B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Socialpsihologiska gataviba:

– Macisanas motivacija (velas iet skola; izprot macisanas nozimi un nepieciesamibu; izrada izteiktu interesi par jaunu zinasanu apguvi).

– Speja komunicet ar vienaudziem un pieaugusajiem (berns viegli nonak saskarsme, nav agresivs, spej atrast izeju no problematiskam komunikacijas situacijam, atpazist pieauguso autoritati).

– Speja pienemt macibu uzdevumu (uzmanigi klausities, precizet uzdevumu, ja nepieciesams).

Fiziologiska gataviba ir fiziologiskas attistibas limenis, biologiskas attistibas limenis, veselibas stavoklis, ka ari skolai atbilstosu psihologisko funkciju attistiba:

– Plaukstas siko muskulu attistiba (roka ir labi attistita, berns ir parliecinats ar zimuli un skerem).

– Telpiska organizacija, kustibu koordinacija (speja pareizi noteikt virs – zem, uz prieksu – atpakal, pa kreisi – pa labi).

– Koordinacija acu un roku sistema (berns var pareizi parnest uz piezimju gramatinu vienkarsako grafisko attelu – rakstu, figuru – vizuali uztveramu no attaluma (piemeram, no gramatam).

Skolas gatavibas psihologiskas ipasibas

Tradicionali ir tris skolas brieduma aspekti: intelektualais, emocionalais un socialais.

Intelektualaja sfera skolas brieduma sasniegsanas ipasibas ir; uztveres diferenciacija (uztveres briedums); speja brivpratigi koncentreties; speja identificet objektu un paradibu butiskas iezimes un izveidot celonu un seku attiecibas starp tam (analitiska domasana); racionala pieeja realitatei; speja logiski iegaumet, speja runat ar ausu, speja saprast un izmantot simbolus, roku un roku un acu koordinacijas smalkas motorikas attistiba un interese par jaunam zinasanam. Kopuma intelektualais briedums atspogulo smadzenu strukturu funkcionalo nobriesanu. Intelektualas attistibas faktors ir nepieciesams, bet nepietiekams nosacijums veiksmigai berna parejai uz skolu.

Emocionala zina skolas briedumu raksturo noteikta emocionalas stabilitates limena sasniegsana, impulsivo reakciju skaita samazinasanas, uz kuras fona tiek veikts macibu process.

Socialo briedumu, pirmkart, nosaka berna nepieciesamiba sazinaties ar citiem berniem, piedalities grupas mijiedarbiba, pienemt un paklauties bernu grupu interesem un parazam. Si skolas brieduma sastavdala ietver bernu ipasibu attistibu, kas lauj viniem efektivi sazinaties ar citiem macibu procesa dalibniekiem (klasesbiedriem un skolotajiem). Visplasakaja nozime socialais briedums ir berna speja uznemties skolena socialo lomu. Tas izpauzas berna attieksme pret skolu un izglitojosam aktivitatem, skolotajiem un sevi ka studentu. Studenta veidotais ieksejais stavoklis lauj vinam tikt ieklautam izglitibas procesa ka darbibas prieksmetam, kas izpauzas ka apzinata nodomu un merku veidosana un istenosana, vai, citiem vardiem sakot, studenta brivpratiga uzvediba. Sis komponents ietver ari noteiktu motivacijas sferas attistibas limeni. Saja aspekta bernu, kurs ir psihologiski gatavs skolai, piesaista macibam ne tikai tas areja puse (portfelis, macibu gramatas, piezimjdatori utt.), Bet galvenokart iespeja apgut jaunas zinasanas, prasmes un iemanas.

Skolas brieduma sasniegsana ir saistita ar vairakiem genetiskiem un socialpsihologiskiem faktoriem, kas ietekme berna somatisko un garigo attistibu visa vina dzives laika pirms skolas. So faktoru ietekmes raksturs nosaka skolas nenobrieduma celonus, kas ietver:

– Trukumi izglitibas vide.

– Berna somatiskas attistibas trukumi.

