Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties

Tadejadi mes sanemam sekojoso.

Obligats Tie ir izdevumi, bez kuriem cilveks nevar iztikt. Mes nevaram nepirkt partiku bez partikas cilveks nevar dzivot ilgi. Ja nemaksasiet par komunalajiem pakalpojumiem, pec kada laika tie var tikt izslegti un jums bus jasez tumsa, auksta telpa ar sveci.

Velamie izdevumi – Tie ir izdevumi par precem un pakalpojumiem, bez kuriem jus varat iztikt. Piemeram, var iztikt bez teatra un kino, bez celosanas utt. Tacu, ka likums, velamie pirkumi musu dzivei pieskir prieku, sniedz pozitivas emocijas un iespaidus, kas paliek atmina. Tacu situacija, kad nepietiek lidzeklu obligato izdevumu segsanai, varam atteikties no velamajiem.

Papildus izdevumi – tas ir kaut kas, bez ka mes varam viegli iztikt, un tas, kas mums nesagada prieku (vai sagada, bet loti isu laiku). Parasti mums rodas papildu izdevumi impulsu pirkumu un reklamas iespaida.

Prakse, ja berns sanem kabatas naudu un ar to ieperkas, varat lugt vinam atcereties, kadus pirkumus vins veicis pedejas nedelas laika un vai starp tiem nebija kadi lieki (kad vins pirka, iztereja naudu un neveica). izmantojiet pirkumu/aizmirsu par to).

Seit ir gruti pretoties un neuzstat, ka berns neperk, no vecaku viedokla, “nevajadzigu” rotallietu/lietu. Bet padomasim par to, ka nevaresim pastavigi but kopa ar bernu un visu vina vieta izlemt, tapec efektivak, ja berns gust savas atzinas.

Saja gadijuma mums ir svarigi palidzet bernam fikset vina emocijas. Vienkarsakais veids ir ar jautajumiem: bernam tiek uzdota virkne jautajumu, lai vins apzinatos savas emocijas. Mes varam uzdot bernam jautajumu, kas ir vina emociju un vina lemuma “stops” un fiksacija pirms pirkuma veiksanas: vai vins patiesam velas so rotallietu; vai vinam tiesam ir vajadziga si rotallieta; Cik ilgi vins doma, ka vina vinu iepriecinas? Mes nespiezam, neatrunajam, mes vienkarsi uzdodam jautajumus.

Protams, lielaka dala bernu uzreiz atbild: “Ja! Ja! Ja!" – Es loti gribu dabut rotallietu. Tomer mes ierakstijam emocijas un lemumu.

Tulit pec pirkuma mes uzdodam bernam jautajumu, lai stiprinatu izpratni par emocijam: “Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? 5-6 stundas pec pirkuma veiksanas mes uzdodam jautajumu: “Kur ir tava jauna rotallieta? Vai ir interesanti ar vinu speleties? Vai nozelo, ka iegadajaties so rotallietu? Vai vina dara tevi laimigu?" 2-3 dienas pec pirkuma veiksanas atkartojam jautajumus: “Kur ir tava rotallieta? Vai tu spele ar vinu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai vina dara tevi laimigu?"

Butiba ar siem jautajumiem mes palidzam bernam apzinaties savas emocijas dazados posmos pirms un pec pirkuma.

Tuliteja magija nenotiks pec pirmas iteracijas, maz ticams, ka “gribu-gribu” apstasies. Bet jums ir jabut pacietigam un jauzdod jautajumi par katru pirkumu.

Pec noteikta laika jus busiet parsteigts: berns uzdos sev sos jautajumus. Parbaudits!

Metode labak darbojas situacija, kad bernam ir kabatas nauda un ar to veic pirkumus.

Sadu fiksaciju ciklu ir jega veikt periodiski, lai berns pats saprastu lemuma pienemsanas metodi: pirkuma saistibu ar realu vajadzibu vai ar savu ilgtermina prieku/apmierinatibu.

Kapec sim bernam tas viss ir vajadzigs? Laika gaita, pamatojoties uz so gradaciju, vins vares noteikt prioritates un pienemt sapratigus lemumus par to vai citu pirkumu.

Paraleli savu vajadzibu apzinasanai ir jega apspriest vel vienu svarigu finansu parvaldibas punktu: ir gruti apmierinat visas jusu vajadzibas. Kapec? Jo vajadzibas ir bezgaligas, un resursi, saja gadijuma finansialie, sobrid parasti ir ierobezoti. Un, ja pasaule biezi vien ir pietiekami daudz resursu, tad noteikta laika perioda mes sanemam ienakumus noteikta apmera. Musu vajadzibas, pirmkart, ir reproducejamas (mes visu muzu nevaram est vienu edienu, visu atlikuso muzu nopirkt vienu apavu pari utt.); otrkart, pieaugot musu ienakumiem, ka likums, aug ari musu vajadzibas, tacu vajadzibu skaitu, kuras varam apmierinat, biezi ierobezo musu ienakumu limenis.

