P?d?j?s tr?s dienas

Vins ar savu skatienu seko Julijai, it ka apburts…

Tikai tad, kad vina pazuda aiz viesnicas masivajam durvim, vins pieversa skatienu pulkstenim. Velns! Devitas sakums.

Vins gandriz bezcerigi kavejas. Tatad atkal Karlis vinu sagaidis ar savu pretigo sminu. Vina vaji nopusas, ka sieviete. Vins teiks mocekla toni: "Tu vienmer par mani nerupejies."

Tas bija sausmigi kaitinosi. Kur tu iesi? Joprojam bralis.

Mamma tos sauca par "genetisku parpratumu". Vina stastija, ka si bija pirma reize vinas mediku prakse, kad brali ir tik atskirigi. Areji raksturs, manieres. Reiz vina pat izspraga (protams, ne Karla prieksa): “Tu esi mans dels, bez nosacijumiem. Un skiet, ka vini vinu nomainija dzemdibu nama.

Miroslavs (vins un Karlis bija viena vecuma, vins bija vecaks) ari dazkart domaja: ka tas vareja notikt? Mes ar brali vinus audzinajam tapat. Drebes, rotallietas, celojumi, pasniedzeji – viss tika sadalits uz pusem. Tacu vinam pasam jau no agras bernibas vairak patika sedet ar gramatu vai lugt, lai tevs pastasta kaut ko interesantu. Un Karlis bija gatavs pazust visas dienas garuma kopa ar zeniem. Vins kircinaja brali ar “mila” un “delu” un nelietigi kikinaja, kad zimeja mammai skaistu ziedu vai speleja sahu ar tevu. Tas bija ta, it ka vins butu pretstatits savai gimenei.

Miroslavs jau divpadsmit gadu vecuma stingri nolema: vins turpinas gimenes tradicijas un klus par arstu. Un Karlis tad teica: Es gribu but rokmuzikis. Tapat ka puisi no The Beatles.

Lai gan vins isti nezinaja, ka dziedat, un vins negribeja macities. Vins neslepa, ka vinam ir daudz vairaksvita Man patik lietas ap rokmuziku: entuziasma pilnas meitenes, alus, kniedetas jakas, nebeidzamas sarunas un plani, ka parkartot pasauli.

Vecaki, protams, centas, cik vien vareja – maigi, sapratigi – virzit delu uz pareiza cela. Vins var ienist medicinu, bet beidzot vins var klut par inzenieri, skolotaju, santehniki.

Karlis pat iekluva Tehnologiju instituta zem vinu spiediena – tomer vins tur macijas desmit gadus. Vai nu akademiskais atvalinajums, vai slimiba (Miroslavs vinam palidzeja ar mediciniskam izzinam). Un lielako dalu laika pavadiju kopa ar draugiem – ne parak talantigiem muzikiem. Vini izveidoja rokgrupu un laiku pa laikam uzstajas mazos restoranos.

Un tagad – nedzirdeta veiksme! – vini tika uzaicinati piedalities nacionalaja koncerta stadiona. Praga. Miroslavs, to uzzinot, bija parsteigts. Rokmuzika Cehoslovakija, protams, nav aizliegta – paldies Dievam, ne Padomju Savienibai –, tacu sadi notikumi nenotika biezi. Un vel jo vairak, uz tiem netika aicinatas “Mad Beetles” limena grupas (ta Karla grupa sevi deveja, atdarinot bitlus).

Tacu bralis bija neticama sajusma un pirms paris nedelam lika Miroslavam apsolit, ka noteikti lidos kopa ar vinu uz galvaspilsetu. Un vins bus klat koncerta.

It ka aiz spita Miroslavam ir daudz pacientu, operaciju grafiks (pat nesen vinam atlava operet) ir saplanots menesi ieprieks, tacu vins Karlim neuzdrosinajas atteikt. Vins tikai jautaja:

– Praga atrodas simt divdesmit kilometru attaluma. Kapec lidot?..

– Vai instrumentus un aprikojumu vedisim pasi? "Bralis sarauca pieri un drumi piebilda: "Mans tevs man nedos masinu."

Tetis reiz meginajanedalies deli. Vins lava abiem braukt ar vecu Skoda. Bet paris reizes Karlis tika piekerts braucam dzeruma, vienreiz uzbrauca apmalei un sadragaja bamperi. Pedejais piliens bija kaiminienes sirmgalves sudziba, ka bralis ar pilnu atrumu braucis pa pagalmu un notriecis vinu ar spoguli.