Neirotiska rakstura attistiba.

Pirmsdzemdibu vai agrins postnatals centralas nervu sistemas bojajums.

Shema berna psihologiska un pedagogiska profila sastadisanai uznemsanai skola

Tipologiskas ipasibas:

– Aktivs, mobils, lens, inerts, lens. Uzbudinams, nelidzsvarots, mierigs, lidzsvarots, nomakts, whiny.

– Atra reakcija uz verbaliem stimuliem, parsledzamiba.

"Valdosais noskanojums ir jautrs, nomakts, bez lielas pieskanas. Vai dienas laika ir kadas peksnas garastavokla svarstibas?

– Vai vins ir neatlaidigs, saskaroties ar grutibam, ar kuram nacies saskarties, vai atkapjas, saskaroties ar tam? Ludz palidzibu un izmanto to.

Raksturigas pazimes:

– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinas, pareizi uztver situaciju, saprot tas nozimi, uzvedas adekvati, kontakts un komunikacija ir sarezgita, izpratne un reakcija uz situaciju ne vienmer ir vai nav pilnigi adekvata, labi neveido kontaktu, ir grutibas komunikacija, situacijas izpratne.

– Attieksme pret draugiem – draudzigums, negativisms, laipniba, rupjiba u.c.

– Attieksme pret lideribu – velme pec parakuma, vai citi atzist lideri par lideri. Vai vins parada organizatoriskas prasmes un iniciativu?

– Attieksme pret pieaugusajiem. Attieksme pret uzdevumiem, iedrosinajumiem, neuzticibu.

– Kadiem aktivitasu veidiem jus dodat prieksroku?

– Verbalas komunikacijas aktivitate – atbilst vecumam, palielinas, samazinas, ir izolacija, negativa attieksme pret runas komunikaciju.

"Uzvediba ir organizeta, dazreiz ta neregule tas uzvedibu, ir nepieciesama pastaviga areja kontrole.

Psihologiskas iezimes:

– Dzirdes iegaumesana, vizuala iegaumesana, taustes iegaumesana. Atceras atri vai leni, ar grutibam, pareju uz ilgtermina atminu, RAM apjoms ir pietiekams, ierobezots, zems.

– Ilgstosa uzmaniba – spej ilgstosi koncentreties vai viegli noverst uzmanibu. Uzmanibas noversanas daba – Apjucis stimuli, ja nav areju stimulu.

– Uzmanibas novirzisana – viegli, atri, leni, gruti.

"Uzmanibas sadalijums ir pietiekams, bet tas ir gruti.

– Visparejais uzmanibas attistibas limenis ir vecumam atbilstoss, zems, nav izveidojies.

Garigas aktivitates attistibas limenis:

– speja salidzinat, klasificet, visparinat, speja izdalit objektu un paradibu butisko iezimi.

– prasme izmantot iegaumesanas panemienus – mediaciju, grupesanu, asociacijas.

Sensoro funkciju attistiba:

– Analizatoru stavoklis, visparinosu ideju klatbutne par formu, izmeru, krasu, relativitates jedzienu – atbilst vecumam, netiek veidots, tiek parkapts.

Izteles attistisana:

– Spilgtums, spilgtums, izteles bagatiba, speja darboties ar atteliem, kados darbibas veidos tas izpauzas (muzika, maksla, matematika, fiziskaja audzinasana, runa, konstrukcija u.c.) – atbilst vecumam, parmerigi, izteles procesu vajumam.

Verbala dala:

– Izpratne par stastiem ar sleptam nozimem.

– Para analogijas.

– Narativs stastijums ir runas nominativas un komunikativas funkcijas.

– Speja stradat dialoga rezima.

– Runas aktivitate – adekvata situacijai un vecumam, parmeriga, grutibas uzsakt runas izklastu, emocionala nepietiekamiba, problemas ar paplasinatu runu, izrunas grutibas, stostisanas, eholalijas, runas kliseju klatbutne utt.

Sniegums klase: