Mani nevar aizvainot! Person?g?s dro??bas skola
Шрифт:
– Kapec jus to neatverat dienas laika, kad pirmo reizi glabat vinu no suniem? – Lena labsirdigi pajautaja.
– Tatad jus runajat pa telefonu, un tad sakat braukt sporta centra virziena. Ko man vajadzeja darit, skriet jums pakal?
– Jus varejat skriet. Jus mani gaidijat no trenina, – meitene nopriecajas.
– Tu tevi atstasi vienu! Es gribeju parliecinaties, vai tu drosi noklusi majas. Es gandriz nosalu, – Stupa zelojas.
– Labi, glabeja, – samiernieciski izstiepas Lena. – Nac, ka pateicibas zimi teju majas sasildi. Mamma apsolija sodien izcept sarloto.
Stupa paklausigi sekoja meitenei.
– Un kadel tu ta smineji sunim? – Vins partrauca ieilguso klusumu.
– Andrejs Nikolajevics – kinologs no sporta pils macija. Vins saka, ka suniem smiksana ir aizsardzibas signals. Tapec, starp citu, kontaktzoodarzos dzivniekiem nedrikst smaidit ar zobiem – vini var tev iekost vai saskrapet preti. Vai jus par to zinajat?
– Ne, – atzina Stjepa. – Luk, labaka aizsardziba! – Zens izvilka no kabatas ultraskanas atbaiditaju. – Kadreiz tadas lietas nebija, tapec vecmamina ciema uz auklas ap kaklu karinaja parastu svilpaunieku un drosibas labad visu laiku staigaja ar to. Svilpes skana suniem bija nepatikama, un tie bega prom. Lai nu ka, es tev to iedosu! – Vins pasniedza Lenai dzelzs pipi, kas izskatijas pec mazas flautas. – Kas zina, kad un kur tev ta noderes, ja tev veiksies piedzivojumos.
Meitene no visa speka ieputa caurule – skanas nebija, bet visi suni, kas pastaigajas netalu pa bulvari, uzreiz aizbega.
– Vau! Kads efekts! – Lena nespeja noslept apbrinu.
Majas pirma lieta, ko vina izdarija, bija pajautat mammai, vai vina var pienemt davanu no devitas klases skolnieces. Vinu gimene bija noteikums: ja kaut ko piedava pazistams, bet ne tuvakais cilveks ("dzeltenais"), ir jakonsultejas ar tuvu cilveku ("zalais"). Mamma piekrita, un Lena, par prieku Stjepai, atstaja sev davana drosu davanu.
Virtuve bija jutams pikants kanela un abolu aromats. Nomazgajusi rokas, zeni steidzas pie tejas, kas jau bija ielikta kruzes.
– Musdienas tehnologijas ir attistijusas, – zens nolema paspilgtinat savas zinasanas, edot sarloto. – Interneta var pasutit elektrisko ultraskanas atbaiditaju. Luk, jus varat! – Stiopa sava viedtalruni palaida svaigu parskatu. Video apraksta autors pievienoja saiti uz noderigu padomu: ka ar parastas sveces palidzibu pirksanas laika parbaudit, vai atbaiditajs darbojas.
UZDEVUMS:
Atrodi un tu kopa ar vecakiem slepenu veidu, ka "nokert" cilveka ausij nedzirdamu skanu.
Internets ir telpa
Forumos ir daudz stastu par skolas gaitam un ne tikai. Starp tiem ir dazi, kas aizrauj jau no pirmajam rindinam. Luk, novertejiet pasi.
…Virtuve kaut kas nokrita ar troksni, un es dzirdeju, ka mamma saka:
– Pagaidi! Nevajag lamaties! Mums tas ir rupigi jaizpeta.
Dazas sekundes velak pari man izcelas teva figura.
– Sergej!" – Teta balss bija dusmiga, kas neatbilda pecsvetku noskanojumam. – Kas, pie velna, tas ir?
