Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi

Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vins atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu soku, vins saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.

Viriska butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pasu duri par nirgasanos.

Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!

Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi viriesa meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par savienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…

“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”

Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vins gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdinosam zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedusu meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipasuma pamatus.

Atmetis nevajadzigu jauksanu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:

– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznemsanas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vins pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…

Fraze sastinga tuksaja zale.

2. nodala

Alise staveja uz slieksna un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai sis kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vins butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.

Burvnieces nekauniba parnema krustmati Klotildi. Pazistams radinieks vareja notriekt pat jumtu kirzaku, lidojot vinam preti un kliedzot uz plausam: “Es tevi satrieksu!!!”, tapec, ar ignumu paskatijusies uz savam kuplajam mantam, Alise piegaja pie gludekla- aizseja durvis un ar roktura gredzenu no visa speka atsita durvis. Meitene nesudzejas par dzirdi, apslapetie lasta vardi taja puse kluva par balzamu teja un vina saka amuret ar divkarsu speku. Kad vinas plauksta saka mirdzet un pirkstu locitavas neparprotami liecinaja, ka ir pienacis laiks un gods zinat, ragana sakoda zobus un savaca mantas, lepni ejot pa grants taku uz savu dzivokli.

Vina jutas tik stulbi septinu gadu vecuma, kad vakarinu laika nometa uz kleitas kuku un ravas, lai to paceltu no gridas. Augstakas sabiedribas dama, kas vinus apciemoja, grasijas nogibt, bet aukle slepa savu apmulsumu, ievedot Alisi bernistaba. Tad vina nesaprata, kapec sada reakcija sekoja parastai neveiklibai. Velak tika paskaidrots, ka labi audzinatas meitenes nemet edienu un noteikti neskrape kresla kajas uz parketa. Tad vini paskaidroja, un meitene saprata, cik stulba vina izskatas. Tagad nekadu skaidrojumu nav, bet apzina, ka darba deveja iepazisana ta nenotiek, runa pati par sevi.

Vina atdzivinaja brunetes telu sava galva. Virietis bija gerbies melnas bikses un tumsi zala kamzoli. No pedejas apaksas iznira neverigi atpogats krekls. Zabaki no labas kvalitates adas, gluzi ka manam tevam. Un nekaunigais puisis izskatas apmeram trisdesmit gadus vecs. Melni, kupli mati bija nogriezti lidz kaklam, nedaudz cirtaini. Neapsaubami aristokratiska seja ir piesatinata ar riebuma grimasem. Sajuta, ka virietim izmisigi sap zobs. Vins savilkas grimase katru reizi, kad uz vinu paskatijas.

Vins smarzoja neparasti. Budama indes un pretlidzeklu meistare, meitenei bija fenomenala oza, kas padaritu greizsirdigu dresetako suni. Vina samazinaja atrumu un, aizverusi acis, lenam caur degunu ievilka gaisu: sali, garsvielas… Vetiveru? Var but. Saja aromata bija kaut kada citadiba. Vina nevareja atcereties viriesu odekolonu ar sadam sastavdalam. Un balss izradijas patikama: samtains, biezs baritons, neliels aizsmakums. Tacu vina manieres saskan ar slikti audzinata lauzu telu. Vins nepasniedza roku, neteica savu vardu, nepalidzeja nest lietas. Starp citu, tiesi vinu del Alise ienema cietoksni kauja. Tante Klu so viriesu kategoriju sauca par “suna ieksam”, tas ir, pretigiem lidz zobu griesanai. Vecaka radinieka viedoklis Alisei vienmer ir bijis butisks. Un tagad, atceroties aizcirtas durvis, meitene velreiz parliecinajas par savas vectantes gudribu un ieskatu.

Paskatijusies apkart, ragana ieraudzija saimniecibas eku. Vina berzeja savu ievainoto roku. Vina nebija zeltita apmetuma un piecmetrigu strautinu cienitaja, tacu kaut kada beigta majas piebuve ari nebija vinas sapnu robeza.

No akmens skembam veidotais celins meginaja sagrozit manas kajas. Meitene ar cirtaino matu mopu vienmer slideja, un vinas papezi smagi skira. Saimniecibas ekas durvis nebija aizslegtas. Vina pastuma to ar kaju un iegaja aukstaja kresla.

Vina tris reizes pacirta ar pirkstiem un uzlidoja tris ugunspukes, kas aizlido pat piecus gadus vecam bernam. Vina nometa somas tur, kur staveja, un piegaja pie aizkara. Vina to ar drosmigu paraustisanu atvilka un nosmaka puteklos. Smagais aizkaru audums izradijas nevis dumakaina vina krasa, bet vienkarsi bordo. Vina redzeja sadus atkritumus vinu maja beninu stava un uztvera to ka veltijumu senam atminam. Bet tie bija benini, un te var teikt, ka ta ir slimo uzgaidama telpa, un divaini, ka ta tiek tureta nobruzata stavokli.

Doma, ka pirms vinas te neviens nav stradajis un nedzivojis, radas peksni. Varbut si vieta bija speciali kalpotajiem, tad nav brinums, ka putekli vienmeriga slani parklaj visas virsmas. Ipasi palodze. Vina pieskaras vecajiem, vel joprojam ozolkoka deliem, un paradijas nospiedums. Ka berniba gribeju uzzimet apmierinatu sauli vai ka romantiskaja cetrpadsmit gadu vecuma velejos uzzimet salauztu sirdi. Nevajadzetu liegt sev mazas palaidnibas, tapec pec sekundes kada zobaina saule ar agresivam izspiedusam acim smineja raganu. Un vina noradija savejo ara pa logu, no kura paveras skats uz pagalmu. Es aizgaju uz atlikusajiem diviem. No viena paveras skats uz darzu, otra bija blakus durvim, tapec neka interesanta tur nebija. Es dienas gaisma paskatijos pa istabu. Liela registratura. Netalu atrodas kreslu rinda, kas izskatas erti, bet patiesiba ir briesmigi. Aizmugure atradas dokumentu skapji un vairaki gramatu plaukti.

Maniakala velme pieskarties gramatu galapapiriem bija viens no raganas neparvarama eksperimentala rakstura netikumiem. Galu gala gramatas bija paslepts daudz informacijas un gribas visu uzreiz izmeginat, lai ari ka pietruktu zinasanu. Vina klusi, grozidamas no kajas uz pedu, piegaja pie plauktiem un ieelpoja veca papira aromatu. Pat gramatu putekliem ir ipasa smarza, nemaz nerunajot par tintes smarzu. Vina braukaja ar tievajiem pirkstiem gar mugurinam, iegaumejot provokativakos vardus. Dazi bija loti seni, piemeram, vecas kurtizanes bikses. Dazus rakstijusi laikabiedri, tacu tie nezaude savu sarmu.