Zem zvaig??u ku?a sp?rna

Virtualas izpetes nodalas vaditaju sauca Maksims Anatoljevics, tacu vins uzreiz teica, lai sauc vinu vienkarsi par Maksu. Nu, Makss ir Makss. Es nedizojos un piekritu vienkarsi atbildet Vasilijam. Jurijs iedeva tehnikiem mapi ar manu medicinisko zinojumu, un vini devas stradat pie kapsulas, pielagojot to maniem parametriem.

Makss mani iepazistinaja ar citu darbinieku – Jegoru, vins parstaveja vietejo drosibas dienestu. Kamer tehniki uzstadija kapsulu, es parakstiju vienu papiru pec otra, ko Egors man iedeva. Butiba visi papiri bija saistiti ar valsts noslepuma aizsardzibu un tamlidzigi.

Es nezinu, ka tas notika – vini trenejas vai kaut kas, bet es pabeidzu parakstit dokumentus vienlaikus ar tehnikiem. Egors savaca papiru kaudzi, ielika manas kopijas necaurredzama faila, savejo ielika mape, paspieda man roku, noveleja veiksmi un nozimigi devas prom.

Tehniki atvera kapsulu, un es jau biju sperusi soli tas virziena, kad Makss mani aptureja. Izradijas, ka cilveki taja gul pilnigi kaili. Mani aizsutija aiz sirma izgerbties. Labi, ka vinai aiz muguras bija halats, man kaut ka nesanaca izgriezt zali ar manam personigajam mantam. Izgerbos, ietinos halata un atgriezos pie kapsulas. Uz manu jautajumu par pilniga kailuma velamibu Makss paskaidroja, ka ipasais gels kapsula mijiedarbojas ar nervu galiem uz adas. Turklat ipasi impulsi ietekme citas manas – redzi, dzirdi, ozu un pat garsu. Tad smadzenes pasas modele kermena reakcijas, jo ipasi izsalkumu vai lidzsvara sajutu. Tapec smadzenem bus loti neerti, ja tas sajutas veidos tuksu zonu. Vins testetaju uztvers nevis ka veselu cilveku, bet gan ka divas pusites.

Pec siem paskaidrojumiem Makss izdarija aicinosu zestu. Es novilku halatu un iegulos kapsula. Tehniki parbaudija savienojumu starp manu neironu saskarni un kapsulu. Pec tam man mute ievietoja skava ar elposanas cauruliti. Uz acim tika uzlikti speciali aizbazni. Kapsula saka pildities ar zeleju. Es jutu, ka mans kermenis pacelas virs kapsulas dibena. Es meginaju tai pieskarties ar roku, bet zeleja man nelava to izdarit. Pamazam zeleja parklaja manu galvu. Kapsulas vaks aizverts.

Peksni es atradu sevi pilnigi balta telpa. Orientieru nebija. Sakuma smadzenes sacelas un vedera dzima velme vemt, tacu smadzenes atri saprata un pienema lemumu pasas. Galva ir augsa, kajas ir apaksa. Vemsana nekavejoties apstajas.

Es meginaju vicinat rokas un kajas. Abi paklausija, tacu ar supolu palidzibu izkusteties neizdevas. Es biju iestredzis, gaidot turpmako darbibu.

Peksni man blakus materializejas jauns objekts. Paskatoties tuvak, izradijas, ka ta ir zila virtualas caurspidigas meitenes figura. Vina piepeldeja pie manis.

"Sveiks testetaj," vina pagriezas pret mani, "ka es varu ar jums sazinaties?" Man loti gribejas pajokot un atbildet, ka viena sena mema – “Sauc mani par meistaru!”, bet savaldijos.

"Sauc mani par Vasiliju," es atbildeju.

"Loti jauki, Vasilij," meitene sveicinaja, "es esmu paraugs 48-324.652."

– Vai paraugam ir iespejams pieskirt citu nosaukumu? – uzdevu jautajumu.

"Testetajam sada funkcionalitate ir pieejama," meitene atbildeja, "nosauciet paraugu."

Es par to domaju. Mana galva nez kapec skaneja senas grupas “Nautilus Pompilius” dziesmas rindas – “Kadu vakaru darza satiku meiteni vienu, vina staigaja zem meness, es vinai sekoju enas. alejas…”. Saja dziesma meitenes vards bija Venera. Tad es sapratu, kapec man radas si asociacija – Venera ir zila zvaigzne debesis, un meitene, paradoties, izmeta zilu krasu. Ir izlemts.

