??ir?an?s ar m??oto

– Ak, vai tas dod laimi, tevs?

"Tu, meitin, tapat ka jusu mate, nesaproti, kas ir laime." Skaista seja nav muziga, bet tituls un bagatiba pieskir cilvekam svaru. Eh, ko lai tev saka, tu esi otrais Arins. Bet es nelausu jums begt un mus apkaunot! Tu sodien apprecesies, un tad lai virs atbild par tevi, palaidniga meitene.

Rena sastinga ta, it ka tevs vinai butu iesitis.

– T-sodien? "Meitene saspieda plaukstas locitavu, lai parliecinatos, ka tas nav murgs vai delirijs. – Bet tas nav iespejams!

"Viss ir iespejams, ja jusu maka ir zelta lei." Un jusu ligavainis neskopojas! Selezija jau ir sutijusi bridinat priesteri templi… Lai tu butu gatavs lidz ritausmai, vai dzirdi? Es nosutisu kalponi paliga sagatavosanas darbos.

Durvis aizveras un atslega pagriezas ar cikstesanu. Driz atgriezas cienijamais leirs, iegruda istaba jaunu kalponi gara sniegbalta prieksauta un, uzskatot, ka teva pienakums ir izpildits, aizgaja pavisam.

– Uh, labi darits, mana nabaga jaunkundze! – Lea saka plapat, kad Leiras smagie soli dardeja leja pa kapnem. – Vini jus nodeve par invalidu! Vins, protams, ir ieverojams cilveks, to nevar noliegt, tacu vins ir sapigi stingrs!

Rena pieleca pie meitenes, satverot vinas rokas. Vina priecajas, ka paliga tika sutita mila, vieglpratiga Lea, nevis vecais velnis – vinas pamates kalpone.

– Lea, mila, palidzi! Es nevelos preceties ar grafu un nekad vinu neprecesu!

– Ka tu vari neiznakt, mans dargais? Man tevis zel, bet tevi aizvedis uz templi, bet tur nebus… – Meitene peksni partrauca teikuma vidu: – Lai gan, pagaidi… Pie mums ir istaba. templis, kur ligava var but viena un lugt Teju. Tur ir zems logs… Atceries tikai pagajuso gadu, miesnieka meita no blakus ielas aizbega ar jaunu ieredni no zalumu veikala, un vinas vecais ligavainis palika bez darba!

– Bet ta ir taisniba, sis stasts toreiz izraisija aziotazu. “Rena nogurusi berzeja deninus un atkal saka staigat pa istabu. "Es nevelos celt kaunu savam tevam, bet vins pats uzstaj, ka es esmu ka mana mate…"

Lea nozimigi pacela raditajpirkstu.

"Vecie kalpi, tie, kas pazina ieprieksejo saimnieci, saka, ka Leira Arina rikojas pareizi, begot!" Leira Marso ar savu greizsirdibu nedeva vinai dzivibu, tapec vina to nevareja izturet.

"Bet es vinu nemaz neatceros… Ak, nac, Lea, palidzi man izjaukt ladi, ko atnesa mans tevs." Padomasim, ko darit. Varbut tas templa logs vel nav aizskarts.

Kamer istabene knibinajas ar atslegu un spitigo lades sledzeni, Rena piegaja pie loga. Kluva gaiss. Caur delu plaisam meitene sava darza ieraudzija lekno terliciju un cerinu krumu aprises. Ziedi vel nebija redzami, tikai silueti. Cik daudz speka un magijas vina ieleja briniskiga, vienmer ziedosa darza audzesana! Tagad vina aizies – vai vinu sagaida laime vai muziga melanholija, bet darzs ka dveseles dalina te paliks. Tas pamazam saks savaldit, ja vien igna pamate vispar nepaveles izravet savus augus un ierikot zalienu saja vieta. Vina vienmer draudeja to izdarit.

Rena pasmaidija – milestibas pret dabu koptais darzs vinai davaja Ianu un vina milestibu. Kadu ritu jauna aristokrate, parsteigta par skaisto, skaidri izplanoto priekspilsetas darzu, kura dzivoja turigi tirgotaji, paskatijas caur dzivzogu un ieraudzija vinu. Un Rena, kas vienkarsa darba kleita un prieksauta rosijas pie rozem, ieraudzija Ianu. Ta sakas vinu milas stasts – ar intereses, zinatkares un apbrinas pilnu skatienu apmainu. Simboliski, ka viss beidzas ar skatienu. Kad pamate vinu vilka uz izeju, Jana skaistajas zilajas acis virmoja dusmas, izmisums un ilgas.

