B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

"Attieksme ir aktiva, ieintereseta, vienaldziga.

– Nodarbibu laika ir koncentrejies vai biezi apjucis.

– Atri vai lenam keras pie darba.

"Darba temps ir atrs, videjs, lens. Lena darba tempa iemesli ir domasana, pamatigums un garigas aktivitates samazinasanas, piemeram, letargija, letargija, uzmanibas noversana utt.

– Nogurums izpauzas ka tempa paleninasanas, kvalitates pasliktinasanas vai pilniga darba partrauksana.

– Subjektivas un objektivas noguruma pazimes – sudzibas par nogurumu, galvassapem, letargiju, miegainibu, uzmanibas noversanu u.c.

– Snieguma samazinasanas klases vidu, sesijas beigas.

– Speja ieverot instrukcijas, speja ilgstosi turet instrukcijas.

Darbibas nejausiba:

– Saglaba aktivitates merki, izklasta tas planu, izvelas atbilstosus lidzeklus, parbauda rezultatu, noved uzsakto darbu lidz galam.

– Darbibas procesa vins biezi ir apjucis, parvar grutibas tikai ar psihologisku atbalstu, vinam biezi nepieciesams iedrosinajums.

"Darbiba ir haotiska, nepardomata, tiek zaudeti dazi uzdevuma nosacijumi, rezultats netiek parbaudits, grutibu del tas partrauc darbibu, palidziba ir neefektiva.

Darbs ar bernu:

– Tika veikts attistoss un korigejoss, pavadosais darbs, cik ilgi, veids (par telpisko attelojumu veidosanu, kognitivo procesu attistibu, emocionalo izglitibu utt.) ieteikumi turpmakajam darbam (ja nepieciesams).

– Rezultati, to panakumi, prasmju veidosanas – pec vecuma, ar grutibam, noveloti.

– Darbs ar vecakiem, gimene – vecaku attieksme, panakumi, sistematiskums u.c.

Skolas gatavibas diagnostikas merki

Atkariba no psihologa merka, nosakot berna gatavibu skolai, mainas pieeja diagnozes problemai. Ja novertejums tiek veikts bernu prieksatlasei klases ar daudzlimenu izglitibu, rezultatiem jabut salidzinamiem un tapec kvantitativiem. Bet sads merkis ir parak saurs un ne vienmer ir noteikts.

Daudz plasaks merkis, diagnosticejot gatavibu skolai, ir sniegt papildu konsultacijas vecakiem, ieteikumus par berna sagatavosanu, nodarbibu organizesanu ar bernu majas un nepieciesamas pieejas nodrosinasanu bernam. Ja so diagnozi veic skolas psihologs, tad vina merkis ir ne tikai konsultet vecakus, bet ari apkopot primaros datus par berniem, kas ienak skola, ieprieks izveloties virkni iespejamo problemu un komplikaciju izglitibas gaita. Pirmklasnieku adaptacijas uzraudziba, pamatojoties uz siem primarajiem datiem, palidz noverst iespejamas grutibas. Skolas psihologs tos izmanto, lai organizetu nepieciesamos kontaktus starp vecakiem un skolotajiem un nodrosinatu visu pedagogiska procesa dalibnieku ietekmes koordinaciju. Lai nodrosinatu informacijas vaksanu, ir nepieciesama informacija ne tikai par bernu testu rezultatiem, bet ari par uzdevuma izpildes procesu, par berna proksimalas attistibas zonas lielumu, par vina macisanas spejam utt.

Bet, runajot par skolas gatavibas diagnosticesanas merkiem, ir jaatzime "asie sturi", no kuriem psihologam vajadzetu izvairities. Tas jo ipasi attiecas uz jaunajiem profesionaliem, kuri tikai sak praktizet saja joma. Koncentrejoties uz principu "nekaitet" diagnostikas procesa, psihologs sava darba izvairisies no daudzam kludam un nevelamam blakusparadibam. Sadas kludas var but:

– Vecakiem sniegtas informacijas parmeriga detalizacija un profesionalitate, neizcelot butisko un ieteikumus. Japienem, ka si informacija nevares kalpot par stimulu vecakiem meklet jebkadus pasakumus vai ietekmi uz bernu, jo vini lielakoties nav skolotaji. Liels daudzums nesaprotamas informacijas vinus tikai bridinas un, iespejams, ja to nepareizi interpretes, novedis pie saskarsmes ar bernu parkapuma. Tapec ir jasniedz tikai tie dati, kas bus saprotami un pareizi orientesies vecaku ietekmes meklejumos – skaidri, struktureti, skaidri, izcelot galvenos punktus, nemot vera draudzigu attieksmi pret bernu un vecakiem. Citiem vardiem sakot, sniedziet tikai to informaciju, ko vecaki var izmantot, lai palidzetu bernam, un neko vairak. Taja pasa laika jaatceras, ka diagnostikas dati ir tikai papildu materials, kas negarante prognozes precizitati, jo testu veiksana liela mera ir atkariga no situacijas mainigajiem lielumiem. Tapec jums nevajadzetu uzstat uz saviem secinajumiem, bet sniegt tos pienemumu veida, aicinot vecakus tos parbaudit viena vai otra forma.

