Replikants

– Ne isti. Kur cilveki pazudusi? Kapec viniem bija jarada replikanti? Kapec es jutos ka cilveks?

– Paskaties, ka vins runaja. Uzreiz var just, ka ir septita paaudze. Jautajumi, starp citu, ir pareizi, bet lielaka dala cilveku tos neuzdod. Un ne visiem patik atbildes.

– ES gribu zinat.

«Cilveki mus radija kara laika. Lai pasi nenomirtu. Replikants ir uzlabots cilveks. Izturigaks. Mums ir maksligs skelets, uzlabotas fiziskas iespejas, un musu galvas papildus biologiskajiem nervu audiem ir ari neirocipu slanis. Tie satur primaras, minimali nepieciesamas zinasanas – tapec jus varat runat, atpazit objektus un reaget uz notikumiem. Bet papildu neironu tikls ir izveidots ta, lai jusu smadzenes jebkura laika varetu parnemt cilveka apzinu.

– Kas ar mani notiks?

«Jus uzreiz pazudisit ka cilveks.» Paradisies Ignats Zverevs. Bet neuztraucieties, tas nekad vairs neatkartosies. Es teicu: visi cilveki nomira. Un tagad dazi vardi par tagadni, lai aktualizetu lietas – Voks runaja tikai pec butibas. – Vecais kars beidzas pirms apmeram trisdesmit gadiem. Bet replikantiem ir viena atskiriga iezime. Mus var atjaunot caur nanitiem.

– Tatad pec desmitiem gadu mani no jauna radija mikroskopiskas ierices?

– Labi darits, tu doma. Bet seit ir problema: jus esat septitas paaudzes replikants. Lai izmantotu savas potencialas iespejas, nepieciesams vismaz septita un velams desmita limena mikromasinu komplekss.

– Un kas man tagad jadara?

Ghouls neatbildeja uzreiz. Vins ilgi verigi skatijas uz Ignatu, tad noputas, acimredzot, atbildot uz vina pasa domam, un isi skali sacija:

– Vienkarsi dzivo. Dzive ir davana. Fiziski tu esi cilveks, tikai izturigaks. Tapec labs padoms, paskatieties apkart, atrodiet kaut ko, kas jums patik. Un par parejo man ir vienalga.

– Tas ir viss?

– Nu, ir vel viena nianse. Musu pasaule es runaju par modernitati, viss ir saistits ar nanitiem. Tie sniedz papildu iespejas gandriz jebkura joma, kalpo ka universals maksasanas lidzeklis un vienlaikus – vertigaka prece. Jo augstaks ir nanitu limenis, jo lielakas iespejas tiem paveras un augstaks novertejums. Ja velaties iegut otra limena mikromasinas, tad jums bus jamaina pamatmasinas proporcija viens pret diviem. Tresais – katrs tresais. Kurss ir skaidrs, vai ne?

– Es saprotu. Kur tas var dabut?

– Naniti spej vairoties organisma. Laika gaita paradisies neliels parpalikums. Mes so paradibu saucam par «dzivsudraba sviedriem». Tie tiks izspiesti siku pilienu veida caur adas poram. Bet labak nelaut tam nonakt. Procesu nevar paredzet ieprieks, un sadu parpalikumu savakt ir arkartigi gruti. Pec menesa nac pie manis, panemsu asins analizi, un, ja mikromasinu limenis bus paaugstinats, izteiksu litru. Tos ir viegli izolet no asinim.

«Vai tapec vini tevi sauca par spoku?»

– Nu ta var teikt. Lai gan ir ari citi iemesli. Es neapvainojos. Katram ir savs veids, ka pelnit naudu. Ticiet man, manejais nav no sliktakajiem,» vins piebilda ar divainu sminu.

«Vai naniti nevar jus atjaunot?»

– Vai jus runajat par genetisko deformaciju? Ne. Visa sava dzive es nekad neesmu saskaries ar mikromasinam, kas butu augstakas par treso limeni. Un, lai labotu sadu kaiti, ir nepieciesami piektas modifikacijas naniti. Starp citu, seit ir vel viens padoms: kad klustat nedaudz stipraks, dodieties uz vietu, kur aizpildijat atbalsta androidus. Jebkura gadijuma jus nezaudesit naudu. Atrodiet zales, kuras vini gribeja jums injicet. Protams, nanita substrats, jo bija nepieciesamas jusu asinis.

