Replikants

Ignats bija parliecinats, ka ari vinam ir kaut kas lidzigs, tacu Veza vardi tiesi apstiprinajas: bazes naniti acimredzami netika gala ar slodzi. Isas, sporadiskas neironu saskarnes aktivizesanas sniedza bezjedzigu, fragmentaru informaciju un tikai mazinaja speku, izraisot peksnus reibonus.

Netalu bija dzirdama salkona. Vini mekleja vinu klusi un merktiecigi. Vietam debesskrapja pirma stava milzigo telpu izgaismoja genetiski modificeto koku niecigais mirdzums, kuru vainagi stiepas pari drupam.

Tumsa bija blavi saskatamas vairaku nekustigu eskalatoru aprises. Sis cels augsup drosi vien ir stipri aizsprostots,» Ignats paskatijas apkart, mekledams pienemamu risinajumu, skaidri saprotot: kavesanas ir ka nave.

Apmeram divdesmit metrus talak, gruvesiem nokaisitas tirdzniecibas gridas gala, udens ristijas un pileja. Ekas sturi tur bija aizputis sens spradziens, un netalu no robainajam sienam atradas mezglaini veidojumi, visticamak, saknes kadam no milzigiem kokiem. Kapec nav cela uz augsu? – Vins lukojas tumsa, lidz vinam sapeja acis. Ja, tas noteikti ir saknes. Deformejies, plosits, bet izdevies sadziedet vecas bruces. Tie divaini izliecas, sur tur savijot senas ekas nesosos balstus.

«Es noteikti noklusu otraja stava, izmantojot tos,» Ignats domaja. Bet ka noverst ienaidnieku uzmanibu ar labakiem sensoriem? Kamer vins slepas patversme, tik tikko elpot, vini turpinaja neatlaidigi meklet iebruceju, pamazam tuvojoties.

Nervu duelis ievilkas, bet ta iznakumu peksni izskira netalu izcelusies apsaude.

Acimredzot Makss veiksmigi vadija grupu pa trim ielam, cauri drupam, tacu tik un ta ieduras apsardze ekas tuvakajas pieejas.

Solu troksni apslapeja sausanas rukona. Ignats, noliecies, metas cauri izpostitas tirdzniecibas telpas atklatajai zonai, parleca pari plastmasas kaudzem, kas bija palikusas no plauktiem un vitrinam.

Pec vina nejausi nogriezta linija. Varena saknena blivaja koksne ierakas vairakas lodes ar blavu skanu.

Neapstajoties, vins uzkapa augstak, iztaisnojas pilna auguma, sniedzas pec sadrupinatu griestu fragmenta, kas skumji karajas uz saliekta stiegrojuma, un pievilka sevi, atrodoties otraja stava.

Ekas sturis patiesam bija sabrucis. Vairaki jauni dzinumi (isi, salidzinot ar milziem, kas valdija par pilsetu) izdigusi no grumbulotu saknu mudzekla, aizenot drupas.

Uzkapt vinu zaros nebija gruti. No vainaga Ignats paguva pariet uz plaso piekta stava balkonu, piespiedas pie sienas, klausidamies un skatidamies apkart.

Apsaudes apaksa turpinajas nemitigi. Acimredzot cina sakas ka pozicionala. Abas puses atradas aizsega, bez taktiska parsvara.

Vins neuzdrosinajas sazinaties. Joprojam nav jegpilnas informacijas. Jums bus jarikojas vienam. Kapec vins vispar iesaistijas kauja, kurs ir draugs un kurs ir ienaidnieks – tadi jautajumi neradas, it ka pietiktu ar pasu faktu par kada areja speka uzbrukumu skietami mierigam izligumam.

Naniti, reagejot uz kaut kadam ipasnieka ieksejam saubam, atkal meginaja palidzet. Tas izpaudas peksna vajuma lekme. Bet vins dzirdeja cukstus, kas loznaja pa muguru ar zosadu.

«…peksni tas neizdevas…»

"…nogalini sos…»

«…nemsim gusteknus par fermu citur…»

Mana galva strauji griezas. Uz peleko sienu fona paradijas un pazuda cilveku figuru konturas – Ignatam isti nebija laika atcereties un aptvert noskanojumu, bet jau nakamaja mirkli, dzesot diskomfortu un saubas, netalu ierunajas liela kalibra.

