Slepena koncentr?cijas nometne

«Drosi vien,» Cernihs pamaja.

«Nu, tas ir logiski,» sacija Masarins. – Restorana ipasnieks parasti pazist visus savus pastavigos klientus. Un dama ar savu puisi ir daudz pastavigaka! Nu, pievienosim ipasnieku sarakstam.

– Un kurs vinu skatisies? – Martinoks jautaja. «Musu personals ir pilniba izzuvis.»

– Kapec vinam sekot? – Masarins atbildot jautaja. «Maz ticams, ka vins kaut ko zina par so damu un vinas kungu.» Vina numurs sespadsmitais ir nodrosinat tiksanas vietu laika. Nu, un, manuprat, izpildiet vel kadus mazus noradijumus no kundzes vai vinas kunga. Teiksim, noligt isto cilveku par viesmili.

«Godigi sakot, es nevaru iedomaties, kadu lomu sis viesmilis spele banda,» Martinoks paraustija plecus. – Izradas, biznesa nodarbojas visi: gan dama un vinas kungs, gan restorana ipasnieks. Un kam domats viesmilis?

«Nu, var but dazadas vajadzibas,» Maharins paraustija plecus. «Varbut vins ir vajadzigs dublesanai.» Piemeram, ja nepieciesams, piesegt damu ar kungu. Vai tas varetu but? Es domaju, ka var. Ir vel viens apsverums. Vins ir kontrolieris.

– Kas tas par kontrolieri? – Martinoks nesaprata, un tad vinam atausa: – Ak, es saprotu! Ta teikt augstaku instituciju parstavis! Par stingru kontroli! Lai cilveki apaksa neatslabst!

«Kaut kas tamlidzigs,» Maharins pamaja.

– Ta ir infekcija! – Martinoks nosmineja. – Viniem viss ir izveidots. Un taja pasa laika tie mida gandriz redzama vieta! Tas ir tas, kas mani kaitina visvairak!

«Jus pats teicat, ka vislabak ir paslepties visredzamakaja vieta,» pasmaidija Masarins.

«To nesaku es, bet gan tautas gudriba,» atbildot pasmaidija Martinoks. – Nu, vai rit mums bus jautra diena? Vai drizak jautrs vakars?..

3. nodala

Lidz tresdienas vakaram vel bija palicis daudz laika, kas bija labi. Jo bija javeic loti daudz sagatavosanas darbu. Pirmkart, jums vajadzetu pardomat darbibu un analizet savas darbibas. Mazharin tika uzskatits par galveno analitiki mazaja Smershev grupa. Vins bija mierigs, pamatigs cilveks, kurs nekad nepienema parsteidzigus lemumus; katrs lemums bija lidzsvarots un parbaudits. Visi parejie grupas dalibnieki – impulsivais un nepacietigais Semjons Martinoks, melanholiskais Kirils Cernihs, merktiecigais un neelastigais Causs un Zarecnevs – bija vairak izpilditaji neka analitiki. Lai gan, protams, vini prata ari domat. Bez spejas domat Smersa nav ko darit, tada prasme, iespejams, ir smerseviesa galvenais ierocis.

Ja, Causs un Zarecnevs… Vinus pat nevareja atcereties, jo ne Causs, ne Zarecnevs tagad nebija grupa. Bija tikai tris – pats Mazharins, Martinoks un Cernihs. Tads bija speku samers, un gribi vai negribi, ar to bija jarekinas.

Tatad, Mazharins domaja – lenam, pamatigi, censoties nepalaist garam nevienu momentu un nianses, pat vismazako un nenozimigako. Ko vins domaja? Par aizdomigiem cetriem cilvekiem, kas vel? Tas ir, par skaistu damu, vinas pastavigo pavadoni, viesmili un restorana Golden Dove ipasnieku.

Ne, vins vel neuzskatija tos par vaciesiem vai kadu citu spiegiem; vinam nebija nekadu pieradijumu tam. Bija tikai aizdomas, turklat nopietnas un pamatotas aizdomas, tacu aizdomas nav pieradijums. Vel bija jaiegust pieradijumi. Un dazados veidos un veidos.

