??ir?an?s ar m??oto

Bet kur? Lija vel nevareja tikt pie Iana, pat ja vinai izdevas izbegt no Adzijas uzraudzibas. Man vienkarsi nebutu laika. Tas nozime, ka jums ir japaslepjas kaut kur tuvuma un jagaida, kad jusu milotais steigsies uz templi. Pacelusi svarkus, lai neatstatu platas pedas uz rasas klatas zales, Rena metas prom no templa. Koki auga biezi, dazi stumbri bija savijusies ar loznajosiem augiem – tada birzi zemes locinam nebutu gruti noslepties.

Bet meitene nenema vera, ka vinas sniegbalta kleita, kas mirgo starp kokiem, piesaistija vinas nepacietiga ligavaina uzmanibu.

Grafs nereageja uz troksni, atstajot priesteri un Leir te’Marso, lai noskaidrotu, kas notiek. Arnie dei'Albert, Pont-Arois muizas ipasnieks, bija nikns par so laika zudumu. Tas, ka vina ligava velejas palikt viena, vina acis izskatijas ka kartejais triks, par kuru vins labprat soditu neratno meiteni. Garigi domadams, ka vins to izdaris, grafs staigaja pa laukumu iepretim bernudarza izejai un izklaidigi klausijas histeriskajos saucienos no majas dzilumiem. Vai vina dumpiga ligava kliedz? Vinas vecaku zina ir nomierinat kipari un atgriezt vinu pie ligavaina.

Un tad birzi starp kokiem pazibeja balta kleita.

Irena aizbega?! Bet ka? Un kurs tad tur kliedz?

Grafs bez domasanas metas zoga virziena. Sutot sev prieksa nelielu vetru, vins izdedzinaja gliti apgrieztos krumus, bet aiz tiem atklajas kiegelu zogs, kuru, Pont-Arois neapmierinot, nacas vetraini ka parastam mirstigajam. Pazaudejis roku stulbas kludas del ar burvestibu, grafs ipasi nerupejas par fiziskas formas uzturesanu un, zelodams, centas izvairities no stresa, tapec tagad diezgan neveikli parkrita pari barjerai. Nemitigi atceredamies vai nu Taru, vai pardroso ligavu, vins metas uz turieni, kur pamanija begli.

Rena, kura sapigi baidijas attalinaties no templa, baidoties pazust Iana, no talienes dzirdeja grafa smago elpu. Vina nolida aiz tuvakas gobas sapludinatajiem stumbriem un sastinga, piesaucot zemes stihiju. Protams, vina nezinaja kaujas burvestibas, un diez vai vina butu uzdrosinajusies tas izmantot skaitisanai. Ja, vins ir augstpratigs arods[1], bet tomer ne ienaidnieks. Bet meitene juta kokus un augus ta, it ka tiem butu pie samanas, tapec grafs driz vien paklupa aiz saknes, kas bija izlidusi no zemes, un, atceredamas Taru, smagi izstiepas uz zales pilna auguma.

Meitene ieskreja dzilak birzi, censoties klusi pakapties, skrienot no koka uz koku. Zem mierigi salcoso lapu nojumes valdija kresla un dziedaja putni; Renas klatbutne vinus nemaz netrauceja. Tacu vina bija loti noraizejusies, ka vina attalinas no templa, un spraugas starp stumbriem vairs nemirgoja efejas klatas sienas. Ko darit, ja Ians jau ir ieradies?

Rena pagriezas uz saniem, lai dotos atpakal uz templi, bet peksni koks, uz kuru vina skreja, aizdegas. Viss kronis uzreiz uzliesmoja ka lapa, dasni izkaisidams mazas ugunigas dzirksteles. Meitene sausmas apstajas, un tad ap kaklu savilkas udens znaugs.

Kas to butu domajis, ka udens var notureties un aizrities ka virve!

Rena nokrita uz celiem un elsa pec gaisa, kad grafs lenam tuvojas vinai. Bet pat stavot pari elsojosajai meitenei, ligavainis nesteidzas nonemt laso no sava gara, slaida kakla. Vins noliecas un nobrauca ar pirkstu gar nepaklausigas ligavas vaigu un tad peksni ar plaukstu aizsedza vinas muti un degunu, pilniba padarot neiespejamu elpot.

