B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Sarezgitu traucejumu izplatiba

1980. gadu vidu M. G. Blyumina meginaja noteikt teoretiski paredzamo dazu veidu sarezgitu defektu izplatibu (gariga atpaliciba ar dzirdes defektiem, gariga atpaliciba ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucejumi). Pec vinas aprekiniem, kombineto dzirdes un intelektualo traucejumu izplatibai vajadzetu but aptuveni 1:10 000, redzes un intelektualas attistibas traucejumiem 1:2 000 un dubultiem manu traucejumiem 1:30 000. Saskana ar arvalstu datiem vairak neka 40% bernu, kuriem ir kustibu un intelektualas attistibas traucejumi, cies ari no redzes traucejumiem. Savukart vismaz 50-60% bernu ar redzes traucejumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bernu ar smagiem redzes traucejumiem ir ari dazadas pakapes dzirdes traucejumi. 50% bernu ar cerebralo trieku ir redzes grutibas. 30% bernu ar smagiem dzirdes traucejumiem var klasificet ari ka bernus ar sarezgitiem vai vairakiem traucejumiem. Tikai viena bernu grupa ar sarezgitu defektu ir visvairak petita un sniegta (no izglitibas un apmacibas zinatniska un pedagogiska pamatojuma viedokla) – nedzirdigi neredzigi berni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradicijas izglitot nedzirdigi neredzigus bernus. Ir aprakstiti principi, ka izveleties sadus bernus specialajam skolam, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglitibai nedzirdigajiem neredzigajiem, un par so jautajumu ir zinatniska, pedagogiska un popularzinatniska literatura. Tomer lidz sim nedzirdigi neredzigie berni nav ieklauti to bernu saraksta, kas ieklauti Krievijas specialas izglitibas sistema. Vieniga speciala izglitibas iestade nedzirdigajiem neredzigajiem Krievija, kas veiksmigi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglitibas sistemai, bet gan iedzivotaju socialajai aizsardzibai. Pec amerikanu ekspertu domam, Krievija vajadzetu but vismaz 5 800 nedzirdigi neredzigiem cilvekiem vecuma no 0 lidz 21 gadam. Sie skaitli nozime, ka Maskava vajadzetu but aptuveni 495 berniem, Sanktpeterburga – 212, Niznijnovgoroda – 76 un vismaz 40 berniem tadas pilsetas ka Kazana, Ufa un Perma. Taja pasa laika jaatceras, ka Krievijas Federacijas Darba un socialas attistibas ministrijas Nedzirdigo neredzigo bernu nams Sergiev Posad pilseta netalu no Maskavas ir paredzets 100 berniem un 100 pieaugusajiem.

Riska grupa vairakiem defektiem

Augsta riska grupa sarezgitu attistibas traucejumu klatbutnei vai paradisanas nakotne ietver:

– berniem ar konstatetu kadas kermena sistemas bojajumu, kas rada smagus attistibas traucejumus, piemeram, smagus centralas nervu sistemas bojajumus, dzilus dzirdes, redzes, kustibu bojajumus;

– berniem ar iedzimtam multiplam anomalijam (tai skaita ieksejiem organiem);

– loti priekslaicigi dzimusiem berniem;

– berni, kuru mates grutniecibas laika slimojusas ar tadam infekcijas slimibam ka masalinas, citomegalovirusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;

Berni, kuriem agrina vecuma ir bijusi neiroinfekcija (meningits vai meningoencefalits);

– berni, kas dzimusi matem ar hroniskam slimibam, piemeram, diabetu, hroniskam nieru slimibam, multiplo sklerozi, hepatitu u.c.;

– berni no gimenem, kuras konstateta radinieku ar vairakiem bojajumiem dzimsana;

Berni, kuriem ir grutibas norit un nepieredzet tulit pec piedzimsanas choana sasaurinasanas vai atresijas del.

Gimenes faktoru ietekme uz garigas attistibas atruma samazinasanos

Nepietiekamas gimenes attiecibas biezi ir personigas un kognitivas attistibas traucejumu, novirzu un disharmoniju celonis, provocejot zemas pascienas, agresivitates, agresivitates uc veidosanos. vecaku egocentrisms, ieksejs konflikts, aizdomigums; trauksme attiecibas ar berniem (vecaku neirotiskais stavoklis), afektivitate darba ar berniem (kliegsana, lamasanas, draudi), hipersocialitate, dominesana (nezeliba), velme paklauties un panakt neapsaubamu paklausibu, vienas personas dominesana audzinasana; izglitibas lomu inversija, neuzticesanas berniem un vinu spejam, atsaucibas trukums attiecibas ar berniem (emocionals trulums, intraverti vecaki). Vecaku izpratnes trukums par bernu unikalitati var izpausties ka berna noraidisana, jo vecaks berns ir tas, kurs rada problemas; neelastigums pieeja bernam, ja nav alternativas berna problemu risinasana, inerce; Audzinasanas nevienmeriba, kas var izpausties ka emocionala kontakta trukums ar bernu agra berniba un ta parpalikums velak un otradi.

