P?d?j?s tr?s dienas

– Tu esi tas, kuram ir nazis. Es esmu otrais.

– Nosaus! – tikko dzirdami atbildeja ari jaunais arsts.

– Ja mes to neapturesim, lidmasina tiks uzspridzinata. Mes visi mirsim.

– Cau, kluse! – viens no muzikiem kliedza.

Miroslavam skita, ka vina balsi nav lielas parliecibas. Un vins izlema. Vins isi pamaja savam negaiditajam lidzdalibniekam, pieleca augsa, metas virsu spalvainajam teroristam… Es nekad nebiju stiprs kautinos (nav vina specialitate), bet sodien viss izdevas: notriekt, pagriezt roku. Un tiklidz puisis zaudeja lidzsvaru, vel divi pasazieri pieleca un palidzeja. Ari otrs muzikis – tas, kuram bija pistole – tika atbrunots. Miroslavs kopa ar savu peksni atrasto cinu biedru metas uz kabini.

Tomer seit lietas gaja daudz sliktak.

– Mirka! Beidz, mulkis! – Karlis sirdi plososi kliedza no kabines.

Un vadosais gitarists iesita stjuartei pa seju ar pistoles dibenu un kliedza:

– Es vinu tulit nogalinasu!!

Lidzdalibnieks drosmigi (vai vienkarsi neapdomigi) uzskreja muzikim un meginaja izraut vinam no rokam ieroci…

Taja bridi atskaneja saviens. Slegta telpa tas izklausijas pilnigi apdullinosi, kabine acumirkli piepildijas ar dumiem un degsanas smaku.

– Uguns! – sievietes balss snuksteja no pasazieru rindam.

Miroslavs juta, ka vina sirds piepildas ar ledainam sausmam.

Tomer stjuarte izradijas dziva – pat, skiet, gandriz neskarta, vina panika meginaja rapot sanus. Bet kabine – durvis uz to bija plasi atvertas – viss bija notraipits ar asinim. No Karla pistoles izpluda dumi. Viens no pilotiem guleja ar seju instrumentu paneli, un ciparnicas nepieludzami un atri piepildijas ar sarkanu krasu. Tad peksni – dzirksteles, asa deguma smaka…

– Kas tas ir? – saraukta balsi teica vadosais gitarists.

"Navigacijas sistema ir issavienojums," tikpat aizsmakusi sacija izdzivojusais pilots.

Miroslavs nevareja pretoties – vins ievaidejas. No izmisuma. Bralis (kurs tikko bija izdarijis slepkavibu) pasmaidija vel neuzmanigak neka ieprieks. Vins piemiedza Miroslavam un teica:

– Tas ta, kartigais puisis, tagad nav kur atkapties!

Un vins nomainija ieroci uz otro pilotu:

– Vai ari lidojam uz Vaciju. Vai ari tu, vina, – pamaj stjuartei, – tie visi ir liki.

Nejausi ka maisu vins izgruda miruso pilotu no aiz stures – vina kermenis atsitas pret gridu – un izpalidzigi ieteica otrajam pilotam:

– Jautajiet!

Un vins iemeta papira lapu uz panela:

– Dodieties uz Vaidenu, seit ir koordinatas. Necenties krapties – man ir kompass.

"N-navigacijas sistema nedarbojas," pilots uzstaja.

– Tu idiots! – Karlis pacela balsi. – Vai esat noguris no dzives?!

Vins viegli trapija pilotam zem zoda. Vins paraustijas no trieciena un nogulas kresla. Bralis turpinaja spiest:

– Man vienalga! Man ir vienalga par jums visiem! Avaresim – pie velna! Labak sadi, neka dzivot ka mes, sudos!

Iesupojas uz kartejo plauku.

"Bet mes patiesam sabruksim," domaja Miroslavs. "Pilots stridas veltigi."

Un vins mierigi teica:

– Labi, Karli, nomierinies.

Vins pieversa skatienu pilotam un ar draudiem balsi piebilda:

– Dari, ko vins saka.

Vins ar bailem paskatijas uz gliti apgriezto, labi gerbto puisi. Atkapies vins stajas pie stures.

Veca dzive bija beigusies uz visiem laikiem.

Miroslavs uz mirkli aizvera acis, atcerejas sava atmina Juleckas jauko seju un skumji nodomaja: vins vinu vairs nekad neredzes.

