Laika cilpa

"Ja man tagad butu tikai maza vardnica, viss klutu skaidrs," vins teica, skatoties, ka Katja staiga apkart kastitei, domajot, ka to atvert.

Petja panema sveci un pacela to augstak.

"Jus to nevarat salauzt ar rokam," vins domigi sacija. – Ja vins nokristu no kalna un pat dabu… Specigs, vins ir infekcija!

Ketija izvilka saliekamo nazi un meginaja aizkerties pie metala lentes, kas tureja delus kopa, tacu tas bija ka priedes zagesana ar nazi – ciesi piestiprinatie deli pat nekustejas.

– Varbut uzlekt uz ta? – Petja ierosinaja.

"Tikai tad, ja tas bus jums, tad tas noteikti saluzis," Deniss nekavejoties atbildeja, dodot majienu uz sava klasesbiedra aptaukosanos, tacu vins pat nepaslinaja ar plakstinu.

– Kas, tavuprat, tur ir? – Deniss velreiz jautaja, pagriezies pret Petju, kura ar sveci staigaja ap kasti.

– Varbut ieroci? – Petja ierosinaja.

– Tas butu labi.

"It ka tu sautu," Katja atzimeja, tacu ne parmetosi, bet maigi, nevis izaicinosi. "Tas ir vienkarsi filmas."

Petja noputas:

– Tas tiesa. Filmas viss ir vienkarsi.

– Man skiet, ka atradu! – Vitjas balss atskaneja no skapja, kas atradas netalu no ardurvim.

Vins iznaca turot rokas mazu cirvi, tadu, kadu parasti izmanto galas griesanai.

"Tas deres," Katja piekrita. – Laujiet man meginat.

Lena sedeja pie galda, ar plaukstam satverusi siltu tejas kruzi un klusi veroja notiekoso.

Vitja mirkli vilcinajas – vins gribeja pats tikt gala ar kasti, turklat vinam bija tiesibas to darit ka instrumenta atradejam, tacu vins instrumentu gandriz uzreiz nodeva meitenei. So aizkersanos neviens nepamanija.

Katja panema cirvi, viegli pamaja to uz saniem, it ka izmeginot, tad nedaudz attalinaja Petju un iesprauda cirvi starp deliem. Es saspringu. Ciesi piegulosie deli sakuma pat nekustejas. Tad vina atbalstija savu svaru uz roktura, kaste draudigi ciksteja, kaut kas taja parspraga.

Vina sabojaja terauda lenti, un ta nokrita no kastes ar dzinkstesanu.

Petja instinktivi paspera vel vienu soli.

– Ja tur ir bumba? – vins ar bazam balsi jautaja.

Katja pamaja ar galvu.

– Pat ja ta, par to netiek iekaseta maksa. Uzladesim un veselu atdodam Krautam!

Deniss klusi iesmejas, bet uzreiz sastinga, jo viens no deliem nokrita no stiprinajuma, gandriz ietriecoties vinam kaja.

– Apgaismojiet to, kas tur ir! – Katja jautaja.

Petja nedrosi soli gaja tuvak, bet ieksa nekas nebija redzams, ja vien pietika ar blavo sveces gaismu. No saplestas plaisas izskatijas kaut kads melns iepakojums, ellots papirs vai audums.

"Mums tas bus jasalauz," vina teica. – Nu, labi, jums joprojam vajadzes malku.

Vitja pienaca tuvak, ari vins loti velejas redzet kastes saturu, turklat, lai ko jus teiktu, tiesi vins un Katja izvilka trofeju no kravas automasinas un vilka to, noliecoties zem kravas svara.

"Es velos, lai tur butu magnetofons," vins peksni izspraga pret savu gribu.

Lina parsteigta paskatijas uz savu klasesbiedreni. Deniss pasmaidija, un Petja noplatija rokas:

– Ir pienacis laiks dejot…

Tikai Katja nesaprata teikto.

– Atskanotajs? Vai ta tu teici? Kas tas ir?

Vitja domaja, ka ir kludijies, tacu bija par velu.

– Ta ir tada lieta… klausities dziesmas un… vispar jebko.

– Ak, piemeram, radio, vai ka?

– Ja. Ka radio. Tikai parraide nenotiek pa radiovilniem, bet tiek ierakstita speciala magnetiska lente.

