Lelle
Шрифт:
Mikla ar nosaukumu «Viritas miesassargs» Mariusu tik loti nodarbinaja, ka vins aizmirsa pat domat par traktatu. Un cik tas ir svarigi, ja vinam tagad nebija laika, vins to izlasis rit. Vai parit. Galu gala, ja tas butu kritisks, mentors to nekavejoties paskaidrotu.
Un tikai tad, kad lidz ar pedejo saulrieta staru kopa ar meistaru Turvonu uzkapu uz perfekti apalas platformas, kas spideja nakts melna uguni, es atcerejos citu mentora teikto vardu: «ipass miesassargs». Un ka atslega sledzene, mana atmina noklikskinaja: «Nakts spogulis». Rituala aplis, kas neprasa papildu zimes un pastiprinatajus, piemeram, uguni, asinis vai upurus. Taja darbojas tikai forma, izmers un materials – pasakaini dargs un rets, ipasi piegriezts elliskigs stikls. To izmanto, lai mekletu un izsauktu dveseles, kas var ilgi uzkaveties pasaule, un ievietotu tas piemerota kermeni. Un, ja nepieciesams, izveidot so kermeni.
Augstaka nekromantija. Tik augstu, ka pat starp meistariem butu labi, ja viens no simts to uznemtos.
Kas tas ir, ko Vitors del Bornio pasutija savai meitai?!
«Tu busi speka dirigents,» mentors teica Mariusam.
«Jus redzesiet»! Cik daudz speka dirigents redzes, ja vina uzdevums ir atbalstit rituala vaditaju ar savu magiju un vinu nenoversis nekas cits? Galu gala visas interesantakas lietas seit nenotiek. Meistars Turvons staveja apla centra un iegrima transa, un Mariuss speja tikai stavet nave klusuma, stingri uz apla un leknas zales robezas, un raudzities uz lieso figuru, kas tik tikko bija redzama sabiezetaja tumsa. nekustigs un burtiski bez dveseles. Meistara nekromanta dvesele, spogula atspogulota un ta tumsaja spozuma aizklidusi aiz Robezas, mekledama, ko velejas. Mariuss veletos redzet, ka notiek si meklesana! Ja, vismaz tikai tapec, lai redzetu, kas tur ir aiz robezas. Gramatas, kuras es lasiju, bija parak pretrunigas viena otrai, aprakstot Edge un celojumus uz turieni. Varetu domat, ka vinu autori organizeja melu konkursu nevis intereses pec, bet, vismaz, par karalisko atlidzibu. Un Turvons uz visiem studenta jautajumiem atbildeja ar vienu atbildi: «Jus redzesiet pasi, ka pienaks laiks, bet pagaidam jums ir par agru, es nemacu.»
Bet klusiba var justies lepns: lai ari mentors ir stiprs, rituals nebutu iespejams bez vina, nezinataja, palidzibas. Lai ka skatitos, vajadzigs celvedis, kads, kas kalpos par bakuguni un enkuru, no kura vitne vai resna virve izstiepsies – cik vien stipra var – no dzivo pasaules kresla. no malas.
– Glab-e-e!!! – mezonigs kliedziens, kas sajaukts ar cikstesanu, ko spej izdvest tikai lidz navei parbijusies meitene, klusumu sadalija lauskas. No biezajiem lazdu biezokniem metas ara putots zirgs, lauzdams zarus; blavaja meness gaisma Mariuss skaidri redzeja izspiedusas, asinainas acis un putu parslas uz adas, kas spideja ar nobriedusu kastanu. Smadzenes atzimeja, ka zirgs ir nobijies lidz navei, ne sliktak par jatnieku, skatiens, atraujoties no mentora, piekeras tievai figurai apspiletaja kleita, kermenis nodevigi raustijas, lai palidzetu nelaime nonakusajai meitenei, apstaties. saciksu zirgs. Bet vinam vajadzeja stavet taisni un skatities tikai uz meistaru!
