taisni uz kapnem, nometusi galvu rokas. Kapec gan nepadalities ar numuru? Pilnigi nepiedienigi mana galva saka skanet mammas vecie parmetumi:
Bet lieta bija cita. Nejauss zens ar suni neizskatijas daudzsoloss. Nu, pienemsim, ka vini sak satikties. Pirmaja randina vina apmaksas rekinu, aizvedis vinu majas ar valdibas izdotu automasinu un izdegs telpas. Tad vins dosies komandejuma… ari paskaidrojiet, kas ir divains darba grafiks. Savas profesijas del Alina prata sajaukt pedas ar talantu, bet kur ir uzticiba sadas attiecibas? Vina vienkarsajam zenam uzzimes attelu, kas agrak vai velak bus jaiznicina. Jau uzzimeta… vins pat nezina vinas isto vardu.
Un labi! Izmet to no galvas un aizmirsti.
Alina piecelas, nokapa pa kapnem un uzmanigi apskatija ielu. Igors nekur nebija redzams. Tomer vins aizgaja. Tas mani uz bridi apbedinaja. Vina gaidija, ka puisis kadu laiku pakavesies un meginas uzminet vinas logu. Taluma pazibeja pukaina aste ka sture un tudal pazuda likuma. Tapec vins noteikti aizgaja. Alina staveja vel piecpadsmit minutes, domigi atspiedusi pieri pret auksto stiklu.
«Nu, ja tas ir liktenis, mes tiksimies velreiz,» vina skali cuksteja, lai partrauktu domu plusmu.
Alina pabaza rokasspradzi, parbaudot, cik pulkstenis, un paskatijas uz zvana kuli, kas joprojam bija savilkta dure. Galvena atslega atvera visas standarta durvis ar domofonu – erti, ja steidzami jaslepjas no nejausiem lieciniekiem. Bet pirmo reizi nodereja tikai tagad. Alina iznaca no kada cita ieejas un gaja uz savas majas pusi, drebedamas no aukstuma un klibodama.
Vina uz savu e-pastu tika tikai vakara. Vina atvera mapi, parlaida skatienu vestulei un uzreiz uzgrieza pazistamu numuru.
– Tu paskatijies? – vina dzirdeja sveiciena vieta.
– Es to nenemsu.
– Klients izvelejas tikai divus, un jus vinam piestavat labak.
– Es esmu arpus formas.
– Kas notika? – Vai ta skita, vai Ingas ierastais lietiskais tonis liecinaja par satraukumu?
– sagriezu kaju. Un viniem ir vajadzigs izskats, nevis miesassargs. Izskatisies labi – klibs calis papezos.
– Tu joko? Ka jums izdevas?
– Tas ir tik stulbi, cik vien iespejams, es pat negribu tev stastit. Sodien nav mana diena.
Prieksnieks troksnaini izdvesa.
– Papezi nav obligata prasiba. Si ir velme. – Klausule atskaneja steidziga taustinu klabinasana.
– Bet…
– Labi, vai tev pietiek ar dienu? Vini var parplanot tiksanos.
– Kaut kas jauns, klients mums pielagojas, kad tas ir noticis? – Alina uzmeta savainoto kaju uz galda un maseja saposo potiti.
– Pieprasijums ar peldosu datumu. Vai jus to lietojat?
Diez vai Inga bez nopietna iemesla veltis laiku atvalinatam cinitajam. Tas nozime, ka klients ir iemilejies Alina.
– Nu… Labi tad.
Prieksnieks nospieda beigu pogu, un Alina domaja. No vienas puses, bija patikami justies pieprasitiem, no otras puses, neparedzetas klienta velmes radija nepatikamas domas. Ka butu, ja kads cits uznemejs atkal sajauktu apsardzes firmu ar eskorta pakalpojumu? Inga nebutu tik uzstajiga par savu kandidaturu, ja nebutu bijis pamata.
Kas vins ir ar mums? Inkasacijas agenturas direktors? Kads Buzikins. Uzvards, starp citu, ir atbilstoss. Alina atkal atnesa failu ekrana. Slepjas aiz nekustamo ipasumu biznesa. Viss ka parasti: pavadi, gada par drosibu. Un viniem acimredzot komanda vajag meiteni, lai noverstu uzmanibu, lai paradnieks atpustos. Ari nosacits draudu avots bija pazistams biznesa magnats, nevis kads iebiedets vecis ar mikrokreditu guzmu. Tas nozime, ka haizivis kaut ko nedalijas, un problema var izversties lidz nopietnai karsu atklasanai. Normals cilveks nekad negribetu atrasties viena istaba ar siem cilvekiem, bet Alina nebija normala un juta tikai vieglu sajusmu, ka parasti pirms pasutisanas.
Vina iznema pistoli, uzklaja uz galda raibu dvieli, izlika lupatas un otas un saka gatavoties.
Alinas dzive bija situacijas, kad vina gribeja cilveku piesiet, noznaugt vai apglabat dzivu. Pirmo reizi vina gribeja to visu izdarit uzreiz. Lai parliecinatos, virsu uzklajiet zalienu, izrullejiet to ar rulliti un visu apkartejo iesainojiet ar kimiska piesarnojuma pazimem. Jau no pasa sakuma kontakts ar toksisku klientu nav izdevies. Virietis bija par pusgalvu isaks par Alinu, ar pietukusu seju un dziliem plikiem plankumiem. Izbalusas acis skraidija apkart un, uzdurusas miesassargu, galedaji nopetija piemeroto figuru. Atbildot uz to, Alina iesledza sev raksturigo
«kiegelu» izskatu un zem deguna noladeja. Aizdomas, ka izvele kritusi uz vinu tikai izskata del, apstiprinajas.– Fotografija tu biji garaks.
«Papezi tiek laboti,» Alina vesi atcirta, skatoties uz klientu.
«Tad es vismaz valkatu svarkus.»
– Ari svarki tiek laboti. – Kad gribeja, Alina prata izskatities neiespejami stulba.
– Tatad, seit ir mape, tur ir dokumenti, nepazaudejiet tos. Jus sedesit labaja puse, es saku «pieraksti» – tu pieraksti visu, ko es saku. Paspelejieties ar seju un virpiniet matus, ka jus, sievietes, protat darit. Laujiet vinam noverst uzmanibu, kamer mes to apstradajam.
«Tatad biznesa sarunas,» Alina ievilka, meginot uztvert nervozo skatienu, kas bija iesprudis kaut kur vinas gurnu rajona.
– Svarigs! Arhivs! – Virietis pacela pirkstu un apmierinati iesmejas. – Japanem vesela delegacija.
– Es gribetu, lai man butu brivas rokas. Ja jus rekinaties ar mani ka vairak neka tikai stenografu.
– Mana meitene, tavs uzdevums ir visvienkarsakais. Vispar es mezonigi parmaksaju par jusu pakalpojumu, un jus seit esat tiri mebeles. Lai nospiestu, mums ir Sanija un si otra… ka sauc tavu mazo brali? – vins kliedza uz saniem. – Tomer tam nav nozimes. Isak sakot, esi mils, vai uzdevums ir skaidrs?