?pa?i. Ce?? uz izcil?bu

Vina izpetija visu lidz sikakajam detalam, pat ieraudzija skapi nelidzenu mapi, un vina uzreiz pamodas elliskigs perfekcionisms. Vina ienida so rakstura ipasibu.

– Iesaku tas izmeginat, nenozelosit. "Es varu jums dot kastiti bez maksas," Raiss piedava un iznem no atvilktnes jaunu tablesu kasti.

Aili acis iemirdzejas sajusma. Tik dargus vitaminus vinai piedavaja par velti, bet vina tos nekad neatlautu, jo strada par vienkarsu zurnalisti, un ar algu par tadiem pirkumiem var tikai sapnot. Meitene vilcinajas, vinai bija neerti lietot sos vitaminus. Bet, sasodits, tos vinai davina pats veidotajs, pats Kupers Raiss. Rezultata Ailijas rokas nonaca kaste. Vina uzmanigi atvera vaku un iznema vienu baltu, iegarenu tableti. Kupers pasniedza vinai glazi udens un pasmaidija. Vins ari bija ieinteresets redzet, ka Aili lietos tableti. Un vins saprata, ka izdarijis labu lietu, jo uzreiz bija redzams, ka meitenei nav naudas.

Aili iedzera tableti un neko nejuta. Ta tam ir jabut. Uz redzesanos.

* * *

– Ris, tu vienkarsi esi genijs sava joma! – kads nepazistams puisis kada vakara Kuperu slaveja par vitaminu izdalisanos.

– Paldies, bet tu parspile.

"Mani sauc Rens Trests, es esmu kolekcionars," puisis iepazistinaja ar sevi.

– Vai jus vacat tabletes?

Rens iesmejas.

– Ne, par ko tu runa! Mana aizrausanas ir monetas.

– Tatad jus esat numismats?

"Ja, mani tas interese kops bernibas," sacija Trests un iedzera malku udens no glazes.

Vinu loti intereseja tiksanas ar Kuperu. Vins jau ilgu laiku bija dedzigs fans un sekoja visiem izgudrojumiem. Un, kad vini pieskaras vina sapigajai temai – alergijam, Rens nekavejoties steidzas uz aptieku un nopirka paris vitaminu iepakojumus. Vins gribeja beidzot justies veselam un neniezet, ja edis apelsinus.

– Un ko saja vakara dara kolekcionars? – Kupers jautaja.

"Man ir alergija, es nolemu izmeginat jusu brinumaino vitaminus," Ren atbildeja.

Riss pasmaidija. Sodien vinam tiek pieversta liela uzmaniba, vins pat ir parstajis izjust diskomfortu ka agrak. Pierod.

– Tatad tu jau esi tos izmeginajis?

– Ne, es nolemu to darit jusu prieksa. Ceru, ka neiebilsti?

"Man ir tas gods skatities, ka jus glabjat sevi no alergijam."

Rens pasmaidija un iznema no jakas kabatas tableti. Viss vina saspiedas bumba, un vins juta adrenalina piepludumu asinis. Vins loti baidijas. Kas? Un tas, ka sie vitamini vinam var nepalidzet.

Puisis nomazgaja tableti ar udeni un priecigi skatijas uz Kuperu, kurs bija neticami laimigs. Ari Rens neko nejuta.

* * *

Divi smejosi pusaudzi izskreja no aptiekas ekas un aizskreja ap sturi. Tur vini apstajas, lai atvilktu elpu un uzkratu spekus talakai skriesanai.

– Dievs, Davij, tu mani driz ar tadiem piedzivojumiem iedzisi zarka! – tumsmataina tieva meitene smejoties saka. Vina stav ar muguru pret majas sienu un censas normalizet elposanu. Vinas mati bija izspurusi un ar tadiem matiem vina izskatijas loti jocigi.

Davijs pasmaidija un iznema no kabatas kastiti ar vitaminiem. Vins priecajas, ka plans izdevies.

"Mila, es driz klusu vesela," puisis saka un sakrata pacinu vinas acu prieksa. Meitene samiedz acis, meginot paskatities uz vardu, bet atri padodas, jo vinai ir vienalga. Ta nav vina, kas tos pienems.

– Vai esat parliecinats, ka vini palidzes?

– Ne. Bet es esmu gatavs eksperimentet.

Puisis atver kastites vaku un iznem divas tabletes. Vins tos virpina rokas un smejas. Tie izskatas normali prieks tik forsam zalem. Davijs iemet tos mute un norij. Vins nebaidas, ne no ka nebaidas.