Lica zirgs ietriecas pret neredzamu barjeru – uz rituala laiku Spogula aplis atrodas nevis dzivo pasaule, bet gan Mala, kur nav vietas mirstigajiem ar joprojam pukstosu sirdi. Tas izspraga un, it ka tiksanas ar citpasaules skersli butu pedejais piliens, lenam nokrita uz melnajiem akmeniem. Mariuss pat nodrebeja no nekroemanaciju uzliesmojuma, kas bija daudz specigaks neka no medibas nogalinatajiem brieziem. Jaunava ar izmisigu cikstesanu izlidoja no segliem, pa galvu, pari kritosa lica galvai. Taisni zirga naves izveidotaja apli! Un butu labi vienkarsi pievienoties lokam, lai gan tas ne pie ka laba nenovestu, bet! Sis… kliedziens! Vina kulenoja tiesi uz Spogula centru, nogaza meistaru Turvonu no kajam un uzkrita vinam virsu! Un vina sastinga, jo tagad, pa vidu aktivizetajam ritualam, vinas dvesele bija garanteta noklusanai taja pasa vieta, kur klida nekromanta meistara dvesele.
Un ko, jabrinas, saja sarezgitaja situacija varetu darit cilveks, kurs nav galigi nezinoss, bet kategorisks atkritejs?!
Pirmkart, nekritiet panika. So noteikumu, kas attiecas uz jebkuram peksnam problemam, skolenam jau no agras bernibas iedzina ne tikai meistars Turvons, bet ari vina tevs pirms vina. Un Mariuss, pilniba apzinoties, ka nezina, kas ir «pareizi», acumirkli nolema darit vienigo, ko vareja, un tas, skiet, liek domat. Vins turpinaja liet speku pavediena, kas vinu savienoja ar saimnieku, nelaujot tam partrukt un nekromanta dveselei pazust bez atgriesanas cela uz pasauli. Tomer savienojums pec meitenes iespaidiga kritiena pari skolotajas kermenim izturejas divaini. Ta raustijas un metajas apkart, ka dusmiga milziga zivs, kas nokerta uz parak vajas makskeres – grasijas saluzt, bet nesaplisa, sapinas piederumu, aizkers to uz aizkersanas un… un… joprojam saluzt. Arvien grutak kluva notureties, nelaist vala, kada bridi Mariuss pat iedomajas, ka otra gala ir noticis ne mazak ka kautins, it ka divas izsalkusas alkatigas zivis cinitos ar garsigu tarpu. Ak, ja tikai vins pats nebutu tas tarps! Ka radibas no tumsas pasaules, kuram nav neka iekarojamaka par siltam cilveku asinim, var tikt cauri savienojumam? Cik slikti ir but pametejam; vins pat nezina, ko sagaidit, no ka baidities, kas var notikt un kas nenotiks noteikti! Un ari meistars ir labs, ja vien spetu siki un smalki izskaidrot visas lauzto vai izjauktu ritualu briesmas un ka ar tam rikoties! Un vins tikai vienu reizi, pasa sakuma, teica:
– Ja pielaujat kludu, pasaule var nesabrukt, tacu jus riskejat par to nezinat.
Bet vai nevar but, ka neko nevar izdarit un nav iespejas glabt situaciju? Seit ir divi kermeni bez dveselem, kas gul uz dzirkstosiem melniem akmeniem, bet dveselem ir par agru skersot robezu, kas nozime, ka tam vajadzetu atgriezties? Tas nozime, ka vins tos izjut caur savienojumu, un visas sis raustisanas ir tapec, ka vienas dveseles vieta caur Spoguli izgaja divas. Pa labi?
Mariuss pie sevis pamaja ar galvu: skaidrojums skita konsekvents un, pats galvenais, nomierinoss. Vienkarsi nepalaidiet garam savienojumu, un mentors atgriezisies. Bet tad ir pienacis laiks pieprasit, lai visi smalkumi tiktu pareizi izskaidroti! Citadi –
«nezinatajs, nezinatajs»… Lai maca! Un taja pasa laika paskaidrojiet meitenei, ka ir nepiedienigi iejaukties nekromantu ritualos. Un, ja neesat parliecinats, ka varat tikt gala ar nemierigu zirgu, tad labak nejat vienam. It ipasi Oleniy Log. Ipasi nakti. Kadi demoni vinu te vispar atveda?! Sedetu majas, izklaidetos ar izsuvumiem vai ko citu atbilstosu…Sliktakais ir tas, ka Mariuss nezinaja, cik ilgi rituals butu ilgs bez svesinieka un vinas zirga iejauksanas. Dveseles meklesana ir veiksmes jautajums. Un tagad vispar. Vai man klusi pagaidit, vai steidzami jaatceras, ko mans mentors man stastija par nelugtiem viesiem no aizrobezas un veidiem, ka no tiem izbegt? Vai nevis tikt izglabtam, bet gan nomierinatam vai pat nodotam ekspluatacija? Tas viss ir atkarigs no ta, kurs tiesi paradas.