Neapzinatas gimenes attiecibas, kas var kalpot ka katalizatori neirotiskam reakcijam berniem:

Vecaku nevelesanas uznemties atbildibu par gimenes saglabasanu un savu bernu veselibu.

Vecaku izpratnes trukums par savam problemam attiecibas ar preteja dzimuma vecaku berniba, kas sobrid rezone gimene.

– Berna temperamenta un otra laulata rakstura iezimju noraidisana, ar kuru nav savstarpeju un emocionali siltu attiecibu.

Nervu procesu nogurums un viena vai abu vecaku kopeja energijas potenciala samazinasanas ilgstosa vai akuta stresa rezultata laulibas attiecibas.

Vecaka piespiedu fiksacija uz pagatnes pieredzi, aizvainojumiem, dusmam vai bailem.

Grutibas parslegt nervu procesus parslodzes, depresijas un neirozes rezultata.

– Viena laulata neirotisms un emocionala kontakta zudums gimene, konflikts.

Skolas problemu klasifikacija un iespejamie to rasanas celoni

Kognitivas sferas iezimes.

Problemas:

– zems kognitiva procesa brivpratibas limenis,

– zems domasanas attistibas limenis,

– Svarigu izglitojosu garigo darbibu veidosanas trukums.

Iespejamie celoni:

– gariga atpaliciba,

– gariga atpaliciba (vai noteiktu funkciju samazinasanas),

– psihofiziskais infantilisms (gimenes audzinasanas stils, socialpedagogiskas vides ipatnibas uz smadzenu mazspejas fona).

Augsta trauksme, ko izraisa komunikacijas traucejumi vai gimenes problemas,

– zems macisanas motivacijas limenis (motivacijas trukums vai noteikts iemesls).

Problema: Zems runas attistibas limenis.

Iespejamie celoni:

I – objektivi noteikti celoni:

– gariga atpaliciba,

– noteiktu funkciju aizkavesana vai samazinasana,

– Psihofiziskais infantilisms.

II – Aizsargkondicionesanas celoni:

– augsta trauksme,

– zems macisanas motivacijas limenis,

– specifiska logopediska problema,

– attistibas apstakli (komunikacija gimene).

Problema: Zems smalkas motorikas limenis.

Iespejamie iemesli ir objektivs kondicionejums:

– specifiskas neirologiskas problemas,

– kreilis,

– Psihofiziskais infantilisms.

Problema: zems garigas aktivitates limenis un zema veiktspeja.

Iespejamie celoni:

I – objektivi noteikti celoni:

– nervu sistemas ipatnibas (inerts vai vajs nervu sistemas veids),

nervu sistemas astenizacija objektivu iemeslu del (genetiski vai ontogenetiski, dzives un aktivitates apstakli, specifiski notikumi), t

– fizisks vajums slimibas del,

II – Aizsargkondicionesanas celoni:

– augsta personibas vai skolas trauksme,

– komunikacijas traucejumi skola,

Gimenes audzinasanas stils (piemeram, parmeriga aizsardziba)

– gimenes ieksejo attiecibu negativais fons.

Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem un skolotajiem (agresija).

Iespejamie celoni:

– agresivitate ka berna personibas veidota iezime (tas var but gimenes attieksmes, pusaudzu grupas ipatnibu sekas, klinisko problemu atspogulojums – smadzenu mazspeja),

– aizsardzibas rakstura agresivitate ka trauksmes izpausme, nenoteiktiba berna pienemsana,

– agresija ka sekas nespejai sazinaties gan dzives apstaklu del, gan ka autisma izpausme,

Agresivitate ka nestandarta berna noraidisanas atspogulojums.

Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem (izstasanas, izvairisanas no kontaktiem).

Iespejamie celoni:

– objektivi nosacitas komunikacijas iezimes, kas saistitas ar attistibas iezimem (intelektualisms, autisms),

– aizsargajosa psihologiska rakstura iezimes, kas saistitas ar augstu trauksmi (orientacija, lai izvairitos no neveiksmes),