Finan?u izgl?t?ba vai k? run?t ar b?rnu par naudu un iem?c?t pareizi ar to r?koties

Otrkart, nav jegas piespiest. Finansu izglitiba nav saistita ar berna interesi par finansu temu. Tas ir par to, ka piesaistit berna interesi, praktiski izskaidrot personigo finansu principus un veidot prasmes.

Treskart, jus nevarat izteikt trauksmi un savu negativo attieksmi pret naudu. Katram no mums var but negativa pieredze personigo finansu joma un mijiedarbiba ar finansu iestadem. Dazreiz vecaki var parnest negativas emocionalas konotacijas uz diskusijam par so temu ar saviem berniem. Protams, labak nelolot negativus uzskatus par naudu un meginat racionali apspriest finansu jautajumus.

Lieliski saprotu, ka jutas vecaks, kurs jau sen nolemis, ka bernam ir svarigi macit finansu pratibu un vins to daris, bet nemitigi to atliek, vienkarsi nesaprotot, ar ko sakt. Sis vecaks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un vins ir neaktivs. Ir ieskatu mirkli, un vins kopa ar bernu lasa attiecigas gramatas, spele ekonomiskas speles, runa par naudu, tacu nepamet sajuta par so darbibu nesistematiskumu. Ta mijas miera mirkli un ieskatu mirkli.

Diemzel (vai par laimi) seit neizdosies ta, ka muzika vai sporta: iedod skolotajam vai trenerim, un berns tiks iemacits; tur ir nepieciesama vecaku lidzdaliba, bet galvenais slogs gulstas uz skolotaju vai treneri.

Finansu izglitiba vecakam ir vadosa loma. Finansu izglitiba nav teorija, bet gan prakse, ar kuru berns saskaras pastavigi, katru dienu un kuru vada vecaki.

Taja pasa laika pasmaciba finansu pratiba, kursi, speles, rokasgramatas, gramatas un karikaturas – viss darbojas!

Bet tas darbojas, ja vecakiem ir izpratne par ta saukto berna kustibas trajektoriju finansu izglitiba. Kad vecakam ir prieksstats, kad, ko un ar ko macit. Mate jutas parliecinata un mieriga, ja saprot, ka seit vina var patstavigi izveidot bernam ieradumu, seit vinai ir jamacas no pasniedzejiem, seit pietiek izspelet dazus speles ciklus un pielietot prasmi prakse, utt.

Jums ir si gramata jusu rokas. Tas nozime, ka jums ir iespeja sakt sistematiski apgut finansu pratibu.

Un ja, finansu izglitiba darbojas abi principi: “nekad nav par velu sakt” un “jo atrak, jo labak”.

2. nodala. Finansu pratiba. Ko mes macam?

Prioritates, finansu merki, ienakumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldijumi, finansu domasana, finansu organizacijas un vel daudzas jo daudzas citas temas, kas saistitas ar naudu un finansem kopuma – ar to mes sastopamies, iedzilinoties finansu pratibas jautajumos , tostarp berniem.

Ka seit neapjukt? Ir tik daudz kas jasaprot un, galvenais, jasaprot, ar ko sakt, ko macit kada vecuma.

Atvertajos informacijas avotos mes varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiali izglitotam cilvekam butu jazina, jasaprot un jaspej darit. So sarakstu varat viegli atrast ari patstavigi, tacu mes nekoncentresimies uz zinasanu un prasmju sarakstu, bet gan meginasim izprast logiku.

Vispirms nedaudz precizesim, ko nozime termins “finansu pratiba”.

No vienas puses, ar finansu pratibu mes saprotam zinasanas un prasmes, kas palidz risinat ikdienas finansu problemas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevigu pirkuma iespeju; sadali savus ienakumus ta, lai ar tiem pietiktu obligatajiem/velamajiem izdevumiem un saviem finansu merkiem; drosi veikt maksajumu; izveleties pareizo ieguldijumu utt.

Savukart finansu pratiba ietver tadas prasmes ka prasme izvirzit merki (saja tema – finansu merkis), atrast un analizet informaciju, speju noteikt prioritates, sastadit planu merku sasniegsanai u.c.

Treskart, musu finansu uzvedibas modelus ietekme tas, ko mes domajam par naudu, par nopelnisanas iespejam, par sevi, par bagatiem cilvekiem un bagatibas pieejamibu kopuma. Tie ir ta sauktie uzskati, saskana ar kuriem mes biezi pienemam lemumus un rikojamies. Tas var but mazak par finansu pratibu, bet vairak par informetibu. Tacu finansu pratiba, tapat ka citas jomas, izpratnes limenim ir liela nozime.

Faktiski otra puse ir prasmes, kuras mes pielietojam konkretas situacijas no pirma saraksta. Un mes tos piemerojam saskana ar pienemtajiem lemumiem, pamatojoties uz musu parliecibu, uz treso pusi. Ta viss ir savstarpeji saistits.

Ideala gadijuma, macot finansu pratibu, mums ir svarigi nemt vera visus ieprieks minetos aspektus.

