P?das pag?tn?

– ES tevi saprotu. So meiteni sauc Gaziza, vina sez viena, kreisaja rinda, tapat ka mes, pie tresa galda.

– Brunete, ar taisniem spradzieniem uz pieres un baltas neilona zekubikses?

Klims pasmineja.

– Ja, ta ir vina.

– Jauka meitene…

Klims ignoreja so komplimentu, kas bija adresets vina bijusajai draudzenei.

"Mes ar vinu draudzejamies apmeram sesus menesus, bet tad musu draudziba iejaucas vinas vecaki, un vina saka satikties ar puisi no elites skolas, kura vecaki strada Komunistiskas partijas Centralas komitejas pirma sekretara biroja. Republika. Es reiz sim putitei, varda Askars, godigi piekauju – izlauzu vinam priekszobu, par ko mani gandriz izsledza no komjaunatnes.

– Tatad, vai jus esat cinitajs? – Dusja vinam parsteigta jautaja.

– Ne, es neesmu cinitajs. Sis zens pats to prasija, – Klims nomurminaja.

– Ka tu to prasiji? "Es piegaju pie jums un pasutiju sisanu," Dusja iesmejas.

– Kaut kas tamlidzigs. Vins apmeta mani ar saviem draugiem netalu no manas majas. Vins saka draudet Gazizai, kuru mes vairs nebijam satikusi. Mans tevs skatijas ara pa logu un veroja situacijas attistibu. Vins visu saprata. Puisiem ierasta lieta. Vinu intereseja, ka es izturetos saja situacija.

– Un jus vinus nepalaidat ara no briza?

Klims iesmejas.

"Vini bija tris, bet es cinijos ka lauva ar visiem." Vini neiztureja manu uzbrukumu un atkapas. Uz manas sejas bija vairaki zilumi, melna acs bija ipasi laba, bet teva acis es jutos ka uzvaretajs, lai gan ne uz ilgu laiku.

– Kapec?

“Pec nepilnas stundas pie mums ieradas policija, un mes ar tevu nebijam apmierinati ar manu varonibu, jo radas jautajums par kriminallietas ierosinasanu. Vini manam tevam teica, ka es ne tikai parspeju sos tris, bet ari panemu no viniem dazas vertigas lietas. Labi, ka vins savam acim redzeja, ka tas ir, preteja gadijuma tas butu bijis haoss, slikta nozime.

Kazahi mus ar tevu tracinaja veselu menesi, lidz saja lieta iesaistijas pierobezas skolas, kura diene mans tevs, vaditajs. Vinam ir ari diezgan labi sakari, jo skola macas daudzi slaveni berni: ministru, prokuroru, tiesnesu berni…

"Ja," Dusja vilka, "tad jums ir problemas – sist delu no Komunistiskas partijas Centralas komitejas pirma sekretara svitas, tas ir loti forsi!"

– Tiesi ta, man ir problemas. Pec visa, kas ar mani notika, es izsvitroju so pari no savas dzives un censos vinus neredzet un nepamanit. Es nesaprotu, kapec Gaziza nolema sev atgadinat. Acimredzot starp viniem kaut kas neizdevas, tapec vina piemanijas…

"Varbut ta, vai varbut ta ir tikai tipiska meiteniga greizsirdiba," sacija Dusja.

–Vai tev ari ir nacies but greizsirdigai uz puisi, ar kuru draudzejies? – Klims uzreiz izradija patiesu interesi.

"Ne," sacija Dusja, "bet es noteikti zinu, ka ta notiek, vini par to daudz raksta gramatas."

"Es runasu ar vinu, lai vina pat neiedomatos jus apgrutinat ar stulbam piezimem," Klims apnemigi noteica.

– Runajiet. Es no sirds priecasos, ja vina mani nepamanis vispar. Tagad atvainojiet, man jasteidzas pie mammas, norunajam vinu sagaidit pasta.

"Vai jus neiebilstat, ja es jus aizvedisu pie vinas?" – ieteica Klims.

– Labi, un pa celam pastastisi par sevi un saviem vecakiem. Man tas ir interesanti, iespejams, tapec, ka dzivoju nepilna gimene,” negaiditi atzinas Dusja.

Klims bridi padomaja, tad saka stastit.

– Mana mate strada par svesvalodu skolotaju medicinas instituta, un mans tevs ir militarpersona, vins diene, ka jau teicu, par kursa virsnieku skola, kura vins kadreiz macijas. Pec Jauna gada mans tevs aizbrauks dienet uz Talajiem Austrumiem. Pasutijums par vina parvesanu jau ir sanemts.

– Tatad tu driz dosies prom?

– Ne, es palieku Alma-Ata. "Es stasos Feliksa Edmundovica Dzerzinska varda nosauktaja PSRS VDK Augstakaja robezvadibas skola," lepni sacija Klims.

"Cik biedejosi izklausas skolas nosaukums," Dusja nodrebeja. – Vai tu dzivosi kazarmas?

– Ja, kazarmas. Bet kad mums bus brivs laiks, tad brivdienas busu pie mammas.

– Vai vina nedodas kopa ar teti uz Talajiem Austrumiem?

– Ne. Mani vecaki, tapat ka tavi, izskiras pirms gada. Tapec mans tevs uzrakstija zinojumu par parcelsanu uz jaunu darba vietu…

"Atvainojiet, ka ludzu jums pastastit par saviem vecakiem," Dusja stostijas, parvaredama neveiklibu.

– Viss ir kartiba. Esmu jau pieradusi, ka vini nav kopa. Tevs teica, ka matei jau kads ir un vins ari ir militarists. Taja pasa laika tetis no manis slepa, ka sis kads ari ir robezsargs un macijas ar vinu viena kursa.

Dusja domaja, skatidamies lejup.

– Kura augstskola tu ieiesi? – Klims vinai jautaja.

"Es meginasu teatri, bet tur ir liela konkurence – septini cilveki uz vienu vietu."

"Es nesaubos, ka jus to izdarisit." Tu esi loti skaista meitene, no tevis bus laba kinoaktrise, un es iesu uz visiem filmu seansiem, kuros tu spelesi galvenas lomas…

Negaiditais kompliments, kas naca no puisa lupam, lika Dusjai piesarkt. Asinis pluda vinai seja no apmulsuma, kas vinu satvera, padarot to neparasti pievilcigu un pat saldu.

"Klim, ludzu, neruna par manu velmi stunda," vina jautaja. – Man nepatik piesaistit sev uzmanibu. Ja tas notiek, tad es gribu izkrist pa zemi…

Klims vinai uzsmaidija.

– Esi mierigs. "Es neteiksu," vins apliecinaja vinai, atvadoties…

Vina sekoja vinam ar savu skatienu. Klima jaka un dzinsi bija tadi pasi ka daudziem vinu skolas berniem, tacu vina gaitai bija parlieciba, kas lika vinam izcelties no pula. Dusja vinu pat apskauda.

Varbut ari vina kadreiz bus tikpat parliecinata par sevi ka Klims, vina domaja.

"Nu, meitin, ka jums pagaja pirma diena jaunaja skola?" mate, kas gaidija pie ieejas pasta, sveicinaja vinu ar jautajumu.

– Pilnigs dupsis.

Mate, paskatijusies apkart, atri nokapa pa kapnem.

– Kadi izteicieni, Dusja! Nerunajiet to publiski.

"Es vienkarsi nevaru atrast citus vardus, un tuvuma nav neviena."

– Esi pacietiga, meitin, nedaudz, un viss izdosies. Tas bus tikpat labs ka jusu veca skola.

– Nebus. Visi skatas uz mani un jau sauca par Dulsineju.

"Tas ir tapec, ka jus esat jauns un skaists." Turklat Dulcinea ir neaizskaross segvards. Ari tavs tevs tevi biezi ta sauca.