Sv?t?tais ledus. Nemirst?go v?lmes

Saraucis uzacis, Kaora nobolija acis un, nosnaukadama pudeles saturu, asi savilkas.

– Girocka, atnes man kaut ko garsigu. “Skiet, ka viriesa vardi aizlidoja tuksuma, un uz tiem nebija nekadas reakcijas.

“Gira…” Vilina noputas, samierinoties ar draudzenes patvalu, kurai padotais acumirkli nolika vinam prieksa pareizo dzerienu un atjaunoja uzkodas, un tad pilniga klusuma atkapas.

– Ka jus iepazinaties? – Irisa pec briza jautaja.

"Vins man ludza izveidot romanu ar vinu." – teica Vilina. “Mes ar viru apprecejamies, kamer vel macijamies, tapec es vairs nebiju brivs, un es nebiju apmierinata ari ar jaunakiem puisiem. Tapec vina interese par mani atri mazinajas, un vins saka seit biezi nakt. Ta mes sazinamies vel sodien. – sieviete dalijas, izvairoties no visiem nepatikamajiem pagajuso gadu sturiem.

Pie durvim klauveja, jo stradnieki, piemeram, tapat ka Vilinas pazinas, nevareja neieverot pieklajibas normas, bez atlaujas iebrukot vinas kabineta.

Конец ознакомительного фрагмента.