Sv?t?tais ledus. Nemirst?go v?lmes

Mirela bija parliecinata, ka labpratigi vinu nekur nelaidis un jebkura gadijuma vinai naksies slepus begt, tacu princese mierinaja, ka problemu gadijuma ar karalieni izdosies vienoties. Irisa ari parmeta savai draudzenei vakardienas atteiksanos dejot ar puki.

– Ka es zinaju, ka mums vajag vinus apmanit? Kopuma pienemsim, ka es devu prieksroku citai strategijai. – Mirela teica, atraisidama ardurvis, kur vina saskaras ar vinu sarunas objektiem.

– Meitenes! Mani pat nevajag apburt, es jau esmu pilniba iemilejusies pie sis neparspejamas raganas kajam. Pateicoties sim terpam, es piekritu appreceties tiesi tagad. Kur ir tavs tuvakais templis? – vins jautaja Irisai, kamer apmulsusi Mirela, plasi atvertam acim, sagremoja sanemto informaciju.

"Sparnotie berni mani neinterese, tapat ka vinu iespejamais tevs." – meitene naca pie prata.

Vinai atri tika piedavats variants, ka ar tik neticamu sievieti pukis neiebilstu uz vairakam mazam raganam, atkal radot apjukumu vina milestibas objekta.

– Tas prasis ilgu laiku, iesim, preteja gadijuma mes kavesimies. – Serams uzrunaja princesi. – Nav jatere laiks uz mani, man ir cilveks, kurs atbild manam jutam.

– Novelu jums laimi. – meitene nomurminaja, nezinadama, kur iet no kauna.

– Nomierinies. Man nav ne jausmas, kadi ir jusu iemesli un vai jus runajat par mums vai ne, bet tam nav nekadas nozimes. Un sis iemilejies idiots ir tikai apmierinats ar sadu lietu sakartosanu. Lai izlidzinatu jusu ieksejas sajutas, mes varam vienkarsi klut par draugiem.

"Es negaidiju vairak." – Irisa atzinas.

Ta bija patiesiba. Irisai nebija bagatigas pieredzes preteja dzimuma apbursana, un tas nebija vajadzigs, jo vini pastavigi lidinajas ap vinu, cerot piesaistit princeses uzmanibu. Vinai nebija nepatiesas ceribas par peksnu, neparastu milestibu. Turpretim karaliene vareja viegli lepoties ar graciju un varenibu. Tiesi no sis bija verts nemt piemeru un iet privatstundas, lai noslipetu vinas neveiklibu. Damas apbrinoja un, iespejams, ari juta skaudibu, Desmonds bija nikns par viriesu uzmanibu. Klusi, jo negribeja pievilt sievu. Paris ipasi bezceremoniali un parspileti pat atputas cietuma. Ne uz ilgu laiku, bet ar to pietika, lai nomierinatu karaliskas majestates nemierus.

Pie garo gaitenu sienam karajas tadu cilveku portreti, kuri devusi kadu ieguldijumu sabiedriba, retak sastapas ar cita veida slavenu makslinieku gleznam. Drosi vien nebija pietiekami daudz labvelu, lai aizpilditu visas sienas, vai ari skolotaji bija norupejusies par skolenu garigo veselibu? Kad dazi cilveki skatas uz jums no visam pusem, attelojot ipasi koncentretu sejas izteiksmi, lai kur jus stavetu, jus viegli varat uztvert kada skatienu uz jums, un lietas pamazam saks jums skist. Tas ir viss! Tava sirds pukst, asinsspiediens paaugstinas, redze klust tumsa, tikai ir laiks pienemt kermenus. Protams, tas ir parspilets, tacu Irisa nolema, ka nevelas palikt ar viniem viena. Tu nekad nezini.

Lakoniska, gaisa un plasa telpa, kas piepildita ar pusdienu galdiem un kresliem, ar servesanas leti un neko papildus. Vini pat saudzeja ziedu pirmkursniekiem.

– Elisa izradijas zeligaka neka sakotneji izskatijas, man likas, ka vins te var tikai rapot. – Serams sacija, izveloties kaut ko edamu, taja pasa laika piedavajot un pasniedzot kaut ko Irisai.

"Ja tas nebutu ediena, vins nebutu rapojis." – Mirela sacija, dzirdejusi dalu no musu sarunas. Atbildot uz to, pukis priecigi saka stastit raganai par vinu lidzibu.

– Vai tev ari vajag est, lai dzivotu? – meitene tumsi jautaja apmulsusajam Darenam.

– Dod vinai nedaudz laika, vina jutisies labak pec brokastim.