"Parauga nosaukums bus Venera," es teicu.

"Paldies, Vasilij," man skita, meitene priecigi atbildeja.

– Vai esat gatavs sakt testesanas programmu? – vina jautaja.

– Kads ir musu plans sodienai? – uz jautajumu atbildeju ar jautajumu.

"Pirmais petijuma posms" Meteoru uzbrukums, "Venera pazinoja informaciju.

"Labi," es piekritu. Man isti nebija izveles. Tas ir tiesi tas, kapec es esmu seit. Ja pirmais punkts ir meteorita uzbrukums, tad gudrie puisi Maksa vadiba zina labak.

– Pirms “Meteor Attack 1” posma starta tris, divi, viens, starts.

Situacija ap mani krasi mainijas. Es atradu sevi pilniga tumsa. Es nejutu ne rokas, ne kajas. Es pat nebiju parliecinats, ka esmu es. Peksni ap mani iedegas neskaitamas daudzkrasainu spuldzisu. Izskatas, ka esmu kriomiega poda un izskatas, ka esmu tikko pamodusies. Tagad kapsula diagnosticeja manu stavokli – tatad sis daudzkrasainu lampinu kekars. Kapsulas vaks pamazam kluva caurspidigs, un manas acis atklajas bezgaligas telpas attels. Ar acs kaktinu pamaniju, ka ir ieverojami vairak satraucosu sarkano gaismu neka zalo. Man ir acimredzamas problemas.

Es atpazinu zvaigznu kuga Konstantina Ciolkovska interjeru. Par vinu pastavigi tika sniegta informacija dazados kanalos. Tikai no savas pozicijas man nevajadzeja redzet atklato telpu. Kriomiega kapsulas atradas milziga cilindra, ap kuru bija novietotas dazadas zvaigznu kuga dalas.

Peksni manu acu prieksa pazibeja akmeni. Vini ietriecas zvaigznu kuga konstrukcija. Pilniga klusuma vini saspieda kosmosa kugi puteklos. Aizraujoss skats. Meteoritu lietus speks bija vienkarsi parsteidzoss.

Tad manu skatienu pieversa viens gruvesa gabals. Ar kaut kadu iekseju sajutu es sapratu, ka vins lido caur manu dveseli. Lenam un graciozi vins peldeja tiesi man preti. Otrs, un kapsulas vacins saplist smalkos puteklos. Mirklis un akmens saspiez manas krutis. Es skaidri dzirdu lustosu kaulu skanu. No plisusajiem traukiem izlido asins pilieni, kas vakuuma uzreiz parversas sarkanas ledus bumbinas. Zinojumi no nervu galiem beidzot sasniedz smadzenes, un tas eksplode no sapem. Mirklis, melnums. ES nomiru.

Kapsulas vaks pacelas un es no ta izkritu zelejas strukla. Smadzenes joprojam atteicas uztvert apkartejo realitati un pamest omuligo nebutibas melnumu. Man bija japiespiez kermenis stradat gandriz manuali.

Arstu komanda piesteidzas pie manis, kaut ko injiceja man roka un uzlika man uz sejas skabekla masku. Manas smadzenes pamazam atlaidas, un arsti mani atbrivoja no savam sikstajam rokam. Uzsmaidiju visiem un pacelu ikski.

Vini man uzvilka halatu un aizveda uz divana gaitena sturi. Blakus divanam bija galds ar dzerieniem. Ar tricosu roku ieleju bieza glaze abolu sulu un alkatigi to izdzeru. Es gribeju to atkartot, bet Makss pienaca un mani aptureja.

"Tas vairs nav ta verts," vins teica, satverot manu roku. Es noliku glazi un kruzi atpakal uz galda un atspiedos uz divana.

– Ko tu saki? – Makss pec dazam minutem partrauca klusumu.

"Realistiski," es atbildeju, "loti realistiski." Es tikai domaju, kadu palidzibu Venera var sniegt nakamajiem Tigardenas iemitniekiem sada situacija?

– Venera? – Makss neizpratne paskatijas uz mani, pacelot jautajosu uzaci.

"Tatad tagad jusu parauga numuru sauc par kaut ko," es paskaidroju.