14 nodala

Musu dienas. Karlovi Vari

Vecais vins jau sen bija beidzies, uz letes staveja tuksas glazes. Ganuss noguris atspiedas antika (vai, pareizak sakot, vienkarsi veca) kresla. Julija Nikolajevna, gluzi preteji, sedeja uz pasas kusetes malas, izstiepusies, it ka butu gatava atraisities, begt… Spriezot pec sapnainas, apgaismotas sejas, begt pec milota. .

– Nu, ka tas viss beidzas? – vina nepacietigi jautaja. – Vai tiesam lidmasina nolaidas Vacija?

"Ja," Ganuss pamaja. – Vacija. Sporta lidlauka Veidena. Un Rietumvacijas valdiba atteicas izdot noziedzniekus Cehoslovakijai. Karlis tomer tika notiesats par pilota nogalinasanu. Bet vini man iedeva tikai piecus gadus un pec diviem atbrivoja ar amnestiju. Parejiem paveicas vel vairak. – Vina balsi bija dzirdamas skaudibas notis. "Vini cietuma atradas tikai isu laiku." Un tad visiem, ari Miroslavam, tika pieskirts politiskais patverums. Preti vini ludza tikai vienu: runat preses konference un aprakstit socialisma sausmas. Maza cena, kas jamaksa par tiesibam dzivot briva valsti!

"Vienkarsi brinumi…" nomurminaja Julija Nikolajevna.

"Miroslavs, protams, bija noraizejies," Hanuss paraustija plecus. – Man pietruka maju, man pietruka vecaku. Tev, – galants paklanisanas Julijas virziena. "Tomer es atri atradu mierinajumu sava darba, tikai taja." Es vareju apstiprinat savu arsta diplomu. Operets. Ta uzplauka tik loti, ka tika runats pat – tepat Karlovi Varos -, ka lidmasinas nolaupisanu organizejusi specdienesti no Vacijas.

– Par ko? – Tatjana bija parsteigta.

– Lai jusu riciba butu talantigi specialisti. Tas pats Miroslavs. Kopuma izradijas interesanta lieta: starp tas lidmasinas pasazieriem bija daudz slavenu cilveku. Matematikis. Biologs. Vairaki ieverojami inzenieri. Vini visi viena reize ludza atlauju izcelot, tacu Cehoslovakijas valdiba tos atteica.

"Nu, mulkibas," Sadovnikova jaunaka iesmejas.

– Nekadas mulkibas. Vienkarsa prakse. 1951. gada – pec Vacijas izlukdienestu paveles! – Viss vilciens tika nolaupits. Vins devas no Pragas uz Asu, kas atrodas tiesi pie Vacijas robezas. Piecpadsmit minutes pirms ierasanas lokomotive ielauzas tris cilveki. Vini versa ieroci uz soferi un vina paligu un lika nesamazinat atrumu Asa, pabraukt garam stacijai un steigties talak uz Vacijas Federativo Republiku. Parasti vilcieni, kas brauca uz Esu, tika novirziti strupcela. Tomer seit viss bija lieliski aprekinats: isi pirms incidenta Vacija iebrauca vilciens ar oglem, parmijas vel nebija pagrieztas atpakal, un vilciens drosi skersoja robezu. Robezsargi nespeja vinu noverst – vini bija tik apstulbusi, ka tikai saka saut pec vina… Puse pasazieru tika bridinati un speciali vinam nopirka biletes. Atlikusie piecdesmit septini cilveki taja nokluva nejausi. Starp citu, tikai desmit atgriezas atpakal Cehoslovakija.

"Ap tiem gadiem es lasiju, ka viens cehu puisis, skiet, no Pragas, meginaja nolaupit lidmasinu," atcerejas Julija Nikolajevna. – Bet viss beidzas loti slikti…

"Ja, Pjotr Havelka," Hanuss pamaja. – Kravas masinas vaditajs. Apmeram sesus menesus velak – un vinu iedvesmoja Karla un vina biedru piemers. Par lidzdalibniekiem vins panema ari brali un divus draugus. Bet vini lidoja ara no Pragas, un tur jau bija metala detektors. Vins reageja uz ieroci, Havelka tika aiztureta. Vina draugi vareja aizlidot, tacu neapbrunoti, un pat bez vadona vini neuzdrosinajas nolaupit lidmasinu. Visus cetrus tiesaja, Havelkam deva devinus gadus.