Чтение онлайн

ЖАНРЫ

Apst?k?u spiediena ietekm?
Шрифт:

«Bet es isti nezinu, ko jus darat,» mani sasniedza vaditaja balss.

– Kas? Man skiet, ka esmu ciesi aizmigusi. Par ko tu runa?

«Es nezinu, ko jus darat,» Sasa noputas.

«Es tikko guleju, un tagad es runaju ar tevi.»

– Es runaju par visiem siem cilvekiem, par jusu apmacibu.

«Es stradaju policija un to jau teicu,» es zavajos.

«Kaut kas man saka, ka jus nestradajat tikai policija.» Vismaz ne visi klatesosie tur strada. Dazi noteikti bija iesaistiti nozieguma – mans draugs izskatijas arkartigi noraizejies.

– Kapec tu ta doma? – pieskiru balsij visgarlaikotako toni, lai nesaasinatu.

«Mans vectevs stradaja policija, un es redzeju daudzus no Iekslietu ministrijas – vini nekad ta nerunaja,» vins ar bazam paskatijas uz mani.

«Zini, laiki… Tie mainas,» es nedrosi atbildeju.

– Ja, bet si ir profesija tiem, kas velas aizsargat cilvekus, parastos pilsonus…

– Protams, policija ir tadi cilveki ar sadu parliecibu – pat nesaubieties. Tikai jus, manuprat, parak labi domajat par so sabiedribas slani. Man skiet, ka tas ir tas pats noziegums, tikai legals,» godigi dalijos.
– Vai es drikstu smeket?

«Smeke,» vins neapmierinats atbildeja.

Jau gadu man vienmer kabata ir skiltavas un cigaretes. Es nevaru saprast, kad saku smeket. Pedejos gados dzive pagajusi ka sapni. Man tas viss skiet nereali, nereali.

Pirms trim gadiem, izejot ara, saskaramies ar policijas kordonu pa visu ekas perimetru. Vini negaidija musu ricibu un atklaja uguni. Mes padevamies bez cinas. Saja misija mes bijam tris. Mus visus kopa nogadaja policijas iecirkni. Es biju mierigs – es absoluti nebaidijos no aresta. Tam kadreiz bija janotiek. Pavideja ceribas, ka tie, kas mus atveda, nezinaja, kas mes esam un ar ko musu uznemums patiesiba nodarbojas.

Ceriba saka zust, kad pareja mana grupa tika atvesta uz nodalu. Es loti noverteju, ka sie policisti precizi zina, kas mes esam. Atlika tikai pagaidit un uzzinat, ko vini mums uzkars.

«Tavs telefons zvana no aka,» vini uzgruda mani uz pleca un atrava no atminam.

– Sveiki? – mans prieksnieks sauca.

«Vai esat aizmirsis, ka jums bija jasniedz noradijumi par kontrabandas lietu?» – vina balss bija neparasti mieriga.

– Es neesmu aizmirsis. Pierakstiet adresi: Parkovaya iela, trisdesmit septita eka, devinpadsmitais dzivoklis. Saja adrese jus atradisit savu nopludi. Dzivokla ipasnieks ir lidzdalibnieks un zina, ko glaba. Visticamak, vins aizbildinasies, apgalvos, ka dzivokli izirejis un nav zinajis, kadiem nolukiem tas izmantots. Vins jums paradis nomas ligumu un pienemsanas aktu, bet neuzticieties vinam – vinam ir viltots ligums vai pat pase, un ligums tiek izsniegts personai, kura neeksiste. Par irnieku drosi vien teiks, ka vins aizbega un kontaktus nav atstajis.

– Tas nozime ari dokumentu viltosanu. Nav slikta zivs. Un vel viena lieta: vai jus varetu mani uzrunat mazliet ar cienu? Varbut tu mani necieni, bet mans rangs tomer ir augstaks, un tev vajag…,» sefs kautrigi atgadinaja.

– Un man ir sava reitingu sistema. Cau, mazulit,» es parak nekaunigi atvadijos un skali iesmejos.
– Kas sis idiots vinu doma?! – jautaja tuksuma.

– Tu runa par savu prieksnieku? – Sasa ieintereseti jautaja.

– Kads vins man par prieksnieku?! Tikai uzdevumu filtrs. Turklat tas nav ertakais,» es to atmetu.

– Kadu lietu jus tagad esat atrisinajusi?

– Sausmigi banali.

– Vai varat pastastit sikak? – draudzene ar zinamu bijibu jautaja.

«Pirms aptuveni trim nedelam uz dienvidu robezas vini aptureja kravas automasinu, kas bija lidz malam piepildita ar narkotikam, un, aprakstot ipasumu un identificejot personas, kads aizveda aptuveni trisdesmit kilogramus precu. Vini saka ciesi uzraudzit labi zinamas tirdzniecibas vietas, tacu uzplaukuma nebija. Vini baidijas, ka si narkotika ir aizgajusi talak uz rietumiem un lieta tika uzticeta man.

– Divu nedelu laika vareji atvert?! – Sasa bija patiesi parsteigts.