Ignats pamaja. Nosaukums pat manas domas izklausijas neparasti, ka atklasme.

– Vai es varu iet tagad?

– Ja. Pret jums nav pretenziju. Es informesu musu komandu par identifikacijas rezultatiem. Bet esi piesardzigs. Neviens nekad nav klatiene saticis izravienu replikantus.

– Ar ko es atskiros no citiem?

– Uzlabota neironu saskarne un dazada veida kaujas spejas, tacu pamata naniti ar tam netiks gala. Sporadiski ieslegumi var notikt un notiks, bet tikai kritiskos apstaklos. Tatad, se tev,» Vokulis vinam pasniedza nelielu ierici ar rokasspradzei lidzigu stiprinajumu. – Sis ir komunikators.

– Sazinai?

– Parsvara. Izmantojot to, varat ari izveidot savienojumu ar vietejo tiklu. Pagaidam labak kluset par savu izcelsmi. Un vards un izsaukuma signals – sakiet, ka Voks man ir ieteicis.

– Paldies. Man nav ko atmaksat.

«Kad pienaks laiks, mes iekartosimies.» Pagaidam paskaties apkart un pierodi. Apkartne ir daudz tuksu maju. Un daba laika gaita veiks savu gaitu. Kad jus varejat izklut no purviem, tas nozime, ka jums nav vajadzigas prasmes, tas tikai pagaidam ir pasivas.

2.nodala

Replikants norekins…

Ta Ignatam sakas jauna dzive.

Vins atstaja Ghoul pilniga apjukuma. Bija jau dzila nakts. Vareno koku apaksejie zari joprojam izstaroja gaismu, bet augsa valdija tumsa. Aizsargajosais kupols, kas drosi maskeja pilsetinu, nelava redzet ne purva krastu, ne citu apkartni.

Paskatijies apkart, Ignats lenam gaja pa ielu. Blivas un glitas ekas pamazam izzuda, atklajot senas apmetnes patieso strukturu. Tagad visapkart bija sagruvusi debesskrapji. Gadsimtiem veci koki tika prasmigi ieklauti metropoles arhitektura. Vinu zaru mirdzums, visticamak, bija genetiska dizaina rezultats.

Patiesiba lielako dalu no kupola klatas vietas neizmantoja neviens. Acis iekrita platas kapnes, satiksmes krustojumu stublaji un pat gravitacijas liftu sahtas – sadu konstrukciju ramji pacelas un nogrima tumsa.

Senajai pilsetai bija izteikta pakapju arhitektura. Agrak ta bija plasa un gaisa – seit bija daudz laukumu un parku, augstceltnu pagrabos atradas milzigas tirdzniecibas centru telpas un citas metropoles infrastrukturas – zemapzinas limeni tika genereti daudzi koncepti un ar tiem saistiti atteli, it ka gabals no ta joprojam butu saglabajies tas neirocipu prototipa atmina.

Visur bija redzamas iznicinasanas pedas, bet pagatnes retas pamazam un vienmerigi uzsuca daba. No betona plaisam sadigusi zale un krumi. Lietus laika pa ielam strautiem teceja udens, veidojot smilsu un grants nogulsnes.

Vina uzmanibu no apkartejas vides pardomam noversa automatiski ieslegtais komunikators. Acimredzot tas bija ieprieks noregulets uz noteiktu frekvenci un tagad darbojas racijas rezima:

– Kazoka, kur tu ej?!

– Sazinaties.

– Barjera nestrada! Kas noticis?!

– Valsts fiskalais dienests ir slegts.

– Ka tas var but?!

– Klusi. Speka bloki nomira, visi uzreiz. Parslodze. Kads izveidoja klejojosu tarpa caurumu. Es jau to daru. Kontrolejiet perimetru!

– Sapratu. Darbs. Mes to nosegsim.

Ignats, ieprieks iegrimis savas domas, kluva piesardzigs. Vins vairs nebija parsteigts, cik atri vina kermenis nonaca «saspiestas atsperes» stavokli. Process aiznema sekunzu dalas un bija refleksa reakcija uz briesmam.

Kaut kur taluma peksni atskaneja savienu grabosa skana. Spriezot pec ugunsgreka ritma, sadursme izradijas peksna un islaiciga.