Zem zvaig??u ku?a sp?rna

– Bet es teicu, ka esmu parasts, bet ne visi. Vai jus piekristu parcelties no lielas pilsetas uz tuksnesi taiga?

– Noteikti ne.

– Un kosmoss ir tikai taigas tuksnesis.

– Zini, Vasilij Andrejevic, tu esi mums piemerots.

– Pec visa, ko es seit teicu? – tagad ir mana karta parsteigt.

– Tiesi pec si. Sakuma nedaudz saubijos, bet tagad esmu pilnigi parliecinats.

"Bet es nevelos doties kosmosa," es izteicu savas saubas.

“Mums ir vel viens projekts, kuram tu esi ideali piemerots,” man atbildeja Pavels Dmitrijevics.

– ieintereseja.

– Vai esat kaut ko dzirdejusi par projektu “Maija zieds”?

– Vai tas ir ka svetcelnieku kuga nosaukums?

– Ja. Jusu vardi par to, ka esat labi lasiti, gust negaiditu apstiprinajumu," vins iesmejas.

– Nekas.

"Tad klausieties," vins pat nedaudz paliecas uz prieksu. Skiet, ka sis projekts vinam ir ipass.

– Ceru, ka ta nav slepena informacija, pec kuras noklausisanas man nebus izveles? – noskaidroju.

– Noslepums, bet izvele paliks. Ka jus drosi vien dzirdejat, Krievija pabeidz Konstantina Ciolkovska zvaigznu kuga buvniecibu Meness talakaja puse,” vins saka stastit.

– Dzirdets. Gruti to nedzirdet. Vini raida no katra gludekla.

"Uz to desmit tukstosi kolonistu dosies tala lidojuma uz planetu Teagarden b, tapat ka svetcelnieki uz kuga May Flower." Abos gadijumos tas ir cels uz nezinamo un vienvirziena cels.

– Turpinat.

– Sobrid izstradajam universalu virtualo paligu kolonistiem, kas sniegs padomus par ricibu jebkura kritiska situacija.

– Ja tas nav noslepums. Ka es saprotu, tas ir balstits uz generativo maksligo intelektu, apmacitu neironu tiklu. Ko tu vinai iemaciji? – Mani sokeja Pavela Dmitrijevica uzdevuma merogs.

– Jus busiet parsteigti, bet gramatas vai drizak kosmosa zinatniska fantastika mums palidzeja. Tajas musu eksperti konstateja daudz reakciju uz noteiktam kritiskam situacijam. Asistents tika apmacits tos izmantot.

– Un kada ir mana loma saja? – noskaidroju.

"Parbaudiet sevi," atbildeja Pavels Dmitrijevics.

"Bet es nevelos doties kosmosa," es atgadinaju.

– Tas nebus vajadzigs. Datorsimulacija,” skaidroja Pavels Dmitrijevics.

"Tad es piekritu," es piekritu.

"Pat nejautajiet par procesa materialo pusi," vins velreiz pasmineja.

"Es nedomaju, ka jus mani aizvainosit," es atbildeju.

– Tad parunasim ar tevi rit. Mes sakam nekavejoties astonos. Ludzu, nekavejieties.

2. nodala. Milestiba, nave un meteoriti

Nakamaja diena piecas minutes lidz astoniem es jau staveju Roscosmos ekas pirma stava zale. Skaista meitene registratura sodien bija savadaka, visticamak vini strada katru otro dienu. Noskaidrojusi manus datus, vina man iedeva plastikata karti piekluvei iekstelpam ar maniem datiem un fotografiju.

Tiesi astonos no lifta durvim paradijas Jurijs un aicinosi pamaja ar roku. Uzsmaidiju meitenei, ar visu savu izskatu paradot, ka labprat parunatos vel, bet serviss sauca, un apnemigi virzijos uz Juri.

"Labrit, Vasilij Andrejevic," Jurijs sveicinaja. Sodien vinam ari pie halata karajas datu karte. Un sodien vins bija daudz laipnaks.

"Labrit, Jurij," es sveicinaju atbildi.

"Sodien mums ir ieplanota plasa programma, tapec tulit kersimies pie laba darba tempa," sarunu turpinaja Jurijs.

– Pilnigi jusu riciba. Radiet celu, es teicu.

Jurijs pamaja lifta virziena. Mes devamies pie vina. Lifta Jurijs turpinaja skaidrojumus.

– Tagad mes dosimies uz parbaudes telpu. Tur pargerbsies darba uzvalka. Pec tam mes jus nodosim musu arstu maigajas rokas. Vini jus pilniba parbaudis. Nakamais ir pusdienas. Pec pusdienam jabut gatavam arstu zinojumam un, ja nav isti biedejosu momentu, tad pec tam dosimies tiesi uz parbaudem.