– Nedelas laika.

– Bet ka?

– Viegli. Kratisanas loka sasaurinasanas, noverosana, siku detalu noskaidrosana.

– Ka jus varejat sasaurinat meklesanu? – vins aizkaitinati noskaidroja.

«Mums pilseta nav daudz dzivoklu, kur varetu uzglabat narkotikas, un tas parasti tiek uzglabatas tik lielos daudzumos,» es diezgan mierigi atbildeju.

– Tatad jus visus pazistat? – Sasa jau izskatijas nobijusies.

– Ne, bet nav nemaz tik gruti izrekinat. Tagad musu pilseta tiek aktivi celta, jo ipasi tiek buveti daudzi dzivojamo maju kompleksi. Dzivojama kompleksa noteikti nav iespejams uzglabat tik lielu partiju – tas ir parak aizdomigi, jo visur ir kameras un konsjerzi. Piekritu?

«Izklausas sapratigi,» pec nelielas vilcinasanas piekrita Sasa.

«Bet, no otras puses, iedzivotaji sada apsardzes uzraudziba zaude modribu un nepamana, kas notiek apkart, un var organizet lielu piegadi, aizsedzot kada veida ledusskapja piegadi,» es uzreiz piedavaju pretargumentu.

– Ko tu ar to doma? – vins aizdomigi jautaja.

– Lidz tam, ka jadoma kritiski. Redzi, cik viegli ir apjukt,» es iesmejos. – Tagad rupigi apdomajiet un izlemiet, vai jauna dzivojama kompleksa dzivokli vareja but glabatas narkotikas, un pamatojiet savu izveli.

Masina iestajas navejoss klusums, man skita, ka es dzirdeju, ka vina galva griezas zobrati.

«Ne, vini nevareja,» pec partraukuma pazinoja Sasa.

– Sniedziet iemeslus.

– Tas ir parak dargi – japienem darba cilveki, kas ir ka parceleji un, iespejams, ja dzivokla ipasnieks nebutu blakus, vini parbauditu precu rekinu, ierakstitu zurnala un viss.. Turklat jus pats teicat, ka nekada ipasa narkotiku pardosanas kapuma nebija, un juseja nolema, ka tas tiks vestas talak, kas nozime, ka tas atkal brauks garam kameram un konsjerziem un radis aizdomas.

«Bet vini varetu to visu pagaidit un pec kada laika transportet vai pardot talak,» es meginaju satricinat vina parliecibu par savu atbildi.

– Nedomaju, ka klienti gaidis, kamer viss nokartosies, jo tas acimredzot prasis vairak par vienu dienu. Un narkotikam noteikti ir kaut kads deriguma termins un uzglabasanas apstakli,» vins neatkapas no savas versijas.

«Labi, es to saskaitu,» es godigi apstiprinaju vina argumentu. – Tad ejam talak. Lielaka dala musu maju ir parastas: bez skaistas fasades, nedaudz novecojusas, bez kameram vai jebkadas citas drosibas, iznemot domofonus. Kura rajona ar sadam majam jus pasleptu negaiditu, lielu nelegalu precu sutijumu?

«Noteikti nav tas turigakais,» vins iesmejas.

– Tas ir viss. Izdariet savus secinajumus.

Sasa, preteji manam ceribam, ilgi domaja. Atkal gandriz aizmigu.

– Maja Parkovaja ir piecstavu, un to ieskauj divstavu vecas kazarmas. Si iela parasti atrodas pilsetas nomale, industriala rajona. Kadreiz tuvuma atradas rupnica un taja apmetas citigi stradnieki, tacu perestroikas laika fabrika sabruka un daudzi palika bez darba. Si teritorija ir kluvusi ka cietuma atzars. Ja, menti baidijas uz turieni iet pat pa dienu – man teica vectevs. Tas bija sausmigs laiks. Neilgi pirms rupnicas sabruksanas vini tur saka buvet so piecstavu eku, tacu viniem nebija laika to pabeigt. Cits uznemums pabeidza celtniecibu un atri, privati pardeva dzivoklus, pirms tur sakas pilnigs haoss. Patiesiba si ir vieniga maja, kura ir vairak vai mazak atbilstosi irnieki. Brivos vai atbrivotos dzivoklus kazarmas atdeva visadiem ieslodzitajiem, un tapec noziedzibas situacija tur kluva vel sliktaka. Pieklajigaki un turigaki cilveki, protams, uzreiz parcelas uz citu rajonu, un mazak kartigi iemacijas pievert acis uz visam divainibam un dzivot pec principa

«mana maja ir nomale». Parejie raveji jau sen bija nodzerusies lidz navei un drosi vien neko divainu nebutu pamanijusi, tapec si mikrorajona iedzivotaju aptauja nekadu labumu nebutu devusi. Pat ja vini saktu parbaudit un parmeklet visas barakas vai tikai to cilveku dzivoklus, kuri notiesati par narkotikam, vini neparbauditu ne so piecstavu eku, ne to pasu dzivokli. Saimnieks ir tirs, vai ne?

Поделиться с друзьями: