Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi

Ta meistars ieradas ar dalitam jutam. Ne. Ne jau jauktas, bet launas. Kad viss noiet greizi, vina draugs, pretrunigi vertetais rezisors un iluziju burvis, vienmer flegmatiski atkarto, ka vajag atpusties un izklaideties, var pat uzpipet. Un skatities. Gregorijam nepatika neasas, bet laba tabaka un konjaks, iespejams. Glevuliba, ka ari drauga balss mana galva cuksteja, lai vartos un leja uz biblioteku pec alkohola, tapec izradi butu interesantak skatities. Un kaskiba mani pagruda aiz rokas un piedavaja izbaudit depresiju.

Burvim nepatika ne viens, ne otrs. Bet man patika tur gulet un bezmerkigi mest bumbu pa sienu, it ipasi, ja iedomajos, ka metu saburzitu drauga vestuli. Lai gan Tadeuss Gordons bija vina teva draugs, nevis Gregorijs. Tacu pieklajiba audzinatais zens neuzdrosinajas to izradit. Man pat nav velesanas iet pusdienas. Lai gan vajag nokapt un iepazities, citadi bija agrs rits, tikko gatavojos doties uz pilsetu, un te tada davana pie kajam.

"Gregorij, mans zens," cuksteja balss aiz durvim. – Nac pusdienas.

"Es neesmu izsalcis," virietis vienaldzigi atbildeja. Ja Greta kluva kurla, tad ta nebija tados brizos.

“Un es izcepu kirsu piragu, tavu milako,” sieviete cuksteja. – Nonac leja…

– Esmu aiznemta, vakara paedisu…

Virietis netrapija un ar bumbu trapija pa durvju rami. Gumijas bumbina triumfejosi nokrita un lidoja pari galdam un ara pa atverto logu. Vilsanas noputa. Un durvis saka histeriski cikstet. Atslegas caurums iesaucas un uz slieksna paradijas majkalpotaja ar rajienu rokas.

"Ak, jus nepatikamais zens," vina igni iesaka, "cik reizu lai es tev teiksu, lai neuzdrosinies izlaist pusdienas un vakarinas." Kapec tu te iesledzies ka vecs einuhs…

"Auklite…" burvis sacija, nobolidams acis, "nu, cik reizu es varu teikt: ja tas ir aizverts, nav nepieciesams ielauzties." Sis ir mans birojs…

– Un tu esi mans skolnieks! – Greta draudigi teica, uzsitot ediena piegadi uz galda. Tik loti, ka cukurtraukam pazuda vaks. – Nu, sedies est, ak, tev nav makskeres.

Gregorijs noguris noputas un apsedas pie rakstamgalda. Majas saimniece novaca manuskriptus, vestules un zinojumus, visu sametot viena kaudze uz malas. Virietis nobolija acis: visu ritu vins kartoja policijas zinojumus, lai lidz pusdienam tie atkal klutu par bezveidigu papiru kaudzi. Vina izvilka no prieksauta lupatu un devas pulet kreslu roku balstus. Vina satvera atverto gramatu un aizcirta to ciet. Bet vinam nebija laika atstat gramatzimi. Vina piegaja pie bibliotekas kabineta un, meginot veco sejumu stumt augstak, saka lekat augsa un leja. Es uzsplavu uz bezceribu un noliku to plaukta.

Burvis paskatijas uz savam pusdienam un saprata, ka vins tomer grib est. Turklat trusis izradijas veiksmigaks neka jebkad agrak. Varbut par tadu cepeti varetu Gretai piedot vinas netaktiskumu.

"Un ragana bus labaka par tevi," veca sieviete izsmeja. "Kad vina mani sauca vakarinas, vina pat neattaisnojas."

– Ka tev vina patik? – virietis domigi paskatijas uz trekno galas gabalu un iebaza to mute.

– Nav slikti. Pieticigs un diezgan labi audzinats, vinas skatiens skaneja: "Ne ka dazi…" – pirmo reizi karalvalsts dienvidos. Man loti patika tava siltumnica…

"Tava siltumnica…" students sarkastiski partrauca. "Es jau sen partraucu tur audzet indigas skirnes, jo ik pa bridim tur megina salasit zalumus zupai."

"Lai ta butu…" vina smaidot piekrita. – Paradija vinai slepeno eju uz maju. Nu nebeda uz mani. Kapec meitene skriet pa ielu uz virtuvi?

"Un uz laboratoriju…" brunete neapmierinati piebilda.

"Ne, mans dargais," veca sieviete paskatijas zem divana un izvilka vairakas glazes konjaka. – Laboratoriju, poligonu un ierocu telpu paradisi pats. Citadi es atkal saplesisu pudeles, nometisu duncus, un tu smelsies vel menesi.

Burvis apmierinati pasmaidija. Piragu pabeidzu, nomazgaju ar zalu teju un izstiepju. Vins piecelas no galda un pagriezas pret logu. Vins piespieda brilles sev preti un sarkastiski teica:

"Bet ragana beg no mums," lauka aiz muizas staveja figura zila kleita un tumsa apmetni. Vina griezas ap slotu, skaidri piesaucot to kartiba.

