??ir?an?s ar m??oto

Kas vinu sagaida? Laime vai bedas? Rene loti gribejas ticet, ka prieksa ir laime un tiksanas ar miloto. Tikai ceriba uz to tagad skita tik trausla.

– Ak, tevs, kapec tu it visa klausies viksu Seleziju?

Zale druzmejas kajnieki, gaidot noradijumus, bet Rene tas skita ka enas. Pamate tumsi violeta zida kleita gaidija kapnu pakaje kopa ar Pontu Arua. Grafs bija gerbies taja pasa elegantaja dubulta, kadu vins bija valkajis balle iepriekseja diena. Izpetijusi ligavaini caur plivura plano plivuru, Rena norija rugtu kamolu.

Un grafa skatiens nepameta vinas figuru, bet taja pasa laika viriesa seja palika druma.

– Cik man ir skaista ligava! – vins iesaucas. Ausis ieduras nepatiesa nots – tas tika teikts tik auksti un bez emocijam.

Pont-Arois neslepa savu neapmierinatibu. Un Rena butu parsteigta, ja grafs butu par vinu apmierinats, jo nesena aina inventara noliktava ar hercoga dela piedalisanos vinam daudz ko atklaja. Nemt ligavu, kas ir iemilejusies kada cita, nedrikst but nekada jautriba. Tomer kurs vinu aizrauj? Godatais karotajs radusos apstaklu del vareja viegli no ta atteikties. Pat ja tas tris reizes tiek pazinots avizes, var atrast ieganstu, lai partrauktu saderinasanos, kas pat nav svetita templi.

Beidzot soli beidzas, un Rena bija spiesta pienemt grafa galanti izstiepto roku. Vina pirksti bija cieti un auksti, tie saspieda vinas plaukstu, nezeligi saspiezot vinas tievos pirkstus.

Ponta Arua uzmanigi pacela plivuru un ielukojas vinas seja. Ko vins cereja redzet? Asaru pedas, lupas un deguns pietukusi no snukstesanas? Bet vins sastapa tikai niknu, naidpilnu skatienu no tirkiza acim.

Rena nevareja izlikties un nedomaja, ka tas ir vajadzigs.

"Cik interesanti bus tevi pieradinat, mans sarms," Pont-Arua klusi sacija. Vins uzrunaja ligavu, bet zale bija pietiekami kluss, lai visi vinu dzirdetu.

Rena cerigi paskatijas uz savu tevu – galu gala vins dzirdeja, ko sis toposais ligavainis teica. Varbut vina pirmo reizi muza reages un iestasies par savu meitu? Bet Leirs te'Marso izlikas kurls un, satiekot meitas sasutuma degoso skatienu, ari ieteica:

– Jums jabut stingrakai pret vinu, jusu ekselence. Irena ir laba meitene, bet loti spitiga. Vina to sanema no mates…

Seit Selezija vinu apklusinaja, baididamas, ka, runajot par vina pirmo sievu, kura vinu pametusi, Marso sabojas pareizo lietu, grafs bus piesardzigs un, kas lidz, mainis savas domas par precesanos.

"Mums ir briniskiga meita, vai ne, Ingmar?" Cik skaista un gudra meitene! – Leira plapaja. Bet vina joprojam izpluda iespaidu – vina nevareja pretoties un, pamanijusi pie kapnem sapulcejusos kalpus, vina kliedza: "Kapec jus te klist?" Agij, panem Lea un sakrava Irenas kundzes mantas. Parejais – ko, darba nav?

Agija, kalsna un nokaltusi ka stabs, bija saimnieces uzticibas persona un personiga kalpone, ka ari vadija kalpus ka majkalpotaja. Sanemis Leiras noradijumus, zagars satvera apmulsuso Leju aiz rokas un vilka prom.

Vai Leira tiesam uzmineja? Renas sirds saznaudzas. Vina cereja, ka aizbrauksanas burzma vini aizmirsis par jaunako kalponi un Lea mierigi izlidis no majas, lai samekletu Ianu un iedotu vinam zimiti.

"Gaisas jaunavas, palidziet Leai noklut pie Iana!"

Tacu ceriba, ka kalponei izdosies izklut no majas, strauji zuda. Rene parak labi pazina Adzijas tverienu.

