Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi

Greta nebeidza runat visu celu. Vina slaveja savu skolnieku ta, ka viltigs tirgotajs slavetu zagtu zirgu. Pusdienlaika Alise uzzinaja, ka burvju kungam ir trisdesmit gadu, vins kalpoja pec burvju akademijas Drosibas derartamenta un pec tam uz austrumu robezas. Tagad vins nodarbojas tikai ar muizas lietam un vadija aptieku. Stenlija zemes bija vairaki ciemati, kalnu pakajes un ezeri. Divaini ir tas, ka ar tik lielu teritoriju muiza netika klasificeta ka barons vai aprinkis. Tulit saimniece ieminejas, ka sen bija Debro barons, bet Gregora sencis izdarija kaut ko divainu un vinam tika atnemts tituls un rezultata dala zemju. Si dala saglabaja savu statusu, tacu mainija ipasnieku un kluva par Santilijas baronu.

Alisija sarunajoties nepamanita nokluva virtuve, kur ar prieku nogarsoja sauteto trusi. Ari sieviete vinu seit neatstaja. Vina visu izstastija un ari raganai tas patika. Pati Greta ka dala no si apbrinojama ipasuma glabaja vesturi sevi. Kluva majigi. Un teja ar kumelitem pilniba iegremdeja meiteni miegainaja apatija. Tacu ar gribas piepuli un bailem iegut liekos kilogramus Alise taktiski noskaidroja, vai vina varetu doties pastaiga uz mezu. Majas saimniece nesanema nekadus noradijumus saja sakara, tapec jaunakais Gordons ar tiru sirdsapzinu atgriezas saimniecibas eka pec slotas.

Pilnigi noteikti, ka tik svaiga gaisa un plasumu parpilniba pilsetniekam liks pagriezt galvu. Alisija pat nolaida slotu zemak zeme, lai, ja vina zaudetu lidzsvaru, vina varetu saglabat kaulus neskartus.

Kamer Kasodijas daba tikai piepildijas ar suligu zalumu, seit, uz dienvidiem, ta valdija pilna spara ar aromatu un krasu daudzveidibu. Eglu mezs ir piepildits ar kukainu civinasanu, kas paslepas izplestas papardes, putnu trilles, kas raustija eglu pukainas kepas.

Meitene gaja klusi, tik tikko pieskaroties eglu pakaisiem ar slegto apavu purngaliem bez papeziem. Un, kad atskaneja solu salkona, uztveru meza isto saimnieku sasutumu. Vina nokapa lidz spogulstraumei, kas ka spidiga lente stiepjas pa lauka taku. Ja, ari lauks bija dzivs, piepildits ar dabisku speku, un vina, sajutusi kadu, kas dzird vinas supuldziesmas, rosijas un kusaja.

Vina neatcerejas, cik ilgi ragana sedeja pie udens, bet vinas krutis iegrima dzilas vienotibas sajuta ar so vietu. Vina domaja par sodienu sava galva un nezinaja, ko darit. Pienemt sava teva lemumu? Tas atkal ir lamatas. Ka var pieprasit neatkaribu, ja ta netiek dota? Nevar but. Alise to saprata. Un vina ari saprata savu tevu. Vinai ir divdesmit cetri, vina ir dziru bakalaura, vinai nav vira, nav gimenes, ja kaut kas notiks, vina pat nevares sevi uzturet, tapec vinas milotais vecaks censas vinu kaut ka pasargat no visa. Un tas, ka vins nelauj vinai dzivot pie si zoga, ir mazsvarigs jautajums. Un vins jau sen butu apprecejis savu meitu, ja vien burve nebutu tik loti iebildusi. Patriarhala sabiedriba vini vel nav gatavi mierigi skatities uz meiteni, pat raganu, tapec jus varat tikai pariet no teva aizbildnibas uz vira aizbildniecibu. Un nekadas Landish sufragisma tendences seit nepalidzes. Un atkal rodas muzigais jautajums: ko darit? Varbut jums vajadzetu vienoties ar so burvi, nopelnit naudu un, kad vinas labosanas darbi beidzas, parcelties uz lidzigu pilsetu un atvert dziru veikalu. Jus pat varat klut par indes ekspertu policijas iecirknos. Ja. So likmi ir verts apsvert. Un parrunajiet ar savu tanti, ko darit talak.

Tobrid, kamer meitene sprieda, veda tikai vinai saprotamus argumentus, pavasara mezs paradijas sava manigaja izskata…

Vina riebums slepas jauna puisa izskata, kurs sabojaja tik briniskigu mirkli. Vins iznaca no nekurienes. Ragana vinu nebutu pamanijusi, ja sis nelietis vinu nebutu satveris aiz vietas zem muguras. Alise tikko ieraudzija viena sausmigi reta zieda sakni un vaca to. Un tad smagas plaukstas krita vieta, kas parastajiem cilvekiem ir paredzeta piedzivojumu izjutai, bet raganam – nepatiksanam.