Vel tikai vakar man apriteja astoni gadi, un vecaki saja reize bija sarupejusi istu parsteigumu. Pirmkart, mamma cepa eklerus ar olu kremu un svaigiem kirsiem. Otrkart, vina man lava uzaicinat visus draugus uz musu maju, kas nekad ieprieks nebija noticis. Vina bija parliecinata, ka spelu zalu, atrakciju parku un kafejnicu apkartne ir piemerotaka vieta troksnainam bernu pulcinam. Un, treskart, (cik es priecajos!) man tika uzdavinats mans pirmais viedtalrunis. Kuru tiesi saja sekunde rupigi parbaudija.
– Es tev jautaju, jaunieti: ka un kur tu iztereji septinpadsmit tukstosus rublu?
Tetis atvera telefona internetbankas lietotni un velreiz aplukoja pirkumu vesturi karte, lai parliecinatos, vai kaut kur nav kluda. Izpletis rokas, katra no tam turot viedtalruni, vins neapmierinati teica:
– Ir. Ka jus to izskaidrojat?
– Es nezinu… – mani samulsinaja peksna apsudziba. Septinpadsmit tukstosi – tas ir apmeram simt septindesmit pacinas manu iecienitako cipsu vai apmeram divi treninbiksu pari, par kuriem es sapnoju.
– Sergej, es gaidu jusu atbildi. – Teta balss kluva stingra.
– Es tiesam nezinu, – murminaju, nespedams atrast izskaidrojumu notikusajam, un uzreiz piebildu aizstavibai: – Es neko neesmu pircis. Godigi! Man nav ne naudas, ne kartes!
– Mana karte ir piesaistita jusu telefonam. Pedejo reizi pajautaju: par ko jus izterejat so naudas summu, neprasot atlauju?
Uzskatidams manu apjukumu par nevelesanos atzities, tetis parmetosi pakratija galvu, pagriezas un, vairs neko neteicis, ar abiem telefoniem devas atpakal uz virtuvi. Vina klusesana bija sliktaka par jebkuru sodu.
– Pirkumu nevar atcelt! – Es dzirdeju, ka vins neapmierinats kliedza.
Man nebija nekadas velesanas noklausities, ka vecaki runa par savu nepaklausigo delu. Man negribejas skatities televizoru vai lasit gramatu. Es uzmetu sev jaku, panemu lietussargu un nolemu iziet svaiga gaisa: "Pardomat savu uzvedibu," ka teiktu mana mate. Bet kapec gan nevainigam cilvekam butu par to jadoma? Drizak man vajadzeja noskaidrot, ka no teva kartes tika norakstiti septinpadsmit tukstosi, ja es nebiju precizi-precizi nospiedis pogu "Pirkt".
Uz priekspagalma pie majas neviena nebija. Lietaina laika ta bija vieniga vieta, kur uztureties, iznemot sunu pastaigas un kaisligus skrejejus.
– Nosov! – Es dzirdeju pazistamu saucienu.
Mans draugs Kostja tuvojas man no tresas ieejas, turedams pavada aitu sunu kucenu varda Vulkans. Kosais ausainais mazulis skreja taisni cauri pelkem ka vilcejzirgs, no visa sava vel neliela speka censoties paatrinat savu saimnieku. Bija acimredzams, ka kucens vel nepazina apmacibu un disciplinu, tacu energijas un zinatkares vinam netruka.
– Turiet savu zveru, – es bridinosi iesaucu Kostjai. – Es negribeju, lai vins sveicienam man uzsplauj kepas!
– To var izdarit! – Pamaja ar roku draugs. – Bet, ja vins nolems kratities, es tevi no si izvirduma neglabsim. Ne velti vini to nosauca par Vulkanu!
– Sveiks, Kostja! Sveiks, Vulkans! – Es neapmierinati sveicinajos, kad attalums starp mums bija saisinajies.
– Lai ari tev veicas. Prieks jus redzet! – jautri atbildeja paligs. – Nu, lielies, ko jaunu esi uzstadijis sava viedtalruni? Kadas interesantas funkcijas esi atklajis?