"Nu, labi," veca kundze atbildeja tikpat sarkastiski, "es devos pastaigaties un ari pajautaju, vai tas ir pareizi."

Gregorijs saubigi pacela uzaci. Vins neredzeja tadu apzinu jaunaja burve. Un lidz vakaram vins par to visu laimigi aizmirsa, jo bija gatavs likt deribas uz vecvecmaminas Hortenses viltus zokli; Vortisas pilseta vel nebija redzejusi tik burvigu raganas un vietejo iedzivotaju tiksanos.

4. nodala

Maja smarzoja pec melanholijas. Tas apmetas tumsakajos sturos, kas dienas laika tika krasoti ar saules gaismu. Iestajoties kreslai, ipasums mainijas: pazuda senatnes plivurs, atklajot neizskatigus nolaidibas mirklus, akmens pakapieni kluva raupjaki, slepjot silto klinsu sarmu, koks vaideja. Tas dziedaja ilgstosi un aizvainots, skrapejot plaukstas, kas pieskaras margam.

Otraja stava stavi cuksteja. Katrs delis stastija melus, ka planais papedis bija izspiedies cauri mikstajam parklajumam. Sienas bija lidz pirkstiem aukstas, it ka stastot, ka vajag atvert pagrabos esosas ventilacijas atveres, izkratit paklajus, atvert logus un izpust so mitro aromatu. Vitraza preti kapnem sasala dulkainas stikla pleves. Tie ir jatira ar udeni un etiki. Kad Alisijai bija trispadsmit, vina ar mati ciemojas pie kada attala radinieka. Tur pat nebija majas, tikai neliela majina. Un kalpu nebija. Tad vina ar mammu gatavoja un tirija pasas, un visu darija savam rokam. Alise atceras sos logus, ka rudeni tos jau klaja migla, un no ramjiem naca bezdievigs caurvejs un bija jaaizpilda spraugas ar sunam, tad kluva siltaks. Un pavasari nonemiet visus gruzus, atskaidiet etiki udeni, pievienojiet dazus pilienus ziedu ellas, lai iznicinatu esences skabumu. Trispadsmit gados ragana nezinaja, ka vini neciemojas, bet slepjas, jo karaliska pratinataja darbs bija bistams un apdraudeja galvenokart gimeni.

Alise atgruda atminas un nogludinaja kleitas malu. Vina pieklauveja pie durvim. Vina veltija laiku, pargerbas tumsi zala terpa ar sokolades mezginem uz krutim un sapineja matus. Tads virietis vel nav dzimis, kura del vina liegs sev mazus priekus. Tevs vienmer bija dusmigs, kad vina milota meita tracinajas lidz pedejai minutei pirms svarigiem notikumiem. Es biju dusmigs, bet es nevareju neko darit. Tapec meitene darba deveja prieksa paradijas loti pieklajiga izskata: satina kleita, bobs kakla izgriezums, samta kurpes, minimali rotaslietas. Vina uztvera pie galda sedosa viriesa parsteigto skatienu. Likas, ka vins vinu ieraudzija pirmo reizi: vins gaja no vinas sejas uz vinas tievo kaklu un uzkavejas ilgak, neka nepieciesams, pie kakla izgriezuma. Kadu iemeslu del tas lika maniem vaigiem vai ausim dedzinat.

Ari meitene neliedza sev apceri. Maksligaja gaisma muizas ipasnieks skita vecaks, vai ari kada loma bija toposajiem rugajiem? Mati ir tumsi, vilnaini, rupji. Un acis, gandriz tumsa, kas apnem, pievelk, un tas dzilumos mit intereses dzirksteles? Parsteidzosi plani pirksti, bet ada izskatas raupja, it ka sim rokam butu pieradums turet nevis vijoles loku, bet gan bastarda zobenu. Majas krekls ar atvertu apkakli, kas slepa atletisku ladi.

Alisija atzina, labi. Un burvis to zina. Vins labi zina, kas patik sievietem. Es neesmu parliecinata, ka vina to izmanto, tacu no launa smina, kas skara vinas lupu kaktinu, vina saprata, ka izmanto prieksrocibas. Ja vini butu satikusies dazados apstaklos, sis virietis butu ieinteresejis bijusa karaliska pratinataja meitu.

"Raganas saimniece, vai jus pazistat so cilveku?"

Tad ragana pamanija tik velas sarunas iemeslu. Blondine sedeja ar saburzitu seju, salicis rokas zem padusem. Piedzeries skatiens dusmigs meginaja izdegt gan Stenliju, gan vinu. Oho, bet bez fiziska parakuma vins nebija tik augstpratigs.

"Ne," balss ir maiga un augstpratiga. It ka nirgajoties, vina salika rokas uz krutim, tadejadi izcelot sis krutis. Lai piebeigtu sarunu biedrus, vina ari izaicinosi pacela uzaci.

– Vins melo… Hic… Vins melo! – velais viesis noelsas vai nu ar sasutumu, vai ar zagas. – Si… zagas vina noladeja mani meza.