– Vai jus tiesam varetu izdzert divus no tiem? Vai esat izlasijis instrukcijas? – meitene uztraucas.

– Zanet, tev nevajag but tadai glevai, viena papildu tablete to nepasliktinas, es apsolu.

Davijs apskauj savu pavadoni, nogludina vinas izspurusos matus un noskupsta vinas kuplas lupas. Zanetai vedera plivo taurini, vina uz minuti klust viegla ka spalva… Deivijs atraujas no vinas un apmierinati pasmaida. Vinam ir kaut kads grandiozs plans. Patiesiba vinam tas vienmer ir.

"Tatad, Davij, mums jaizlemj, kur sonakt naksnosim," Zaneta noraizejusies sacija.

Puisis nobola acis un sak domat. Vins ir vinu dueta smadzenes.

– Iesaku doties uz pamestu pludmali. Laiks jau ir silts un varam tur parnaksnot.

Zaneta par to domaja, vina izsvera plusus un minusus. Bet ka gan var pretoties si puisa piedavajumam? Vina apstiprinosi pamaj, un Deivijs satver vinas roku. Vini atri aiziet lidz autobusa pieturai, pa celam rekinot, vai viniem pietiek naudas.

Divdesmit minusu laika pusaudzi izkapj no autobusa un dodas leja uz neapdzivotu pludmali. Nelieli Miciganas ezera vilni sitas krasta, taluma sarkana saule noriet aiz apvarsna… Deivijs skatas laimigas Zanetes acis, un vini skrien uz udeni cik vien atri var, nometusi mugursomas un nogurusi. drebes pa celam. Vini ienirst auksta, dzidraja ezera udeni un nopeld paris metrus. Kermeni caururbj simtiem adatu – udens vel diezgan auksts. Protams, ara ir tikai pavasara vidus. Davijs iznaca pirmais un saka meklet meiteni ar acim. Vinas galva paradijas paris metru attaluma no puisa, un vins piepeldeja vinai klat. Deivijs ciesi apskava nosaluso Zaneti un piespieda vinu sev klat, censoties sasildit ar atlikuso siltumu. Vina triceja it ka no drudza. Vinas zobi klabeja no aukstuma, bet vina smaidija sirsnigako smaidu pasaule. Tapat ari Davijs.

Zaneta izdarija izveli. Neviens vinai nepiespieda pamest skolu, pamest majas un klist pa pilsetam. Pati meitene nolema klut par brivu putnu, nebut atkariga no citiem un dzivot pec saviem noteikumiem. Davijs vienmer bija vinai blakus, pat visgrutakajos dzives brizos. Tada patiesiba ir vinas gimene, nevis vinas mate un tevs ir narkomani.

Puisis un meitene no udens izkapa tikai tad, kad bija tik loti nosalusi, ka neiztureja. Davijs savu jaku atdeva Zanetai, bet pats palika sporta krekla, kuru tiesi vakar nozaga no veikala. Vini uzklaja paklaju uz smiltim un apsedas uz ta. Sodien ir pilnmeness, vini zinaja, ka vinus sagaida pasakaina nakts.

Deivijs uz minuti devas prom, lai panemtu zarus ugunij. Vins kludijas par silto laiku. Kads mulkis ir sis puisis. Vins sev nepiedos, ja vina saslims. Atri savacis sausos zarus, vins atgriezas pie Zanetes, kura sedeja, pabazusi kajas zem vinas, un kaut ko rakstija sava dienasgramata. Davijam ir stingri aizliegts tur skatities. Un vins isti negribeja. Pusaudzis aizdedzinaja uguni ka ists profesionalis. Izdzivosanas zina vins vienmer ir augsgala.

Uguns patikami sildija vinu kermeni. Davijs skatijas uz liesmam, nenoversdams skatienu. Vins mileja uguni un uzskatija to par savu elementu. Meitene vinam devusi iesauku Fenikss, bet pati Zanete vairak mileja udeni, tapec vinu sauca par Naru. Ta divi preteji elementi speja milet viens otru.

Ari Davijs sovakar neko nejuta. No rita vinu gaidija viss interesantakais…

* * *

– Dakter Piters, pagaidiet! Mes nevaram vinu vienkarsi atstat liktena vara! – rudmataina meitene ludzas, panakdama virieti klinikas gaiteni.

– Elina, saproti, mes vinu neglabsim. Sakotneji bija maz iespeju,” arste mierigi saka, apstajoties.

Elinas acis paradijas asaras, vina nevareja to izdarit, vina nevareja aukstasinigi noversties no pacienta.

– Tu neesi Dievs, lai izlemtu likteni. Vina laiks ir beidzies.