"Ta ka es ari iesu, vins man iedos masinu," Miroslavs paraustija plecus.

– Ka ar manu grupu? Pieci cilveki, plus instrumenti. Mes nederesim. Un vispar: lidmasina tas ir cienijamak,” mans bralis atcirta.

Mums bija japacelas vienpadsmitos vakara. Talak naksnosana Praga, kaut kada apsaubama hosteli. Un nakamas dienas vakara – bedigi slavenais koncerts.

"Karli, es nevaru pavadit visu dienu," iebilda Miroslavs. – Koncerts, jus sakat, ir tikai devinos vakara? Es kersos pie sakuma. ES tev apsolu.

Un brala seja uzreiz paradijas parasta aizvainota izteiksme:

– Kapec tu visu laiku kaulejies ar mani? Vai jums ir nauda lidmasinas biletei? Tas ir santimu verts!

– Kads sakars naudai, es paskaidroju: man ir darbs! Neviens tev nedos atvalinajumu!

"Un es negribu lugt jusu del!"

– Bet tu mums esi vajadzigs! Preteja gadijuma mes nevaresim transportet aprikojumu. Lidmasina maza, bagazas ierobezojumi brutali. Jus velciet sintezatoru.

Miroslavs vienkarsi butu sutijis jebkuru citu. Darbs jau ir iemacijis vinam but nezeligam un skarbam, kad tas ir nepieciesams. Bet Karlis ir ipass raksts. Miroslavs jutas nedaudz vainigs vina prieksa. Vismaz tapec, ka manas mates acis vienmer iesila vina klatbutne. Un vina vesi paskatijas uz brali, it ka vins butu svesinieks.

Un Karlim bija ari viena pastaviga aizvainojums: vins, anglomans, visa Rietumu cienitajs, dedzigi sapnoja par viesosanos arzemes. Liverpule, Teksasa, Meksika. Tomer, lai ari cik loti es pieteicos uz izstasanas klauzulu – caurlaidi arpus socialistiskas Cehoslovakijas robezam – man vienmer atteica.

Miroslavam (lai gan celosana bija vienaldziga) izdevas apmeklet medicinas konferences ne tikai braligaja Bulgarija, bet ari Spanija, Griekija, Niderlande.

Gimenes vakarinas vins pec iespejas atturigak runaja par “kapitalistisko paradizi”, bet Karlis tik un ta skatijas uz vinu ar skaudigu skatienu. Un, kad Miroslavs teica: “Ir interesanti, protams, braukt ciemos, bet es negribetu tur dzivot,” bralis tikai iesmejas:

– Tu esi idiots.

Miroslavs izlikas nedzirdam. Ar to nepietika stridetiesnabadzigs (ka vins – protams, tikai sev! – sauc Karlis).

Vins ari neatteicas palidzet ar koncertu, tikai nedaudz parspeleja situaciju.

Kamer steidzos majas (par laimi, dzivojam netalu no Imperial, vareju tur paskriet), visu izdomaju: ar sintezatoru bus jalido uz Pragu, jo soliju. Bet tad – vairs nav hostelu, taisni majas. Atgriesanas lidojuma, nakts autobusa, vilciena – vienalga. Galu gala rit vini tiksies ar Juliju! Jaunietis aprekinaja, ka lidz ritam vinam jebkura gadijuma paspes atgriezties majas. Vins vares aizvest meiteni, ka solits, teva automasina uz Marienbadu. Pec tam nogadajiet to viesnica un steidzieties, atkal ar automasinu, uz Pragu. Un, ja vins kaut nedaudz kavesies uz neveiksmigo nacionalo koncertu, vina bralis izdzivos.

…Miroslavs atradas majas devinos vakara.

– Kur tu dosies? – Karlis vinam uzbruka no slieksna.

Vina acis dzirkstija satraukuma, vaigi bija pietvikusi. Vins pastavigi krakskinaja pirkstus un raustija savus garos, ilgi nemazgatos matus (ka jau rokmuzikim pienakas!). Miroslavs pat domaja, ka ir piedzeries. Bet mans bralis pec alkohola ne smakas. Ari vina pavadoniem (tris vienlidz matainiem puisiem) nebija ne minas no piedzerusas jautribas. Drizak tie ir drumi un koncentreti. Vai esat nervozs pirms sava laikmeta koncerta?