Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties

Kadus darbibas veidus mes visbiezak izvelamies? Apskatisim visbiezak sastopamos.

Bernu prieksa nenotiek sarunas par naudu, un gimenes finansialas problemas no viniem tiek rupigi sleptas.

Mes to daram ar labiem nodomiem, lai pasargatu bernu no pieauguso dzives grutibam vai tapec, ka uzskatam vinu par jaunu sadam sarunam. No otras puses, padomajiet: mes atnemam bernam iespeju gut zinasanas un pieredzi par finansu jautajumiem sava gimene. Kapec? Parrunajot gimenes finansu jautajumus, parasti runajam par to, ko izdarijam un kadas sekas sanemam, kadas darbibas planojam veikt turpmak, lai situaciju noverstu vai attistitu. Pec tam, jo trukst pieredzes sava gimene parrunat finansu jautajumus, meklejot kopigus risinajumus, nereti var rasties grutibas daudziem jauniesiem un gimenem, kuras neprot un nevelas parvaldit gimenes budzetu, uzkrajot kreditus vai otradi. , sapigi taupot katru santimu nezinamam merkim .

Saruna ar bernu par gimenes finansem ir gan nepieciesama, gan noderiga. Saja gadijuma ir jega nemt vera vina vecumu: ar pirmklasnieku, iespejams, nevajadzetu apspriest aizdevuma procentus, bet vinam ir jabut visparejam prieksstatam par to, no kurienes gimene nak nauda, ka vecaki pelna naudu un kur to tere (kopuma). Sadi tiek likti finansu pratibas pamati.

Tapat ir ar finansialam grutibam: ja sadas grutibas rodas gimene, tad nevajag to slept no berna. Galvenais seit ir paradit bernam savu parliecibu, ka sis grutibas ir parejosas, un tas dazreiz notiek, un vecaki zina, ka tas atrisinat un atrisinat. Vienkarsi kadu laiku jaatturas no noteiktiem izdevumiem. Preteja gadijuma bernam, nobriedusam, nebus “imunitates” pret sadam situacijam un visas finansialas nepatiksanas vinam bus smags stress. Velreiz uzsveru: ir svarigi, lai bernam tiktu paskaidrots, ka grutibas ir parejosas, vecaki strada pie to risinasanas un noteikti atrisinas. Tas ir nepieciesams, lai bernam nebutu parmeriga trauksme un bailes par so situaciju.

Nemitigi uzsverot lidzeklu trukumu.

Ja vecaki nemitigi runa par naudas trukumu, vienmer ir nobazijusies par gimenes finansialo stavokli un berns nemitigi dzird frazes, ka naudas nav, tad seit var slepties briesmas. Tas sastav no ta, ka berns var uztvert visu teikto burtiski un jutisies nelabveliga situacija vai, vel launak, par kaut ko vainigs. Ja vecaki vienkarsa valoda pat pirmklasniekam paskaidro, ka ieverojamu dalu gimenes lidzeklu tere, piemeram, hipotekas nomaksai, lai nodrosinatu vinu kopejo komfortablu dzivi, berns pienems visu. Seit ir svarigi izrunat prieksrocibas: to, ka gimenei ir atsevisks dzivoklis, bet bernam ir atseviska istaba. Un hipoteka nav uz visiem laikiem. Tacu atkartot naudas trukumu nav jegas. Ta saukta “nabadzibas psihologija” zinama mera var but skerslis un traucet bernam izaugt veiksmigam un pasapzinigam cilvekam.

Berna finansialas atkaribas izmantosana.

Vecaki atkal ar labiem nodomiem, censoties panakt labu uzvedibu vai uzcitibu, var manipulet, partraucot dot kabatas naudu, kaut ko perkot bernam utt. Tas var ietvert ari parmetumus, ka vecaki atbalsta savus bernus. Patiesiba mes redzam, ka biezi tas tikai noved pie protesta un atsvesinatibas. Bernam var veidoties daudz kompleksu. Labak ir atteikties manipulet ar bernu (galu gala vins nem musu piemeru). Turklat vecaku pienakums ir nodrosinat bernu, un mes izdalam kabatas naudu, lai iemacitu vinam pienemt patstavigus finansu lemumus.

Vertibu aizstasana.

Mes velamies dot savam bernam to labako un biezi apbert mus ar rotallietam, davanam un, vecuma, naudu. Tas var novest pie ta, ka berns milestibu un piekersanos sak saistit ar materialajam vertibam. Ja jus perkat to, ko velaties, tas nozime, ka jus to milat, ja jus to neperkat, tas nozime, ka jus to nemilat. Tad berniem ir gruti but draugiem, jo vertejums no cilveka nopelniem un draudzibas pariet uz vertejumu “bagats – nabags”. Ir lieliski, ja bernam tiek paskaidrots, ka finansiala neatkariba un labklajiba ir kaut kas labs, kas sniedz daudz iespeju. Bet milestiba un piekersanas var izpausties citos veidos. Ne tikai materialas lietas var mus iepriecinat.