Jebkura nesaprotama situacija Alisija ka tantes cieniga skolniece vienmer vispirms vinu piekava, bet pec tam skaidroja, kapec. Bet, ta ka no kompromitejosas pozicijas nebija iespejams pietiekami atri izrauties, meitene satvera rokas turamo un apgriezas un uzlika puisim uz ausim. Vins bija parsteigts, atlaida pirkstus un parsteigts apsedas zeme. No zem zemes gabaliem, kas ka smeretas nudeles karajas uz blondas galvas, vina raudzijas dzintara-medus acis. Vina butu varejusi zveret uz savas tantes iecienitako pelnu trauku, ka pamanijusi tajas pirmatnejas uguns uzliesmojumu.

Puisis ar riebumu izsplava kadu zales gabalu un saka celties. Izskatijas vairak neka draudigi, ar platiem pleciem, atletisku augumu un augumu… Ja, labs augums, par pusotru galvu garaka par vinu. Kad vins nokratija zemes paliekas no saviem matiem, kas saule mirdzeja tira platina nokrasa, atvera muti un zema, bet diezgan patikama balsi saka izteikt, kada vina ir psihotiska histerija, meitene neiztureja. to.

Ta ka vina bija ragana lidz sirds dzilumiem, ari saja gadijuma vina vienmer vispirms lamajas un tikai pec tam skaidroja, kapec tiesi. Ir principiali nepareizi burvi nervozet, jo vinai var but asa mele un laba iztele. Tatad, veledama laulibas parkapejam zagas, lidz vinu piemekleja nave, meitene pacela no zemes slotu un, nesapratusi gaisu, metas prom no troksnainas blondines.

Es atgriezos ipasuma, kad saule krasoja debesis maiga persiku krasa. Vina nogurusi iekrita gulta un tad, atcerejusies lietas, kas vel bija vinas somas, gaudoja. Vina paskatijas uz audekla maisinu, kuru bija ciesi piebazusi ar dazadam zalitem, kuras ik pa reizei nosutis mammai, un saprata, ka ir par agru atpusties.

Pie gulamistabas durvim atskaneja klusi klauvejieni. Brunete izkapa no gultas un atvera to. Greta ar skumju seju staveja uz slieksna:

– Maza, ej uz otro stavu uz Gregorija kabinetu. Vins velas runat.

3. nodala

Gregorijs guleja uz neliela divana sava kabineta un bezmerkigi meta gumijas bumbu pret sienu. Drauga vestule vinu neiepriecinaja, neiepriecinaja un neiepriecinaja. Vins varetu veleties sekretari, bet puisi. Speciga, izturiga, gudra, nevis vejaina ragana, kas uzleca uz slotas un atceras, ka vinu sauc. Vismaz vina bija vecaka, vinai bija divdesmit cetri gadi, un vina pat nekur nestradaja. Pazina noteikti cuku iestadija, bet patiesiba izradijas, ka vins teleportejas.

Un pat nebija ta, ka meitene bija ragana; vins izturejas pret viniem labi, kaut ari nemileja vinus. Beidz, reiz, es mileju. Tas viss bija tikai pieredzes trukuma del. Un, lai cik spejiga vina butu, vinai bus gruti pielagoties tik nemieriga burvja dzivei. Turklat atkal speku konflikts. No vestules kluva skaidrs, ka vina nav no tam, kas kluses, ja magija netiks gala, tapec vina un vinas burvestibas dosies visur, kur tas nav nepieciesams.

Magija un burviba nekad nekonflikteja, tacu bija liela atskiriba. Burvji var parveidot energiju, raganas un burvji piesauc eksistences spekus, maina upju virzienu un rada augligas zemes. Ja burvji nodarbojas ar zinatni, tad burvestiba saknojas samanu ritualos. Nav slikti, tie vienkarsi ir atskirigi.

Un ari vecums, vecums…

Vins ar speku raidija bumbu pret sienu. Sapratu. Pukiem, vecums, pieredze. Vissvarigakais seit ir pieteikuma iesniedzeja dzimums. Vinam nepatika sadas teta meitas, tas vienmer radija problemas, dazreiz ar sirdslietam, dazreiz ar moralam lietam. Ipasuma ipasniecei ragana nez kapec skita saura un savtiga meitene. Vina ir skaista un zina, ka izmantot savu izskatu un sarmu. Un vinas aizvainota seja burvim radija neticamu gandarijumu, kad vins nesaka skrapet komplimentus un apliecinajumus, ka nevaretu lugt labaku paligu. Ja vinas teva maja viss bija versts uz sikas burves kaprizem, tad pie vina tas netika gaidits.