Zvaig??u ku?u desants: pilsonis

– Turpat prieksa ir kads zars, tur noteikti ir kads padzilinajums. Ko mes darisim?

– Ejam uz prieksu, kads mulkigs jautajums, tikai jus divi ejiet blakus transejai.

– Ko darit ar zirnekliem?

– Velns, es par viniem visu aizmirsu. Tad mes ejam pa to pasu celu. Un likuma es iesim pirmais, bet Toms parbaudis caurumu.

– Tas ir labs.

Izskatas, ka Prohorovs megina mani nogalinat. Ja ta ir tikpat dzila un plasa ka ieeja tehniskajos gaitenos, es esmu miris. Desmit vaboles varetu ietilpt sada spilventina. Manas sliktas domas netrauceja virzities uz prieksu. Soli pa solim tuvojos pagriezienam uz nezinamo.

Sergejs un es apstajamies vienlaikus. Vins paklanijas pie ieejas un devas likuma virziena. Vins piespieda muguru pie transejas sienas un ievirzija automatiskas sautenes korpusu nezinamaja eja. Kada bridi Sergeja acis paplasinajas, un vina sautenes purns saka kusteties. Sagaidijis, kamer Prohorovs sastingst tiesi ieejas prieksa, es uzmanigi ieskatijos eja. Mana biedra reakcija uzreiz kluva skaidra. Samera plasaja un dzila padzilinajuma guleja milziga vaboles kermenis. Tas vien aiznema visu pieejamo telpu. Izkrausanas kuga lieluma, mateti melna krasa, apaksa atradas "tankkugis". Es turpinaju bailigi raudzities milza mugura. Atceroties visu, ko par to stastija macibas.

Ja jums nav smago ierocu, jums nav gandriz nekadu izredzu to nogalinat. Varetu meginat detonet ar granatu pie purna vai meginat izveidot caurumu un iemest tur spragstvielu ladinu, tacu viena vieta butu jaieliek gandriz tris magazinas un pec tam trapit ar granatu vai spridzekli. Ne tikai tas, brunuterps vareja izsaut liesmu struklu divdesmit metru attaluma. Ta bija karstaka neka kosmosa kuga turbinas. Ta pat neatstatu pelnus uz brunam. Federacija bija sakusi razot karstumizturigus nocietinajumus, tacu nebija pietiekami daudz materialu, lai ar kaut ko tadu apgadatu visus karavirus.

Tas bija ka klikskis galva. Es apsedos uz vienas kajas un ar brivo roku uzsucu nedaudz netirumu. Lidz sim nebiju uz to skatijies, bet tagad sapratu, ka tie ir pelni. Visur bija jutama degsanas smaka, daudzviet posteni dega. Tapec mes neko nejutam.

Man galva it ka puta vejs. Es saku berzet pelnus starp pirkstiem. Apzina, ka no karaviriem vairs nav palicis ne minas, bija nomacosa. Cik daudz viru tur bija? Spriezot pec pelnu daudzuma, vismaz piecdesmit. Acimredzot vini bija cela uz savam pozicijam, kad cisterna izlauzas cauri betona gridai un viena sekunde vinus visus sadedzinaja. Aiz muguras dzirdeju, ka viens no kaujiniekiem vemj. Skita, ka es nebiju vienigais, kurs saprata, kas seit bija noticis. Manu melanholiju partrauca Prohorovs.

– Mes nevaram vienkarsi paiet garam. Ja vins ir dzivs, mums jamegina nogalinat so radijumu.

Es gribeju vinu aizsutit prom. Mums bija tikai kajnieku ieroci un paris granatas katram. Nekas tads, ko parasti neizmantotu, lai nogalinatu sadu briesmoni. Mes esam tikai cetri, tiesi no treninnometnes. Bet logika man teica, ka vinam bija taisniba. Mes nevaram pat apsvert iespeju atstat to seit dzivu. Sads kukainis varetu viegli parlauzt nometnes sienas, sagraujot pulka aizsardzibu. Tagad vins praktiski atradas zeme, un bija iespeja uzlekt uz vinu no augsas vai izklut no transejam un mest granatu tiesi vinam uz galvas. Galvenais ir uzreiz mainit spradziena taimeri. Vismaz ir plans

– Labi, tu ar mani?

– Protams, Toms! Jus, puisi, piesedziet mus. Es nemsu virsu, bet tu megini pieklut vinam tuvak.