Un vissvarigakais ir tas, ka vecakiem, ietekmejot bernu, ir nepieciesami ipasi korekcijas un uzvedibas veidi. Tie varetu but sadi ieteikumi:

– paplasinat savu redzesloku, lasot skali, runajot par aktualiem notikumiem un paradibam u.c.;

– atminas attistisana iegaumesanas cela, macisanas izmantot iegaumesanas lidzeklus – asociacijas, savienojumus u.c. Lugums pastastit par notikusajiem notikumiem un orientesanos uz iegaumesanu, uzdevuma pieskirsanu, kas jaatceras, lai velak pastastitu kadam citam par to, kas sobrid notiek ar bernu;

– ieteikumi domasanas veidosanai specifisku spelu un vingrinajumu veida, no kuriem daudzi ir aprakstiti specialaja literatura (visparinajumi, speja darboties ar skaitliem, salidzinasanas operacijas, modelu veidosana, notikumu logiska analize utt.);

– ieteikumi stastniecibas macisanai (ar bildem un atstastijumiem);

– grafikas prasmju attistisanas vingrinajumi;

– vingrinajumi, lai attistitu kontroles prasmi kopejot;

– sarunas par adekvatas macisanas motivacijas veidosanu un bailu no macisanas noversanu;

Paaugstinata pasapzina, izmantojot atbalstosu komunikaciju un ieteikumus.

Sadu ieteikumu var but daudz, bet tie ir japielago konkretas gimenes iespejam konkreta konteksta.

– Parak detalizeta informacija par bernu, kas sniegta skolotajam. Parak detalizeta berna gatavibas skolai analize, kas balstita tikai uz vienu psihologa un nakotnes studenta kontakta gadijumu, pirmkart, nav pietiekama, lai prognozetu akademisko sniegumu (jo macisanas situacija tiek izmantoti daudzi faktori, kurus nevar diagnosticet ar individualu kontaktu), un, otrkart, tas var klut bistams, jo veidojas skolotaja attieksme pret bernu. Tapec, pamatojoties uz to pasu principu "nekaitet", skolotajam var ieprieks sniegt tikai to informaciju, kas vinam palidzes organizet kontaktu ar bernu. Detalizetaku studenta raksturojumu veido noverosana klase, petot vina darbibas produktus, izmantojot testesanas rezultatus tikai ka primaros datus.

– Nejausa vai tisa informacijas izpausana par bernu, publisku tiksanos rikosana, kuru rezultati tiek nolasiti skali, konsultaciju veiksana citu vecaku klatbutne utt.

– Diagnoze bez vecaku piekrisanas.

Jaatzime, ka ar pareizu eksamena dizainu var sasniegt dazus korigejosus merkus: noverst bailes no skolas, palielinat pasapzinu utt.

Psihologa darbs ar vecakiem

Skolas psihologa darbs ar vecakiem ietver vairakas jomas:

– apstaklu radisana gimenes iesaistisanai berna pavadiba (sadarbibas situacija, nemot vera neiejauksanas gimenes situacija principu);

– izglitosana un konsultesana par aktualam bernu problemam (klases sapulces, tiksanas);

– konsultacijas par vecaku un bernu saskarsmi pec vecaku pieprasijuma;

– psihologiskais atbalsts vecakiem.

Jebkura no sim jomam ir nepieciesama skolas psihologa un vecaku kopiga riciba.

Nepieciesamibu stradat ar vecakiem nosaka vinu loma attistibas socialas situacijas veidosana. Berna komunikacija ar tuviem pieaugusajiem, kas ir nepieciesams attistibas nosacijums, nosaka tas arejas socialas strukturas, kas tiek parveidotas par personibas ieksejam strukturam.

Psihologa darbs ar gimeni prasa izpratni par gimenes sistemisko dinamiku (ka gimene reage, kad bernam ir simptoms) un individualo reakciju novertejumu (ar kadam problemam saskaras katrs gimenes loceklis un berns). Sarunas sakuma ar vecakiem ir jega jautat, kas labi notiek gimene un attiecibas. Tas rada pozitivu noskanojumu un lauj ikvienam atpusties, uzzinat, kas gimene ir labs un stiprs un uz ko var palauties.

Katra gadijuma apspriestais konteksts ir atskirigs. Pirmas sarunas merkis var but saprast, ka gimene mijiedarbojas, kadas ir tas stipras un vajas puses. Seit ir dazi jautajumu paraugi, kas jauzdod: kad rodas problemas, kada vide un kad tas nav; kada ir vecaku, bernu un skolotaju attieksme pret esosajam problemam; Kadas ir vecaku ceribas no saviem berniem, ka vini redz savu bernu nakotni? Skirtas gimenes gadijuma butu japrecize noteikumi par sazinu starp bernu un otru vecaku. Jus varat lugt vecakus aizpildit anketu, lai izpetitu berna attistibu.