Jo ilgak vilkas nakts, jo vairak Mariuss velejas, lai ja ne vina mentors, tad vismaz kads atgrieztos. Ja vien beigtos nogurdinosa nezina!
Varbut bija verts atcereties, ka parak izmisigas velmes medz piepildities lidz pedejam burtam? Tiesi uz burtu, un tad ir par velu atgriezties un parliecinat Lielo speku, ka tas nemaz nav tas, ko es gribeju. Bet, godigi sakot, Mariuss nebija gatavs redzet, ka mirusais licis atver vinam citas pasaules gaismas piepilditas acis. Ja, demoni pienem visu, dveselu piesauksana ir tiesi pretejs sparnu audzinasanai! Tam vienkarsi nevajadzetu notikt!
Ta nenotiek!
«Ta tas notiek,» vins lemts atcirta uz savam paniskam domam.
Begsana un tas sekas
Pirms liguma noslegsanas ar Augstako,
uzzini soda lielumu!
Visas Viritas degli Bornio nepatiksanas bija vinas maiga un izsmalcinata skaistuma un parak klusa un maiga rakstura del. Skiet – kas slikts? Meitenei jabut maigai, pieticigai, paklausigai, lai vinas sieva izraditos maiga un paklausiga, un skaistums ir loti patikams papildinajums citam prieksrocibam. Bet, ka saka, parak labi ari nav labi. Izsmalcinatas porcelana lelles izskats, berniskigi kuplas roza lupas, dzili acu baseini, ko aizeno garas skropstas, it ka atspogulotu vai nu debesu koso zilo, vai negaisa makonus… Virita ienida spogulus. Viena vecuma meitenes un vinu mates un tantes nevareja ciest Viktora del Bornio, atzitas karalvalsts pirmas ligavas, mantinieci. Jauniesi slejas, dazi no vinas izskata, dazi no pura, meginaja izraisit interesi, bet vinus pasus nemaz neintereseja, kas slepjas aiz lelles sejas un debesu acu dzilumos. Pukaini komplimenti, kam sekoja paslabums un iekare, ko Virita izjuta ari nebudama empate. Un linija tuvojas un tuvojas, aiz kuras tevam apniks dzirdot «tet, man vins nepatik», un vinam bus jaklust par sievu tam, uz kuru tiek radits.
Kaut vina butu drosmigaka! Lai vinai butu uzdrikstesanas flirtet ar tiem, kas par vinu interesejas, un savaldiba atteikties no komunikacijas ar nepatikamiem kungiem. Tacu ballisu un pienemsanu spilgtaja burzma Virita skita apjukusi, vina vareja tikai nejausi atbildet un kautrigi pasmaidit. Un, ka laime, interesantakie jauniesi, tie, kuriem vina pati vareja patikt, nevis vinas purs, ciltsraksti, teva sakari, vinu likas nepanesami garlaicigu.
Ja tikai mana mate butu dziva! Vina jums pastastis, ka pazinot jaunam virietim, ka vins jums patik, un atgut vina uzmanibu. Es tevi macitu. Kadu dienu Virita uzdrosinajas lugt padomu savam tevam – un sanema postosu aizradijumu. «Jus esat cieniga meitene no dizciltigas gimenes, skaista, bagata un labi izglitota. Jusu uzmaniba ir gods un laime jebkuram jaunam virietim. Ka tev vispar ienaca prata intereseties par staigajoso meitenu trikiem?!»
«Gods un laime»? Ja, ja tikai! Ne, Viritai nebija saubu, ka vini vinu labprat nems par sievu. Bagatibai, ciltsrakstiem, varbut pat skaistumam. Bet vai vini miles?
Virita bija dusmiga uz sevi, meginaja mainities, bet nekas neizdevas. Skita, ka vina dzivo smacejosa, viskoza murga. Ja tu kadam pateiksi, vins tev netices; vini teiks, ka vins neverte savu laimi. Vai ta tiesam ir laime?!
Un tad piemekleja katastrofa: tevs pazinoja par savu nenoversamo saderinasanos. Un, lai gan meitenei tas nebija parsteigums, ligavainis gan! Tiklidz vina dzirdeja, kurs ludz vinas roku, Virita sastinga un bez speka iegrima kresla – kajas peksni parstaja kusteties.