Katja pamaja ar galvu.

– Kaut kada briniskiga lieta. Es nekad par to neesmu dzirdejis.

Puisi saskatijas. Acimredzot Katja joprojam nav nopietni uztverusi vinu paskaidrojumus. Lai gan patiesiba vini runaja ta – visi kaut kur skreja, bega no reida, tad vini devas uz vinas ciemu, kuru, ka izradijas, bija okupejusi nacisti, un tagad vini ir aiznemti ar trofejas atversanu.

Vitja apklusa, baididamies, ka kads no puisiem turpinas temu – tad, gribot negribot, naksies kaut ko stastit. Lai gan vinam bija kardinajums izstastit divaino stastu par magnetofonu un to, ka tada pasa veida vins varetu meginat nodot zinu nakotnei, lai bridinatu gimeni un draugus un lugtu palidzibu. Vins bija parliecinats, ka puisis, kurs ar vinu sazinajas (Vitja, protams, neticeja, ka tas bija vins pats), iespejams, kaut ko izdomas pat tik sarezgita un pat pilnigi fantastiska situacija. Bet ka gan par to runat, neizraisot smieklus un draudzigu pamudinasanu? Vins bija parliecinats, ka stasts ar magnetofonu tiks uzskatits par smiekligu stastu.

Visticamak, magnetofoni vel nebija izgudroti, jo Katja par tiem nebija dzirdejusi.

Vina iznema vel vienu deli, kam sekoja vel viens – kaste negribigi atvera vederu, bruka gabalos, bet tomer skita speciga. Tagad pat Lena nedaudz piecelas no galda, lai labak redzetu, kas notiek budinas vidu, it ka Katja atvertu nevis parastu koka kasti, pat trofeju, bet istu Pandoras ladi. Nav zinams, ko Krauti tur slepusi un kads noslepums glabajas aiz siem ciesi piegulosajiem deliem.

Beidzot nokrita pedejais delis, gandriz iecirtot Petijai pa kaju, un uz koka pamatnes paradijas melns prieksmets. Tas bija melns, jo loti biezs ellots papirs, kas lidzigs audumam, parklaja zem ta paslepto prieksmetu.

– Vini ir iepakoti! – Deniss bija parsteigts. – Noteikti kada noderiga lieta. Varu deret!

"Es pat to neesmu redzejis filma," atzina Petja. – Lai gan, iespejams, esmu noskatijies visas filmas par karu.

Katja paskatijas uz vinu sanis, gribeja kaut ko teikt, tacu pardomaja, atkal iznema nazi un iegruda asmeni auduma.

Melnais audekls sausi cauksteja. Puisi sastinga. Lena neiztureja un pameta galdu, noliecoties par kasti.

Iestajas klusums. Vejs, nepartraukti gaudams cauri izsisto stiklu, peksni apklusa. Pat tala kanonade nomira.

– Nu, kas tur ir? – Deniss tikko dzirdami nocuksteja.

Vitja sataustija Lenas roku un saspieda to. Vinai bija silti. Vins juta, ka sirds strauji pukst krutis, it ka vinu nakotne butu atkariga no sis kastes satura.

Nazis caurdura biezo audumu, tas sadalijas divas dalas, atklajot trofejas iekspusi.

Uz spidiga sudraba stativa, stingra metala buri, atradas vel viena kaste, tikai no kaut kada vertiga koka, puleta, piesaistot skatienu ka magnets. Tas gala mirdzeja atversanas mehanisms eleganta aizbidna forma.

"Nekada gadijuma…" cuksteja Vitja.

"Oho…" svece Petijas rokas nedaudz triceja.

– Es tev ta teicu! – Deniss satraukti nosvilpa.

Ketija nosnaca.

Vinas roka sniedzas pec fiksatora, bet Petja vinu aptureja.

"Noliksim to uz galda," vins ierosinaja. – Ir neerti turet sveci.

Katja mirkli padomaja un pamaja.

Vel piecas minutes mocijusies virs aizsargbura, vini iznema saturu un nolika to uz galda.

– Nu, vai atversim? – Katja klusi jautaja. Tagad, kad prieksmets atradas uz galda, vinas apnemiba peksni skita iztvaikojusi.