Pec vilsanas sekoja bezceriba un apatija. Neskita nenozimigs gan grafa aizvainotais aukstums, gan teva velme pec iespejas atrak no ta atbrivoties. Vajag tikai dusmoties uz sevi. Vina peksni bija parsteigta, ka tik ilgus gadus nodzivojusi kopa ar siem svesiniekiem un pat uzskatijusi sevi par laimigu, atrodot izeju darzkopiba. Bet patiesiba vina vienkarsi bega no realitates. Pazemiba un dela paklausiba nav neka laba, jo tiesi tie vinu noveda pie sodienas bediga iznakuma, kad vina tiek izprecinata pret savu gribu. Es biju dusmiga uz sevi par savu neizdaribu. Aizbildinajumi, ka vina gribeja but paklausiga meita un sekoja pienakuma diktatam, skita liekuligi. Un pirmo reizi uz mati radas dusmas – kapec, begot no vira, vina nepanema lidzi savu mazo meitu un tadejadi vinu nolemja dzivibai ar nisto pamati?

Stop! Uz ko vina ir dusmiga? Un vai dusmas nav neaugligas? Mums ir jarikojas, nevis janovelk vaina uz citiem. Bedziet no nista ligavaina! Nepaklaujieties pamates gribai!

Ja, protams, sabiedriba bus vinas vecaku un grafa puse, bet vai tam tiesam ir nozime?

Un peksni atnaca atturiba. Ne, tam nav nozimes.

Ianam tagad ir atverta visa pasaule, vins ir daudzsoloss jauns aristokrats. Skandals neapsaubami ietekmes vina nakotni, un, iespejams, pec daziem gadiem vina milota parmetis Renai, ka ta atnemusi vinam spozas izredzes.

Ko darit? Rena panika iekoda lupas un atkal nolaida plivuru, lai sleptu sajusmu.

Atveras ardurvis, ielaizot gaiteni nepazistamu kalpu zili peleka krasa.

– Kas noticis? – grafs bargi jautaja.

– Jusu ekselence, hercoga Holdera sutni atkal ir ieradusies muiza un mekle jus.

Pont-Arua seja satumsa.

– Thar, cik nepiedienigi! Nekada gadijuma nesakiet, kur es esmu! – vins paveleja, sulainis paklanijas un aizgaja. Un grafs versas pie satrauktas Leiras Selezijas: "Vini nevares traucet musu planiem." Tejas templi mus neviens nemekles. Sievas mantam jabut gatavam lidz vakaram, nosutisu adresi, kur sutit.

Vins pagriezas pret Rene un laipni pasniedza vinai savu kroplo roku:

– Ludzu, mila!

Ligava atri atkapas no celma un devas uz izeju.

Kads vecs kajnieks, kurs Marso bija kalpojis trisdesmit gadus, noslaucijis veca vira asaras, atvera vinai durvis.

– Ardievu, onkul Lur. Lai gaisa diena!

– Sveti tevi Sandors, jaunkundze!

Ejot leja pa lievena kapnem, Rena pieversas savam ligavainim, kurs vinu panaca.

"Vai jums ir vienalga, ka es negribu ar tevi preceties?"

Grafs neizradija nekadas pazimes, ka vins butu dusmigs, iznemot to, ka vina zoklis savilkas nedaudz ciesak. Vins dusmigi pasmaidija.

– Esmu piedodoss cilveks. Lidz zinamai robezai. Jaunam meitenem ir tendence savas skaistajas galvas dabut visadas mulkibas. Es jums apliecinu, ka rit saja pasa stunda jus smiesieties par savam bailem. Tas ir tikpat patiesi ka fakts, ka neviens zens nevar sacensties ar pieredzejusu virieti. Tu priecasies, ka appreceji mani.

Renas acis nikni pazibeja zem plivura.

– Vai tu tiesam tam tici? Tu man esi nepatikams, vai jutas var mainities?

– Tici man, vini var. Visticamak, ka tas notiks rit,” vins sacija, iecelot Renu vina toposajam sievastevam piederosajos ratos. Vins apsedas vinam blakus. Plasaja salona iepretim sedekli iederas Marceau dzivesbiedri. Iekartojusies ertak, pamate pieliecas Rene un iesnaca vinai ausi:

– Ko tu dari, necilveks? Kapec tu valka zabakus zem kleitas?

5 nodala