B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

a) To bernu identificesana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.

b) To bernu identificesana, kuriem nepieciesama ipasa psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. Sadiem berniem ir nepieciesams veikt korigejosas nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).

c) Bernu ar ipasam vajadzibam identificesana, lai noverstu iespejamas grutibas.

Padzilinata diagnostikas parbaude ietver sadas jomas:

– normas un patologijas diferenciacija,

– kognitivas sferas iezimju izpete vecuma normas ietvaros,

– Konflikta zonas un satura izpete.

II. Psihokorekcijas un attistibas darbs

a) Attistibas darbs – socialpsihologisko apstaklu radisana holistiskai psihologiskai attistibai (psihologiski "partikusiem" skoleniem).

b) Korigejosais darbs – specifisku macisanas un uzvedibas problemu risinasana (psihologiski "disfunkcionaliem" skoleniem).

Diagnostika, ko psihologs veic ka planotu pasakumu vai pec skolotaju un vecaku pieprasijuma, kalpo par pamatu korekcijas un attistibas darba virziena noteiksanai.

Korekcijas un attistibas darbs ir holistiska ietekme uz berna personibu ("nesadalot" bernu dazadas garigas sferas), visu personibas aspektu ietekmesanas process, pamatojoties uz

– berna lidzdalibas brivpratigais darbs psihokorekcijas darba (vecaku piekrisana berniem lidz 5.-6.klasei),

– nemot vera sociali kulturalas vides ipatnibas, individualas ipatnibas un vajadzibas,

– darba formu un metozu konsekvence un nepartrauktiba.

Attistibas darbs ir versts uz berna garigas dzives kognitivo, socialo, personigo un emocionalo sferu.

Attistibas darba formas: attistibas vides organizesana, apmaciba, izglitojosas tiksanas ar psihologu, psihologiskas tehnologijas macibu sesijas un arpusskolas sanaksmes; Izglitibas psihodiagnostika – sevis izzinasana.

c) Psihokorekcijas darbs notiek ka grupu un individualais darbs, un ta pamata ir korekcijas programmu kopums, kas izstradats, nemot vera bernu vecumu un problemas.

III. Skolenu konsultesana un izglitosana. Izglitiba tiek veikta ka atbilde uz noteiktu pieprasijumu, nemot vera skolenu vecuma vajadzibas, vertibas, attistibas limeni un realo grupas situaciju. Konsultacijas galvenokart ir paredzetas vidusskoleniem, un tas tiek veiktas gan pec studenta pieprasijuma, gan pec vecaku pieprasijuma, obligati izpildot brivpratibas un konfidencialitates prasibu. Konsultacijas tiek veiktas ka individuals darbs ar skoleniem un visbiezak par sadiem jautajumiem:

– grutibas macibas, komunikacija, psihologiskaja labklajiba;

– iemacit pusaudziem pasizzinas un pasanalizes prasmes;

– sniegt psihologisku palidzibu un atbalstu skoleniem sarezgitas situacijas.

Reizem konsultacijas uzsak psihologs vai skolotajs, un psihologam ir grutak sazinaties ar pusaudzi.

IV. Sociala dispecerdarbiba, kas rodas situacija, kad problema ir arpus psihologa kompetences zinasanu, pieredzes vai speju trukuma del, kad problemu nepieciesams risinat arpus skolas. Psihologa nosutisanas darbiba ietver sadus posmus:

– identificet problemu,

– atrast kompetentu specialistu,

– palidziba kontakta nodibinasana starp specialistu un studentu,

– dokumentu sagatavosana,

– atbalsts studentam, sekojot lidzi studenta un specialista mijiedarbibai.

Skolas brieduma diagnosticesanas problema

Paslaik ir diezgan daudz metozu, ka diagnosticet berna skolas briedumu. Kopuma sis problemas izpetei ir tris galvenas pieejas; antropologisko, pedagogisko un psihologisko.

Antropologiskas pieejas ietvaros sis problemas risinasanai tiek ierosinats novertet berna skolas briedumu, analizejot vina somatiskas attistibas raditajus. Sim nolukam tiek mekletas korelacijas starp somatiskajiem raditajiem un berna speju veiksmigi apgut skolas macibu programmu.

Lai gan saja joma ir ieverojams petijumu apjoms, daudzu no tiem rezultati ir pretrunigi un biezi vien pretrunigi. Tas liela mera ir saistits ar to, ka, novertejot somatisko raditaju vertibu, biezi vien nav apmierinosa izskaidrojuma par mekletajiem modeliem, kas ir sarezgiti savienojumi un interpretacijas, kuras nemti vera konstitucionalie, mediciniskie, socialie un psihologiskie faktori.

Pedagogiska pieeja ietver skolas brieduma novertesanu no briza, kad berns ir ieguvis noteiktu zinasanu, prasmju un speju kopumu, kas nepieciesams macibam skola. Sada novertejuma izredzes sarezgi citu faktoru, kas nav intelektualais, klatbutne skolas brieduma fenomena, kas saja studiju aspekta praktiski netiek skarti.

Saja sakara psihologiskas metodes var but noderigakas diagnostika. Psihologiskas pieejas ietvaros skolas brieduma diagnosticesanai ir skaidri izdaliti divi galvenie virzieni. Pirmais ietver psihodiagnostikas metozu izmantosanu, lai noteiktu skolas brieduma limeni (Kern-Jerasek tests, Witzlak tests uc). Otrais ietver skolas brieduma noteiksanu, diagnosticejot berna garigo procesu attistibas limeni. Krievu psihologija sada attistiba sakas jau 1930. gados, kad pirmo reizi tika prezentetas eksperimentalas metodes, kas atspogulo izmainas berna psihe vina sociali simboliskas aktivitates internalizacijas procesa (dubultas stimulacijas metode).

Musdienu darbu pamata saja virziena ir izpratne par garigajiem procesiem ka orientejosam darbibam, kuru merkis ir objektu un paradibu izpete, to ipasibu un attiecibu identificesana un nospiedums. Attiecigi skolas brieduma intelektuala komponenta diagnoze tiek uzskatita par so procesu attistibas limena novertejumu.

Kriteriji berna gatavibai skolai

Personiga gataviba – berns ir gatavs macibam, ja skola vinu piesaista nevis ar arejo pusi (atributi: portfelis, piezimju gramatinas), bet gan ar iespeju iegut jaunas zinasanas.

Intelektuala gataviba ir horizonta klatbutne, specifisku zinasanu krajums un interese par zinasanam. Speja izprast savienojumus starp paradibam, reproducet modeli.

– Logiskas domasanas attistiba (speja atrast lidzibas un atskiribas starp dazadiem objektiem, salidzinot, speja pareizi apvienot objektus grupas atbilstosi kopigam butiskam iezimem).

Brivpratigas uzmanibas attistiba (speja saglabat uzmanibu uz konkreto darbu 15-20 minutes).

– Brivpratigas atminas attistiba (speja mediet iegaumesanu: saistit iegaumeto materialu ar konkretu simbolu / vardu-attelu vai vardu-situaciju).