P?das pag?tn?

– Vai varbut vinu acis es esmu provinciale?

Mate pasmaidija.

– Nu, kads tu esi provincialis. Paskaties uz sevi spoguli. Tu esi gerbies lidz deviniem. Ne visi pilsetas berni ir gerbusies ka tu…

– Bet es gerbjos savadak.

– Neviens tev neaizliedz gerbties ka vini.

– Luk, vel viens! Seit visi valka sauri dzinsus un platformas zabakus.

– Un?

– Man nepatik sauri dzinsi, tie ir karsti. Ka meitenes var valkat rupjus apavus? Tas ir kics!

– Tatad, valkajiet visu, ko velaties. Neesiet ka visi citi. Parasto aitu ganampulka ir ari astrahanas jeri,” smejas mate.

Dusja nobolija acis. Sirdi vina atzina, ka matei ir taisniba. Lai ari vina nedzivoja galvaspilseta, pateicoties mammas gaumei un susanas prasmem, vina gerbas ka meitene uz zurnala Burda Fashion vaka.

Un vinai tas patika.

– Un ari, mammu, tur ir loti skals. Sie trakie kazahi ka savvalas dzivnieki steidzas pa gaiteniem, kliedzot no sirds.

Mamma pasmaidija.

– Un krievi klusi stav mala? Maz ticams, ka vini ir tik mezonigi ka berni, vardu sakot. Pastasti man, labak, kas bija labs.

"Nu… Es satiku jauku puisi," sacija Dusja, satverot mates roku. – Vinus sauc Klims vai Klimentijs, kaut kas lidzigs…

– Dusja, tu mani biede. Parvacamies uz Alma-Atu, vedu tevi uz vienu no labakajam galvaspilsetas skolam, lai tu varetu iegut zinasanas un pec tam iestaties koledza, un pirmais, ko dari, ir satikt puiku!

"Tu kludies, mammu, es saprotu." Es sezu ar vinu pie viena galda, tapec es vinu satiku…

– Labi, es jokoju. Ejam uz partikas veikalu un pirksim partikas preces, citadi musu ledusskapi ir pakarusies pele.

– Ejam! – Dusja jautra balsi piekrita.

Otra nodala

Iespeja diviem

Pagaja divas nedelas. Vinai par parsteigumu Dusja atcerejas daudzus puisus un viegli sazinajas ar viniem. Vina jau sakusi pierast pie jaunas skolas. Ar macibam problemu nebija, jo vina vienmer macijas ar “labam” un “izcilam” atzimem.

Vientulibas un zaudejuma sajuta pargaja, un Gaziza un “Red” klatbutne klase, kuru sauca Toliks, nebija tik nomacosa ka pirmajas tris dienas. Visi Klimas draugi un vinu draudzenes tagad ir kluvusas par vinas draugiem.

No meitenem Violeta bija vinai vistuvaka, vinas jautri plapaja gandriz katra partraukuma. Pirmo reizi pec aiziesanas no Aktobes Dusja jutas viegli.

Kad vina majas ar apbrinu stastija par saviem jaunajiem skolas draugiem, mamma ar gandarijumu atzimeja, ka labi, ka vinai ir daudz draugu. Vienigi padzivojusi vecmamina, ar skieletam acim virs lielajam brillem skatidamas uz savu mazmeitu, atzimeja:

– Draudzenes, mazmeita, biezi vien ir neuzticamas un censas puisi atnemt. "Mana garaja muza man bija iespeja to redzet," vecmamina saka stastit. – Mana ciema, kur dzivoju agra berniba, pie vienas vedeklas ieradas savedeji. Meiteni sauca Natasa, vina bija neparasti skaista: vinai bija skaista seja, labs raksts, bizes zem vidukla…

Sabiedrotaji panema ligavu un devas uz kamanam, un tad, par nelaimi, zirgi negribeja nekur iet: vini celas, sekdami, un atvienoja ratus…

Sabiedrotie un ligavainis nobijas un nolema, ka darijums ar so ligavu ir netirs un viniem jadodas majas…

– Kapec tas ir netirs, vecmamin?