"Un vina ir laipnaka, kad negul pietiekami daudz, jo vinas smadzenes ir ka zeleja." Un kaut kas tads ar vinu nav noticis ilgu laiku. Diemzel apburtais loks ir nosledzies. Punkts. – ragana atbildeja, saraucot pieri.

Irisa tikko dzirdami pastuma Seramu uz talako galdu, sakot, ka tas prasis ilgu laiku. Pasminejis un novelejis veiksmi vai nu bralim, vai milotajai, vins metas vinai pakal.

Tur bija divi cilveki. Puisi, periodiski zavadamies, gurdeni skiroja edienu, notverot Irisas skatienu, viens no viniem isi pamaja ar galvu, bet otrs vinam pievienojas.

– Iesim vinus apskatit?

– Man nav nekas preti. – meitene atbildeja, mainot virzienu.

– Apsedies. Es esmu Zars. Si ir Elsu. – puisis pamaja ar galvu uz kaiminu kresliem.

– Tu vari vienkarsi El. – ierosinaja bralis.

It ka vini butu sadaliti divas dalas, bet vini pilniba aizmirsa padarit acis vienadas. Abas ir sarkanas, bet, kamer Zara acis bija dzintara krasa ar siltu oranzu nokrasu, El acis bija spilgti rudzupuku zilas.

– Darens. Si ir Liza, Serams un Alise. – pukis mus iepazistinaja, nostumdams Irisas kreslu un apsedies vinai blakus. Jaunizveidotais paris, kas vinus panaca, tikai nupat bija paguvis pasveicinaties, kad koridora atskaneja dardona. Spriezot pec atbalsim, kas gaja pa gaiteniem, cilveki vel bija talu.

Princese nezinaja par Mirelu, tacu vina labpratak butu panemusi pukus aiz rokas un virzijusies uz robezu ar vinu valsti, ticot, ka sis pastaigas laika vini sapratis, ko no viniem velas. Meitene patiesam nevelejas pieverst uzmanibu jauniem aristokratiem un aristokratiem. Ikviens vareja viegli nojaust, ka attieksme pret viniem sakotneji nebutu bijusi ta rozainaka, tacu tas noslika vinu diezgan ciesas sazinas mirdzuma ar daudzsolosiem un turigiem arzemniekiem. Vina isti nevelejas tikt gala ar problemam, ko var radit greizsirdigas meitenes, tacu vina loti velejas ari pukus. Turklat vina nedomaja, ka jaunizveidotais milakais butu tik atri atdzisis pret Miru. Vina noteikti to nepiedotu, lai gan vina tagad grozija seju, bet ieksa, visticamak, vinai jau bija daudz fantaziju.

"Es negribetu to jautat, bet mes varetu izmantot jusu palidzibu." Mes cinisimies ar visiem, kas velas apvienoties ar musu gimeni, bet meitenu viltibai nav robezu. Darens noputas.

– Ak, tu padevies viniem, ari man, tika atrasts cilts pukis! Mirela nobolija acis.

–Kas tu esi? Mes tikko tur nokluvam apmeram pirms divam stundam. Mes vel nezinam nevienu vietejo slavenibu. – Zars jautaja.

Apgaismojusi, ka meitenes ir talu kenina radinieces, bet Serama un Darens ir puki, vini parsteigti paskatijas viens uz otru.

– Bet mes negribejam to darit. Acimredzot ne velti mana vecmamina visu bernibu atkartoja, ka mums nav paveicies. – El sudzejas.

"Tu esi nonacis nepatiksanas…" Mirelu partrauca cilveki, kas tuvojas.

"Es iesaku doties prom, cik atri vien iespejams." Sie skati pamazam sak krist uz nerviem. – Darens paraustija plecus pec tam, kad visa knada bija rimusies un cilveki saka aktivi intereseties ne tikai par partiku.

– Puisi, iznaksiet ar mums vai paliksiet seit? "Zeni acimredzami negribeja seit palikt." Ta bija pareiza doma, kas balstijas uz to, ka jus netiksit talu, ja pratinasanas laika tiksiet saplests gabalos.

Ja puisi uzvedas atturigi, tad daila skolenu puse nenoversa skatienu no sava galda, necensoties pietuvoties, bet gan uzmanigi tverot un fiksejot visu, kas notiek aiz ta. Protams, ne visi, bet skatienu bija daudz. Tas viss man krita uz nerviem, bet tas bija nedaudz berniskigi, vini tos galu gala nepabeigs.

Atkapjoties kopa ar visu paplasinato kompaniju, princese pamanija, ka apkart ir mainijies brokastu esanas atrums.

“Butu labak, ja vini tik loti steigtos svinigajas pienemsanas. Pievelciet korseti lidz kaklam, pec tam apsedieties un pacietigi gaidiet, lidz udens piles pa baribas vadu. – meitene bija sasutusi.