Tatad. Laika, kad nacisti okupeja Krakovu, si interesanta dama regulari tikas ar Kaufmanu, vienu no galvenajiem Krakovas gestapo virsniekiem. Un ta ka Kaufmans ienema ieverojamu vietu Krakovas gestapo, tas nozime, ka lieta, ko vins parrunaja ar damu, bija svariga. Augsts gestapo rangs nespetu risinat dazas nelielas lietas, tam ir citi zemaka ranga darbinieki. Logiski? Logiski.

Ja ta, tad ejam talak. Par to, ka lieta bijusi svariga, liecina ari tas, ka kundzes un Kaufmanes tiksanas notika regulari. Tas ir, tas bija jautajums, kuru nebija iespejams atrisinat viena raviena. Acimredzot ta bija nopietna lieta, un ta bija jarisina soli pa solim. Ta teikt soli pa solim.

Kas bija sis bizness, Mazharins, protams, nezinaja. Es ta pat nedomaju. Es pat nemeginaju uzminet, jo minesana ir arkartigi neuzticama lieta. Jus varat izdarit pienemumus, ja nav faktu. Un, ja faktu nav, jums neizbegami ir javeido prieksstats, pamatojoties uz savam fantazijam un minejumiem, nododot tos ka faktus. Un tas ir nepareizi, jo agrak vai velak spekulacijas un fantazijas noteikti ievedis tados abstraktos dzunglos, no kuriem bus gruti izklut.

Lai gan, protams, bez pienemumiem iztikt nevareja. Piemeram: kadas problemas varetu atrisinat sis pats Kaufmans un noslepumainais skaistums? Saistits ar inteligenci? Tatad gestapo nav inteligence. Gestapo ir savi, galvenokart ieksejie, uzdevumi. Protams, ari gestapo ir savi agenti, tacu tie galvenokart ir versti uz visu veidu ieksejo problemu risinasanu. Un tapec, ja pienemam, ka skaista sieviete bija Kaufmana personigais agents, tad vins ar vinu atrisinaja problemas, visticamak, iekseja rakstura. Logiski? Skiet logiski.

Ja ta, tad ejam talak. Acimredzot problemas, kuras Kaufmanis atrisinaja ar sava agenta palidzibu, patiesam bija tada rakstura, ka tas nevareja atrisinat uzreiz. Ilgtermina uzdevumi. Un tagad tas nebija tik daudz spekulacijas, cik fakts. Jo lidz ar Sarkanas armijas tuvosanos Kaufmans pazuda no Krakovas, bet skaistais agents palika. Vina palika, neskatoties uz to, ka jebkura bridi vinu vareja identificet un atklat. Tas ir, butiba, dama speleja all-in. Kad vini parasti iesaistas all-in? Un tad, kad nekas cits neatliek. Tas ir, uzdevums vel nav pilniba izpildits, bet tas ir japaveic par katru cenu, neskatoties uz visiem riskiem.

No otras puses, kas ir all-in spele? Si ir istermina spele. Jus to atskanojat vienreiz, atskanojat otrreiz, bet treso reizi nevaresit iegut to pasu numuru. Tads, varetu teikt, ir likums. Un, ja tas ta ir, tad lidz ar to kundze un vinas svita Krakova nepaliks ilgi. Tapec mums jasteidzas. Tas ir, pec iespejas atrak satveriet damu un visu vinas svitu. Termins ir nakamaja svetdiena.

Protams, tik isa laika posma, visticamak, nekadus pieradijumus nesavaksi. Pat skietama meklesana var nesniegt neko. Bet jus ari nevarat vilcinaties. All-in spelei ir savi noteikumi, un tie ir loti islaicigi.

Turklat joprojam ir dazi pieradijumi. Si dama ilgi runaja ar Kaufmani. Protams, ja paskatas, tad vinas komunikacija ar gestapo nav vinas noziedzigas darbibas pieradijums. Nu, pienemsim, ka vina sazinajas, un ko tad? Varbut vini ir iemilejusies. Kur te ir noziegums? Lai gan taja pasa laika Kaufmans bija viens no galvenajiem gestapo darbiniekiem Krakovas okupacijas laika. Tas ir tas pats bedigi slavenais sapigais punkts, uz kuru var nospiest – un jaskatas, ka dama uzvedisies. Varbut ar so pietiks. Nu, paskatisimies.