"Ed pats!"

Mes biezi atsakamies no berna piedavata karuma vai kaut ka cita, ar ko vins gribeja padalities. Ar vecumu tas sak attiekties ne tikai uz partiku vai lietam, bet ari uz jebkadiem ieguvumiem. Vecaki dazkart atdod savu pedejo naudu, izpildot bernu velmes. Diemzel, sadi rikojoties, mes bernos attistam parliecibu, ka katrs viniem ir kaut ko parada. Jums vienmer ar pateicibu japienem tas, ko berns ir atnacis dalities. Laujiet konfektem, ko berns dalijas ar mammu, paraugt par labu ieradumu, un nakotne berns domas par citu cilveku vajadzibam.

Lielas investicijas un lielas ceribas.

Velamies visada veida sagatavot bernu turpmakajai dzivei, vedam uz dazadam sekcijam un pulciniem.

Jautajums ir, ko mes tad sagaidam no berna. Mes biezi uz vinu liekam lielas ceribas, un berniem ir gruti tikt gala ar so slogu – attaisnot musu ceribas. Mums var nebut lielas ceribas uz bernu, ja mes saprotam divas lietas:

1. Musu berns ir neatkarigs cilveks ar savam velmem un iespejam.

2. Mes ieguldam vina izglitiba pec savas brivas gribas un velmes.

Ir svarigi nokert sevi pat islaicigas sadu galejibu izpausmes un nelaut tam traucet jusu berna finansialo izglitibu. Tas ir loti vienkarsi izdarams, ja vecaku nostaja finansu pratibas macisana ir balstita uz vienkarsiem principiem.

Macot finansu pratibu, mes saskaramies ar berna finansu lemumiem un to sekam. Tapec labak ar vinu parrunat nevis jautajumu “pareizs/nepareizs”, bet gan to, kadu finansialu lemumu berns pienema, kas beigas notika, vai vins ir apmierinats ar notikuso (piedzivo prieku, laimi utt.) . Ja ne, kadi citi varianti butu iespejami un kas galu gala notiktu ar citam iespejam. Ar to mes nemazinam berna patstavibu, bet paradam iespejamo darbibu telpu.

Finansu lemumu negativas sekas (ko biezi sauc par kludam) ir loti nepieciesamas. Labi, ka vini pastav, tie ir tie, kas palidz bernam pardzivot sava lemuma rezultatu un izdarit secinajumus. Nav brinums, ka vini saka, ka mes macamies no savam kludam. Tas patiesam ir viens no efektivakajiem veidiem. Taja pasa laika riski ir minimali, jo berniba pielautas finansialas kludas izmaksas ir niecigas, jo berns, ka likums, parvalda mazas summas.

Berna finansialie lemumi ir vina atbildiba; Ja vinam ir kada problema, nav jasteidzas ar tas risinasanu. Ja berns pirmaja diena iztereja visu kabatas naudu un palika bez santima, nav jaskrien pie vina un japiedava jusu palidziba. Laujiet vinam izdzivot situaciju. Ja nepieciesams, vins ar jums sazinasies pats. Ja bernam ir jautajums, piemeram, ko vislabak pirkt vai ka vislabak parvaldit naudu, nesniedziet tiesu atbildi. Runajiet par iespejamam iespejam un to, kas varetu notikt katras iespejas rezultata. Arkartejos gadijumos fraze “Es daritu ta…, bet tu izlem pats” atstas bernam izveli. Atbalstiet savu bernu vina lemuma pienemsana. Un seit ir loti smalka linija: no vienas puses, berns visu izlemj pats, no otras puses, vinam ir svarigi saprast, ka vecaki vienmer ir blakus un vienmer vinu atbalstis.

Esmu parliecinats, ka sie principi jums ir acimredzami un jus tos ieverojat.

"Tas ir parak gruti vecakiem," jus sakat. Nepavisam. Un jus to redzesit, jums vienkarsi jasak. “Mums jau bernam ir daudz kas jaiemaca,” var but sadi viedokli. Ja, protams. Bet, par laimi (vai diemzel), finansu izglitiba gandriz viss ir atkarigs no vecakiem, vini ir paraugs bernam. Biezi vien mes velamies atrus rezultatus. Parasti velmei atdot visu uzreiz seko tris kludas, kas apgrutina meginajumus macit finansu pratibu. Kas vini ir?

Pirmkart, velme izvirzit neiespejamus uzdevumus. Nav nepieciesams sniegt bernam vairak informacijas, neka vins var saprast un apgut. Ne velti zinasanas un prasmes finansu pratiba berniem tiek skaidri vertetas pa gadiem, un vairaku finansu prasmju apgusanai tiek doti lidz diviem gadiem. Bet dazreiz mes, vecaki, steidzamies. Mes velamies dot vairak, macit vairak. Bet, ja nenemat vera berna vecumu un individualas ipasibas, tas var izraisit daudz negativu emociju un berna intereses zudumu par naudas temu.