– Ja, jo tur bija kaut kada magija un launa acs…

– Kurs vinu samulsinaja?

– Kas zina, mana mila mazmeitin. Ciemata sievietes cuksteja, ka si lieta nevareja notikt bez vienas vietejas vecmaminas burvibas, kurai bija tads greks. Domajams, ka iepriekseja diena pie vinas ieradas jauna sieviete, un ari Natahinas ligavainis bija pret vinu jauks. Vins solija vinu nemt par sievu, bet vecaki nez kapec pretojas…

– Un tad si meitene apprecejas ar citu puisi?

– Ne. Vinai kluva loti slikti, saslima otraja diena, un pec kada laika vina pilniba zaudeja pratu, saka slikti runat, un no vinas mutes nepartraukti pluda siekalas…

"Uh, cik skumjs stasts," sacija Dusja. "Ir labi, ka visam manam meitenem ir puisi, ar kuriem vinas ir draugi," vina piebilda teiktajam.

– Ja, tas ir… bet ka bus velak, nav zinams…

– Tomer, vecmamin, es nevienam nedosu Klimu.

Vecmaminas balss sprakskeja no klusiem smiekliem.

– Klims pats var tevi pamest, tapat ka vins sava laika atstaja Gazizu. Zeni to dara viegli, tada ir vinu daba. Pieaugot, jus par viniem uzzinasit vairak…

– Mate! Kapec tu piepildi savas mazmeitas galvu ar visadiem atkritumiem? – vinu dialoga iejaucas mate. "Vinai ir paragri zinat par tadam lietam."

"Vel nav par agru," Dusja nosnaca. "Gaziza bija pirma, kas draudzejas ar citu zenu, nevis Klims ar citu meiteni," vina turpinaja…

– Nu, es nezinu, mazmeitin, kura vinus pirma pameta, vina tev uzrakstija zimiti…

Dusja par to domaja. Vecmaminas vardi vinu apbedinaja.

– Ko man darit, vecmamin? Es negribu pazaudet Klimu.

– Nedari neko, mazmeitin. Esi tu pats un necenties vinu mulsinat.

"Tas ir vards, ko muldet," Dusja snaca. – Klim, vecmamin, nevis zirgs…

"Es jums piekritu, vins nav zirgs," vecmamina smineja, tik tikko atturoties no teikt, ka vins ir erzelis. – Ne par to ir runa. Tev, mazmeitin, ir jazina viena patiesiba, ko cilveki jau sen ir pamanijusi – viss, kas tiek darits, tiek darits uz labu.

Ja tev nav Klima, tu sadraudzesies ar kadu citu, ta notiek musu dzive… Tavs vectevs, kurs mileja par to rekt, teica, ka neviens saja dzive nevienam nepieder, tapec neviens nevar. pazaudet kadu…

"Cik gudri teikts, bet skiet, ka vectevam tomer ir taisniba," Dusja klusi piezimeja.

Nakamas nedelas pagaja pat atrak, neka Dusja vareja iedomaties, nemot vera pirmo skolas dienu neveiklibu. Ka man ir paveicies ar Klimu, Violetu un vinas draugu Vladu! – vina biezi domaja.

Vini joprojam biezi pavadija laiku kopa skola. Skolas ednica vinus vienmer vareja redzet pie viena galdina, cetrus. Ari macibas gaja labi. Protams, bija gruti pielagoties klasesbiedriem, bet Dusja pamazam pierada.

Un vina pieradusi pie pilsetas. Vinu milaka vieta, kur viniem visiem patika kopa pec skolas pastaigaties, bija 28 Panfilovu varonu varda nosauktais parks.

Vina un vinas draugi apmekleja ari “Zelta kalnu” – Kok-Tyube kalnu. No kalna augstuma viniem paveras lielisks skats uz Dienvidpalmiru, kas bija Alma-Ata skaistakas dalas nosaukums, kuras majas ieskauj darzi, un daudzam ielam bija auglu nosaukumi.