Ja tagad ir velme gramatu aizvert, jo skiet par grutu, pagaidi – pamazam, gramatu lasot, viss sanaks viena bilde.

Nedaudz velak aplukosim finansu pratibu pec vecuma un ka soli pa solim attistit finansu prasmes un ar kuras palidzibu varam iemacit bernam prasmigi parvaldit finanses.

Tikmer apskatisim pamatlietas, kuras bernam ir jega saprast un ar kuram ir verts uzsakt bernu finansu izglitibu.

Atceresimies, vai esat saskarusies ar situaciju, kad berns visam veikalam kliedz: “Mammu, ludzu, noperc!” Nav parliecinasanas vai komentaru, piemeram, “Kapec jums ir vajadziga si rotallieta? Majas ir tads pats!" vai "Nav naudas!" nepalidzi. Viss, par ko saja situacija visbiezak doma vecaki, ir panemt bernu un atri pamest veikalu.

Bernu psihologi, visticamak, so situaciju komentes sava veida. Tacu no finansu pratibas viedokla si ir pirma pazime, ka gimene finansu izglitibas nav vai ta ir nepietiekama. Kapec? Tagad viss klus skaidrs.

Mums apkart ir tik daudz informacijas par to, kada vecuma ar bernu nodarboties ar finansu pratibu, ka pareizi dot kabatas naudu, ko un kada vecuma bernam ir jega macit no finansu izglitibas viedokla, daudz no praktiskiem materialiem. Ka saka daudzi vecaki: "mana galva griezas…". Kur sakt? Ja vecaks nolemj sakt finansiali audzinat savu bernu, kam vispirms japievers uzmaniba?

Ja mes izejam no ta, ka jedziens “personigas finanses” liela mera ir saistits ar lemumu pienemsanu, izveli, par prioritatem, tad vispirms ir jega pieverst uzmanibu tam, lai palidzetu bernam sakt saprast savas vajadzibas, velmes. To var darit jau no mazotnes.

Ka mes saprotam, vajadzibas ir tas, kas mums ir nepieciesams, lai uzturetu dzivi sev erta limeni. Ir svarigi runat ar bernu par vina pasa vajadzibam un par visparejam gimenes vajadzibam un par katra gimenes locekla vajadzibam. Pamats talakai finansu izglitibai ir berna izpratne, ka pastav gan gimenes vajadzibas, kas nepieciesamas ertai dzivei visiem tas locekliem, gan ari mammas, teta un berna atseviskas vajadzibas.

Ir gruti apmierinat visas vajadzibas, jo tas parasti ir neierobezotas. Saja gramata mes runasim par tam vajadzibam, kuru apmierinasanai nepieciesami finansu lidzekli. Mums pastavigi jaiegadajas partika, jamaksa par komunalajiem maksajumiem, jaatjauno drebju skapis utt. Lidzeklus minimalo dzives pamatvajadzibu apmierinasanai klasificejam ka obligatus izdevumus, tacu ir ari vajadzibas pec iespaidiem, atputas utt. Izdevumi tam vajadzibam, kuras to dara nepieder pie dzivibai nepieciesama minimuma, mes, ka likums, saucam par “velamu”. Kategorija starp obligatajiem un velamajiem izdevumiem zinama mera ir patvaliga un dazadas gimenes atskiras. Kas tava gimene tiek uzskatits par obligatiem izdevumiem (bez ka nevar iztikt), kas par velamiem izdevumiem (no kuriem vajadzibas gadijuma vari atteikties), izlem pats. Butiba gradacija ir atkariga no gimene pienemtajam vertibam un dzives limena. Daziem maksas pulcini bernam un peldbaseins vecakiem ir obligati izdevumi, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir prioritaras vertibas gimene. Daziem maksas klubi un peldbaseins tiks uzskatiti par velamiem izdevumiem, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir mazaka prioritate salidzinajuma ar citam vertibam. Nav jedziena “pareizi/nepareizi”, “labi/slikti”. Ir gimenes vertibas un to prioritate gimenes locekliem.

No 5–6 gadu vecuma berns var apzinaties savas vajadzibas un velmes. No 6-7 gadu vecuma berns spej atskirt obligatos un velamos izdevumus.

Bet, redz, par iekarojamu var uzskatit ari tadu pirkumu, ko berns jau sen ir gribejis. Iegadajies dargu lietu, vins to bauda ilgu laiku, tas vinam rada daudz pozitivu emociju. Sadi pirkumi var padarit musu dzivi priecigaku.

Ka iekarojamus varam pieskaitit ari pirkumus, kas veikti impulsivi: redzeju, gribeju, nopirku un aizmirsu.

Turklat pirmais velamo pirkumu variants loti atskiras no otras sanemto pozitivo emociju kvalitates un ilguma zina. Un, lai paraditu bernam, ka ari velamie pirkumi var but dazadi, var izmantot gradaciju: obligatie pirkumi – velamie pirkumi – papildus pirkumi.