?pa?i. Ce?? uz izcil?bu

Rens ari piecelas un devas uz vannas istabu. Zem kontrastdusas vins atslaba un pilniba pamodas. Vina acu prieksa pazibeja vakardienas notikumi, vins pasmaidija, saprotot, ka ir saticis savu veco elku.

Puisis aizsledza udeni, izkapa no dusas un ap vidukli aplika frote dvieli. Vins staveja pie izlietnes un nejausi parbrauca ar roku pari miglainajam spogulim. Vins saprata, ka ir tikai pasliktinajis lietas, jo bija atstajis svitras uz virsmas; Carlijs atkal zveres. Rens nobolija acis un paskatijas seja – bija paradijusies rugaji un tie bija janoskuj. Izsmerejis seju ar putam, puisis panem aparatu un palaiz pa seju.

– Smuki!

Es nogriezu sevi. Uz vina vaiga tika atstats sekls, bet liels griezums, un uz asmeniem bija asinis. Rens no sapem saravas, atri pakera blakus esoso rokas dvieli un uzlika to uz bruces. Puisis grasijas piezvanit Carlijam, lai palidzetu vinam arstet griezumu, tacu kaut kas vinu attureja.

Proti, sapes. Pareizak sakot, ta neesamiba.

Puisis nonema dvieli un paskatijas uz bruci. Vina partrauca asinot. Ne tikai tas, vina vienkarsi pazuda. Rens saka just bruci, neticedams savam acim.

"Tas ir vienkarsi neiespejami, neiespejami!" – vins domaja, sakot krist panika.

Tad vins piecelas no gridas. Vina seja bija parbijusies, puisis neko nesaprata.

Rens metas leja pie Carlija. Vina staveja pie plits un varija vina milako speki un olas. Bija neticams aromats, kas lika saprast, cik izsalcis puisis. Bet tagad vins nolema tam nepieverst uzmanibu.

Vins piegaja pie meitenes un pakera no galda nazi. Carlijs parsteigts paskatijas uz puisi, nesaprazdams, ko vins gatavojas.

"Mila, es nezinu, kas notiek, bet jums tas ir jaredz," vins saka.

Rens iztaisnoja plaukstu, stingri panema nazi un atri izdarija iegriezumu. Meitenei pat nebija laika reaget.

– Dievs, Ren, ko tu dari? Vina krita panika, satverot roka virtuves dvieli.

No plaukstas teceja asinis, tik tumsas un karstas. Carlijs uzklaja dvieli, censoties apturet sarkana skidruma plusmu. Bet Rens maigi satvera vinas roku un piespieda vinu nonemt auduma gabalu.

Saja bridi Carlija bija parsteigta, vinas acis palielinajas, un vinas mute sastinga burta “o”. Bruce atkal pazuda, Rens parstaja just sapes.

– Ka tas ir iespejams? – meitene jautaja, bailes skatidamas traumas vieta.

– Es pats nezinu. Agrak tas nenotika.

Rens saprata, ka tas ir kaut kas neparasts un pat nedabisks, ka vins ir ieguvis kadu ieprieks nezinamu speku. Tikai puisis nezinaja, ko ar vinu iesakt.

* * *

Ritausma. Tik pasakaini skaisti, gaisi un magiski. Saule lenam pacelas virs apvarsna, iekarojot nakti.

Davijs pamodas ar specigu drudzi un galvassapem, kas vinu burtiski nogalinaja no iekspuses. Puisis izrapas no telts, censoties nepamodinat Zanetu, un devas ezera virziena. Vins cereja, ka drudzis mazinasies un tie ir tikai stulbi kermena triki.

Vins nevelejas saslimt un radit problemas Zanetai.

Deivijs apsedas netalu no ezera. Puta vajs, bet auksts vejs. Puisis nejutas labak.

Vins piecelas un, piegajis pie udens, nomazgajas. Tiklidz aukstais skidrums pieskaras vina adai, galvassapes pargaja un kermena temperatura saka normalizeties. Puisis nesaprata, kas notiek. Vai udens vinu dziedinaja? Tas vienkarsi nevar notikt.

Vins atkal apsedas smiltis un nosedeja apmeram piecpadsmit minutes, lukodamies taluma. Lidz maigs pieskariens plecam lika vinam saraustities un apgriezties.

Netalu staveja Zaneta un skatijas uz vinu ar miegainam acim.

– Ka tev iet? Kapec tu pamodies tik agri? – vina jautaja, tad apsedas vinam blakus.

– Es nevaru aizmigt. Es gribeju redzet saullektu.

Meitene pasmaidija, Deivijs aplika vinai roku ap pleciem, un vina uzlika galvu uz vina pleca. Ta bija sava veida romantika. Un puisis pat aizmirsa, ka nesen jutas briesmigi.

Zanetes klatbutne vinu nomierinaja.

Tagad vini kopa apbrinoja saullektu, apskaujoties un davajot viens otram siltumu.

– Vai tu gribi est? – jautaja Davijs.

Zaneta pamaja, un ari puisis bija izsalcis, tapec piecelas un devas uz telti. Tur mugursoma vinam ir divas bulcinas un mineraludens, protams, nav idealas brokastis, bet labak neka nekas.

Vins iznema edienu un devas atpakal pie meitenes, bet peksni bulcina kluva karsta, un vins kliedza, iemetot to smiltis. Zaneta pagriezas. Maizite bija melna, it ka ta butu stipri apgrauzdeta. Davijs paris reizes pamirkskinaja acis, neko nesapratis.

– Deivij, roku! – Zaneta iekliedzas un pieskreja pie puisa.

Vins pacela roku, ar kuru tureja edienu, un sastinga. Vina dega. Tas burtiski dega. Un vins nejuta sapes. It ka uguns ir dala no vina.

It ka vins butu uguns.

Deivijs nevareja atraut no ta acis, tas vinu parak aizrava, un taja bridi Zaneta izrava vinam no otras rokas mineraludeni un saka to liet uz uguns. Bet vins negaja ara, vinam bija vienalga par udeni.

– Kungs, Davij, tu dedzies! – meitene kliedza, bet, paskatoties tuvak plauksta, vina nobijas – roka bija pilnigi neskarta.

Zanetu saka krist panika, un Deivijs staveja nekustigi un joprojam skatijas uz uguni. Meitene satvera vina otru roku, nezinot, kapec vina to dara, un Deivijs pamodas. Ugunsgreks nodzisa.

– Davij, kas tikko notika? – vina kliedza.

– Uguns. Vins bija mani, dala no manis. Un man tas loti patika.

– Dievs, tu saproti, ka tu dega?

– Noteikti. Tas bija tik skaisti…

– Tu esi traks!

Zaneta metas uz telti, un puisis staveja nekustigi, nesaprotot, kur var iegut pirokinezes speju.

* * *

Elinas rits bija parasts. Vinai normali. Vel viens izsaukums uz negadijuma vietu. Masina ietriekusies koka, vaditajs miris, pasazieris vel dzivs.

Elina sedeja atras palidzibas furgona un sausmigi uztraucas, vinas sirds puksteja ka traka. Skiet, ka tas tulit izlidos no manam krutim. Vina vienmer bija noraizejusies pirms darba, jo vinai bija milziga atbildiba cilveka dzivibas forma.

Masina apstajas, un Elina saka tricet vel vairak. Arsti izgaja uz ielas, un ari vina viniem sekoja vajam kajam.