"Labi," es teicu. Kas man vel atliek? Es neesmu spejigs sacelt nekadu traci. Ko vini saka, to es darisu. Un pats galvenais ir censties visu izdarit labi.

Lifts apstajas piektaja stava un mes izgajam no kajites. Mes nekavejoties pagriezamies pa kreisi un pec kadiem desmit metriem apstajamies pie durvim ar uzrakstu “Testetaju istaba”. Istaba bija parasta gerbtuve ar metala skapisiem. Istabas aizmugure bija redzamas durvis uz dusas telpu.

Apstajamies pie viena no skapisiem, uz kura ieraudziju savu uzvardu un inicialus. Jurijs atvera skapiti un, iznemis treninterpu Roskosmosa krasas, pasniedza to man.

– Tagad sis ir jusu skapitis, piedaloties projekta. Atveras ar jusu karti. Tu taja atstaj visas savas drebes,” Jurijs paskaidroja.

– Vispar viss? – es jautaju, neizpratne pacelot uzaci.

"Absoluti," Jurijs apstiprinaja, "es gaidisu tevi ara." Pec tam vins pagriezas un izgaja no istabas.

Es iztinu iepakojumu. Taja bez treninterpa atrastas ari zekes un apaksvela. Viss ar Roscosmos logotipu. Izskatas pec astronautu komplekta. Skapja plaukta atradas ari kedas. Es pargerbos. Es ieskatijos dusa. Nav dizosanas, bet viss ir. Mazgaties nebija planots, tapec vienkarsi atstaju istabu gaidosajam Jurijam.

Tad devamies pie arstiem, ka teica Jurijs. Nodevis mani viniem, vins laimigi pazuda. Es atdevu visu. Vins skreja, leca, taisija pievilksanos, atspiesanos, pietupienus. Veikti koordinacijas vingrinajumi. Arsti rupigi fikseja visus raditajus un rezultatus. Es pat nezinu, cik tas ir pamatoti. Es negatavojos lidot kosmosa, bet gan apgulties kapsula. Lai gan, ja kapsula ir pilniba ieskaujosa, iespejams, es izjutisu visus kosmosa lidojumu priekus. Lai gan lidosana nav tas sliktakais, pacelsanas un nosesanas ir daudz sliktaka.

Vispar vini mani lutinaja tiesi pirms pusdienam. Tiesi pirms medicinisko parbauzu beigam paradijas Jurijs. Vispirms mes ar vinu atgriezamies testetaju istaba, un es laimiga iegaju dusa. Pie skapisa mani gaidija jauns drebju komplekts. Kad jautaju, ko darit ar veco, Jurijs noradija uz grozu sturi.

Uzmundrinata un veldzeta es Jurija pavadiba devos pusdienas. Jurijs izvelejas edienu no daudziem dazadiem variantiem, tacu man nebija izveles. Ta ka kapsula bija jaiet pec pusdienam, manas pusdienas bija ierobezotas, lai neraditu problemas ar gremosanas traktu. Sanemu kremzupu, zeleju galu un kompotu. Ari porcijas lielums tika skaidri samazinats. Jurijam katra skivi neparprotami bija daudz vairak ediena. Paskatoties uz manu skabo seju, vins iesmejas un apsolija, ka vakarinas varesu uzpusties. Ak, ka, vini seit pasniedz ari vakarinas. Un viss ir bez maksas. Vai man parcelties uz sejieni dzivot? Runajot par brivu, Jurijs mani nolaida uz zemes. Apmaksats. Atvelk no algas. Zel, bet es jau esmu saritinajusi lupas.

Pec pusdienam Jurijs aizveda mani uz tiksanos ar testa komandu. Atkal nacas nokapt pirmaja stava un ilgi staigat pa gaiteni. Ka paskaidroja Jurijs, parbaudes laukums atradas arpus galvenas ekas. Katram gadijumam. Pec siem vardiem es iekseji nodrebeju, bet, ka saka, nosaucu sevi par slodzi – iekap aizmugure. Ja jus tagad atgriezisities, jus varat izbeigt visus meginajumus iegut labu darbu.

Beidzot esam ieradusies. Jurijs ar savu caurlaidi atvera smagas metala durvis, un mes atradamies plasa telpa, kas bija piepildita ar dazadiem instrumentiem un aprikojumu. Zales centra, uz postamenta, ta staveja – kapsula. Uzreiz atcerejos Puskinu un kristala zarku ar miruso princesi. Saskaitijis personalu, gandriz smejos – zale bija septini darbinieki – septini varoni. Pietruka tikai launas pamates ar saindeto abolu. Izskatas, ka si loma tiks Jurijam. Ar tik idiotisku smaidu es nonacu pie biedru pulcina baltos metelos.