Es piekritosi pakratiju galvu un atkal ieskatijos aiz stura. Cisterna guleja nekustigi. Nolaizot "moritu" lidz krusu limenim, es saku uzmanigi virzities uz prieksu. Nolaizoties padzilinajuma, es nostajos tuvu tankkugim. Seit bija loti maz vietas. Milziga vabole ar savu kermeni aizpildija visu telpu. Man nacas panemt savu sauteni aiz piedurknes un staigat sanus. Es jutu, ka man pa seju list sviedri. Man strauji niezeja mugura. Mani nervi bija izstiepti lidz galam.....

– Atputies, Toms, vins ir miris.

– Velniskiga elle, mana sirds gandriz apstajas!

Es pacelu acis un ieraudziju Sergeja seju. Vins ar puslidz nepratigu smaidu raudzijas uz bedri virs manis.

– Kads vinam bija noravis galvu, izskatijas, ka tas bija rakete. Bet galvenais, ka vins aizsedza pasa izrakto bedri. Tapec kukaini seit nebus."

– Labi. Es dodos atpakal.

– Es to sapratu.

Tas bija ka svars, kas nokrita no maniem pleciem. Man bija kaujas noskanojums, bet apzina, ka man nebus jacinas ar brunotu liesmu meteju majas lieluma, mani nomierinaja.

Sapulcinajis musu nelielo grupu, Sergejs mus veda talak gar transejam. Pec dazam minutem mes nonacam pie pirmas aizsardzibas linijas. Dazas pistoles vel joprojam saudija vientulus ladinus. Izskatijas, ka galvenais radijumu vilnis bija atvairits, un tagad apkart klida atpalikusie.

Mes iekartojamies transejas. Apkart bija tikai dazi cilveku liki, bet skats uz nocietinajumiem bija patiesi biedejoss. Viss lauks bija izkaisits ar arahnidu kermeniem. Visdazadako izmeru un krasu. Taluma vareja redzet milzigus vairaku tankkugu likus. Visticamak, artilerija bija darijusi, ko vareja. Lieli, divainas formas kukaini dumoja zili. Un uz kalna simts metru attaluma no frontes linijas guleja liela skorpiona likis. Mazo kareivju vabolu skaits bija neaprekinams. Tie guleja vairakos slanos, tupedami zeme. Lai to visu notiritu, butu nepieciesama vairak neka diena. No vietejas ainavas apskates mus iztrauceja valejo durvju cikstesana, kas atskaneja atvertajas pilara kastes durvis.

– Kapec jus tur stavat, jus, jaunpienaceji, ejiet surp!

Liels kajnieks ar kaprala dienesta pakapi uztaisija draudigu seju un saka vicinat rokas. Mes bijam noskrejusi dazus metrus, kad no beigto vabolu lauka puses atskaneja kliedziens.

– Pasteidzieties, vini tuvojas.

Es uzmetu sauteni uz pleca un sprintu skreju preti regainajam kapralim. Parlekdams peseju un vabolu likus, es pirmais ieskreju ieksa. Tur sedeja cetri karaviri, kas ladeja magazinus un tirija ierocus. Caur nelielu horizontalu spraugu es ieraudziju kaprala dusmu iemeslu. No transejas mes to nebutu redzejusi, bet no lozmeteju pozicijas mums bija skats uz visu ieleju. Pari laukam cauri likiem pluda ists dzivs vilnis.

5. nodala

– Gatavojieties! Ietaupiet municiju, neterejiet to. Tiklidz kukaini pietuvojas, visi dodieties prom no lukas! Vai tas ir skaidrs?

– Ja, kungs!

Mana balss, tapat ka visiem jauniesaucamajiem, ir kluvusi gail-da-da-da-da. Apmacibas mums stastija, ka kukainu ir daudz, ka vini vienmer ir skaitliski paraki par mums. Bet devini pret daziem simtiem, tas ir neprats. Skita, ka visi manas vienibas biedri jutas lidzigi. Vinu sejas, drosi vien tapat ka man, bija redzams pilnigs sausmu pardzivojums. Kamer mes meginajam parvaret savas bailes, nezinama kaprala viri citigi ienema pozicijas. Viens no viniem nostajas aiz MK1 lozmeteja un atklaja uguni. Lielais, divstobra ierocis apslapeja blezu pikstienus un deva viniem parliecibu.

Конец ознакомительного фрагмента.