"Es dzirdeju, ka daziem cilvekiem patik ciesanas." Tatad, darga,” virietis ieskatijas tiesi Renas tirkizzilajas acis, kas dega naida, un vina planas lupas bija ielocitas izsmejiga smina. "Ta ir desmita dala no ta, ko jums vajadzetu sagaidit, ja es nolemsu, ka esat pelnijis sodu."

Vins peksni nonema gan plaukstu, gan udens laso. Klepojot, Rena sabruka uz zales, bet vinai nelava atvilkt elpu. Grafs uzmeta trauslo meiteni sev par plecu un stingriem soliem devas templa virziena.

Aiz muguras dega paroglojusies goba, kuras liesmas alkatigi izplatijas uz kaiminu kokiem.

* * *

Jans nokapa no zirga pie lievena un noguris paglaudija kirzakai pa sauro purnu. Vins apmierinati pasmaidija un, ieraudzijis jauku zalu dzinumu uz zara aiz saimnieka pleca, tudal to nokrakskinaja.

"Jauku dienu, jaunais duzis," pieskreja stradnieks un steidzas aiznest naalu, pirms dzivzogam, ar ko galvenais darznieks tik loti lepojas, tika nodarits neatgriezenisks kaitejums.

Uzskrejis uz lievena, Ians pie durvim ieskreja teva, kuram tikko pasniedza karusu.

– Ak, atpakal? Nu, ka ar grafu?

– It ka vins butu iztvaikojis. Parmeklejam visu pilsetu, visas iestades, kur vins parasti pavada laiku.

– Tas nav labi, – hercogs domigi sacija. "Vins vareja kaut ko izdarit." Piemeram, aizvest meiteni. Diez vai normali vecaki tam piekristu, bet si Leira Selezija izskatas pec tirgus sievietes. No vinas var sagaidit visu.

Janga seja mainijas. Jau ritausma vins atradas netalu no ielas, kur dzivoja vina milota, nespeja pretoties un brauca garam vinas majai. Viss bija kluss un drums. Skita, ka maja gul. Ka butu, ja muiza likas aizmigusi, jo ipasnieki bija prom?

Tad uz lievena paradijas vinu sulainis Dorgans, kurs bija pievienojies muizai, kad hercogs bija zens. Gadu gaita vins ieguva savam svarigajam amatam atbilstosu izskatu un saka izskatities vairak pec ministra, nevis pec kalpa. Tagad vins izskatijas noraizejies, un liela vedera (vai satigo brokastu?) del vins smagi elsoja.

"Es ludzu piedosanu, jusu zelastiba, bet man ir nepieciesami noradijumi." Notika kaut kas neparasts. Kads parasts iedzivotajs loti gribeja doties uz pilsetas savrupmaju, vina teica, ka vinai ir saimnieces zimite Acei Janai. Vai velaties, lai es jus padzitu?

_________________________________

[1] Arods ir liels, nelidojoss meza putns ar kosu, zeltaini dzeltenu apspalvojumu. Savu paradumu del vins Andoras iedzivotajiem kalpo ka stulbuma un augstpratibas simbols.

7 nodala

Vecais kalps izbrinits un neapmierinats skatijas uz vieglaja rita dumaka kustoso portala mirdzumu. Tiklidz kungi padzirdeja par meiteni, kura, klauvejot pie pilsetas majas, izraisija skandalu, vina kungs atvera portalu, un vini metas kosmosa sprauga, it ka uz ugunsgreku!

Vecajam Dorganam nepatika steiga, vinam ta skita tikai kaitiga. Dzive mums ir iemacijusi rikoties leni, lai nesajauktu lietas. Tapec vins pats izvairijas no parsteidzigam kustibam un ienida to, kad citi steidzas. Kad Vina zelastiba Hercogs Holders peksni pazud portala, kamer pie lievena vinu gaida stavoss karuss, ta ir steiga. Un ari iedomiba, metasanas un skriesana! Tas ir labi, ja jaunais duzis Ians un vina draugi visu nakti spele pa pilsetu, bet hercogs – lai gan tas no vina puses nav manams, jo ipasi – jau ir taja cienijama vecuma, kad nav jasteidzas.