Sis atzinas visatrak nak ar praksi. Saja tema labi darbojas ne tikai speles, bet ari gimenes vajadzibu kartes, gimenes padomi un savas kabatas naudas parvaldisana.

Piemeram, no 6–7 gadu vecuma un dazkart ari agraka vecuma ar bernu var meginat speleties ka majas detektivs, kura uzdevums ir noskaidrot, kadas vajadzibas ir katram gimenes loceklim. Lai to izdaritu, jums bus jaiztauja visi un jauzzime sava veida karte: kurs ko velas gimene, vai ir vajadzibas, kas sakrit, vai ir daudz individualo vajadzibu.

Gimenes padomi ir loti svarigi berna finansu izglitiba. Es saprotu, ka lielakaja dala gimenu tetis un mamma visus finansu lemumus apspriez atseviski, “aiz slegtam durvim”. Kopiga aktualo, nakotnes jautajumu parrunasana un sarezgitu situaciju risinasana pie viena galda pienemts tikai neliela skaita gimenu. Tomer es loti iesaku so praksi.

Protams, katra gimene pati nosaka to jautajumu loku, kas tiek parrunati ar berniem.

Un ta ka mes gimenes padome ieklaujam macibu un audzinasanas funkciju, ar berniem parrunajamo jautajumu loks ir tiesi atkarigs no ta, ko ar so praksi velaties iemacit bernam. Un, ja berns ir klat gimenes padome, tad arkartigi svarigi ir neignoret vina viedokli, bet gan nemt vera vinu kopa ar citiem gimenes locekliem vai vismaz uzklausit berna viedokli. Gimenes vajadzibas kopuma un katra tas dalibnieka vajadzibas atseviski ir tas, par ko var runat padome.

Ka berna daliba gimenes padome ir noderiga no finansu izglitibas viedokla?

Gimenes padomes var saukt par macisanos sadarbiba.

Berns gust pieredzi (pat ja saja bridi tikai vero) realu gimenes finansu analizi, redz, kadas vajadzibas pastav gimene, ka gimene plano nakotnes merkus, ka tiek planoti lieli pirkumi, ka tiek apspriestas problemsituacijas un kadi ir konkretu situaciju risinasanas veidi. Bernam si ir nenovertejama pieredze.

Gimenes padome iesaisti bernus gimenes budzeta apspriesana un atvalinajumu planosana. Piemeram, parrunajiet, ko gimene sagaida no atvalinajuma, kadas ir tas vajadzibas un ka jus varat sis vajadzibas apmierinat. Parrunajiet savu atvalinajuma budzetu: noradiet, ka, lai kaut kur dotos atvalinajuma, jums ir jatere nauda bilesu iegadei, viesnicas numuru apmaksai un izklaidei. Vai visam pietiek lidzeklu, saja gadijuma naudas, vai gimene ieklaujas atveletaja budzeta? Tas palidzes jusu bernam pienemt jegpilnu pieeju sava budzeta planosanai nakotne.

Iesaistisanas gimene radusos jautajumu risinasana palidz bernam attistit patstavibu. Tapec svarigi intereseties par berna viedokli par dome lemtajiem jautajumiem (protams, nemot vera vina vecumu): kadu laika pavadisanas variantu brivdienas izveleties, kadas markas auto vinam patik vislabak, kada davana vins izveletos vecmaminas jubileja, ka labak – nopirkt spelu konsoli tagad vai izmantot so naudu, lai nedelas nogale ar visu gimeni dotos uz brivdienu maju utt. Gimenes padome veicina augstu berna iesaisti gimene lietas. Izpratne par notiekoso gimene dod bernam papildu pamatojumu savu lemumu pienemsanai, vins nems vera ne tikai savas intereses un velmes, bet ari gimenes prioritates un intereses.

Gimenes padomes berni visatrak var iemacities uzklausit citu viedoklus, iztureties pret viniem ar cienu, skaidri un parliecinosi izteikt savas domas, argumentet un argumentet savu viedokli.

Berna kabatas nauda ir visefektivaka vajadzibu un resursu tema. Parvaldot savu kabatas naudu, berns pamazam iemacas parvaldit savas velmes un vajadzibas, noteikt prioritates ierobezotu resursu situacija (finansu joma sis resurss ir nauda).

Kad berns saprot, ka vajadzibas ir neierobezotas un resursi ierobezoti, rodas nepieciesamiba noteikt prioritates, izlemt, kas vinam ir svarigakais. Izlemiet, ka vislabak apmierinat savas vajadzibas ar ierobezotiem resursiem. To var izdarit gan spelu situacijas, gan parrunajot vajadzibas, velmes un resursus, izmantojot gimenes loceklu piemeru. Piemeram, ar berniem vecuma no 5 lidz 7 gadiem jus varat spelet speli “Ko mes nemsim lidzi?”, un pec tam – iespejas: pargajiena, baseina, teatri utt. zinama spele, kuras butiba ir tada, ka mes izvelamies, piemeram, ko nemsim lidzi pargajiena.