Vinu milestiba ir beigusies. Vai ne? Ja vien vinai neizdosies izbegt no pamates skavam, viss tiesam bus beidzies. Ak, vini saka, jus nevarat izbegt no ta, ko dievi likusi …

Rena apnemigi devas uz mazo biroju istabas sturi un, panemusi tuksu papira lapu, uzrakstija dazas rindinas. Neparlasot, lai nemainitu savas domas, vina salocija zimiti sturi un pasniedza kalponei.

“Klausies, Lea, no rita, tiklidz mes esam atbrivoti, skrieniet ka bulta uz hercoga Holdera savrupmaju un personigi nododiet so zinu Ace Jan Dey’Gard. No ta ir atkariga mana dzive, nepievil mani, dargais! – Rena raknajas pa biroja atvilktnem un izvilka adas somu, kura dzinksteja monetas. – Luk, panemiet so maku par labu – visi mani ietaupijumi ir seit.

Lea zvereja, ka izpildis pasutijumu, un atteicas no balvas, tacu Rena tomer pierunaja vinu panemt naudu. Loti iespejams, ka noskaidrojusi, kurs aiznesis zimiti jaunajam duzim, pamate nabadzinu izsitis ara.

Kalpone tikmer uz gultas iztaisnoja Leiras Arinas kazu kleitu – sniegbalta apdruka zida un perlu apdari, pieticigs, burvigs stils. Ligavas terpu papildinaja gars plivurs un sudraba kurpes. Viss bija lieliska stavokli, pateicoties sadzives piekariniem.

Siltums izplatijas manas krutis. Rena slepus mileja savu mati – neapzinati, par spiti teva apmelojumiem un apvainojumiem (vai varbut pateicoties tiem?) – un tagad it ka butu sanemusi savu svetibu. Cik laimiga butu Rena, valkajot so kleitu, atverot templa durvis roku roka ar Ianu!

– Pagaidi, te ir vel kaut kas! – Lea iesaucas, pastiepdamies krutis un izvilkdami no tas niecigu sominu, kas izgatavota no tada pasa auduma ka kleita. – Te ir kaut kas… Papirs? Un kaut kas smags…

Koridora atskaneja steidzigi soli. Rena izrava somu istabenei no rokam un iebaza to sava krutis.

Pamates dure dauzijas pa durvim.

– Lai tas butu gatavs pec pusstundas, stulbi! Grafs steidzas.

Kur vins dodas? Ara joprojam ir tumss! Vai esat kadreiz dzirdejusi par kazam, kas tiek rikotas pirms ritausmas?

Meitenes bazigi saskatijas.

Rena aizgaja aiz aizsega un novilka savu atverto balles terpu, ko vina nekad nepulejas novilkt. Lea vinai palidzeja uzvilkt sniegbaltu halatu. Slaidajai skaistulei nekadas korsetes nebija vajadzigas. Kleita izskatijas ka vinai pielagota. Vienigais trukums ir viegli salabot – apaksmala ir parak gara. Pec piecam minutem meitene paskatijas spoguli, lai parliecinatos, ka viss ir kartiba. Skaists svesinieks paskatijas no spogula dzilumiem. Bet Rene vina nepatika. Lai neredzetu savas nelaimigas acis, vina uzmeta sejai augstaja frizura nostiprinatu plivuru.

Kurpju karta nekad nepienaca; Rena tas pagruda zem gultas. Tad vina apnemigi piegaja pie skapja un iznema darba zabakus un pusgaras bikses. Lea parsteiguma noelsas un saka protestet, tacu bija spiesta piekrist, ka kleitas gara apaksmala slepj so drosmigo ligavas terpa papildinajumu. Patiesam, bikses un zabakos kapt ara pa logu bus daudz ertak neka zekes un augstpapezu kurpes.

4 nodala

Rena uzmanigi nolaidas, lai no vinas gaisigo daudzslanu svarku apaksmalas neparaditos rupjas zabaku zoles. Sekojot tevam pa kapnem, vina garigi atvadijas no majas. Klausijos no bernibas pazistamo ar paklaju klato pakapienu cikstesanu, sis skanas likas pazistamas. Rena ir dzimusi un augusi saja maja un citu nepazina. Un tagad, ejot pa tik pazistamu celu, vina peksni saprata, ka sis vairs nav vinas majas. Vina uz visiem laikiem aiziet bezgaligaja nezinamaja pasaule.