Smagais impulsa lozmetejs acumirkli apgrieza paisumu, skaidri paradot, kurs no sejienes iznaks dzivs un kurs paliks drupas uz visiem laikiem. Zemak esosas ekas iezimejas liesmas, nodrebeja, absorbejot daudzus sitienus – to aprises kluva nestabilas, un pec tam Maksa grupas patversmes uzvarijas ar plazmu – pec trieciena ar skersli, liela kalibra IPC cilindriskas lodes acumirkli parversas karsta jonizeta gaze., sadedzinot kubikmetrus betona, aizslaucot no skata uzticamas ekas, atstajot aiz sevis tikai kuposu skembu kaudzes.

Vel mazliet, un viss bus beidzies.

Ignata seju izkroploja dusmu grimase. Jau kalsns, jo tikai dvesele vareja notureties, vins acumirkli kluva noguris, it ka vina kermenis butu nonacis «piespiedu» rezima, izdedzinot savas niecigas ieksejas rezerves. Acis bija dzili iekritusas, tajas bija redzams zinams vajprats – naniti stradaja skibi, nekonsekventi – vinu «palidziba» izskatijas loti apsaubama.

No balkona bija tikai vienas durvis, kas veda uz eku. Vins pagruda vinu ar plecu, iemeta ieksa granatu un metas sekunde pec spradziena.

Divi cinitaji tikko piecelas no gridas. Spradziena vilnis vinus nogaza no kajam, tacu, pateicoties smagajam brunam, tika tikai nedaudz satricinati. Mebelu fragmenti, kas apaudzeti ar plastmasas skembam un asi kupinati.

Isi uzliesmojumi plosijas cauri tumsai. Mehaniski parbaudot rezultatu, Ignats metas pari dumu pilnajai telpai. Koridora ielidoja granata.

Vins nemeginaja aptvert notiekoso. Stradaja, lai izdzivotu. Spradziens izklausijas pec isas rukonas un izputa karsta gaisa brazmu. Manas ausis bija aizsprostotas, bet man vairs nebija japalaujas uz savu dzirdi nekartibas uguns pika melnaja elle.

Parripojis pari kraukskigajai, gruzdosajai plastmasai, vins sasniedza nelielu zali, atsava no celgala, ar acim uztverot situaciju un rezultatu – uz labas rokas paveras vel vienas durvis, un Ignats dasni pabeidza veikalu.

Tiri…

Atkal lec uz prieksu. Skrienot vins paguva parladet ieroci. Trofeju macina ir palikusas divas granatas. Abi devas uz savu galamerki, telpa, kuru apgaismoja nemierigi statikas uzplaiksnijumi, no kuras izsava impulsa lozmetejs.

No spradzienu dardona mana dzirde bija gandriz zaudeta.

Speks bija nodevigi izkusis. Vins nevareja ilgi noturet so tempu. Pargurusa kermena robeza pienaca atri un paredzami.

Plasaja stura telpa ar logiem, kas versti uz dazadam ielam, patiesiba uz stativa masinam bija uzstaditi divi lielkalibra IPC. Abi kluseja, triecienvilna parnemti.

Kontrole.

Isu spradzienu skanas tik tikko ielauzas apzina. Ienaidnieks, kurs meginaja piecelties, klibs nokrita uz gridas.

Realitate tika uztverta lekmes un sakumos. Pacelis stativu, vins apskatija IPC un pagrieza to pret ieeju, izmisigi cerot, ka vinam nevajadzes saut. Darbinot smagos impulsa ierocus, parasti rodas sekundarais triecienvilnis, no kura var pasargat tikai specials aprikojums.

– Maks, tas ir zvers. Nac ieksa, ja esi dzivs. Lozmeteji tika nonemti. Es izturesu vel dazas minutes.

* * *

Vinam vairs nebija jacinas. Ienaidnieks, pazaudejis smagos ierocus un nesapratis, ka vinu potencialie upuri ielauzas eka, uzskatija par labako atkapties.

Apsaudes skanas atri apklusa. Klusums peksni kluva apdullinoss. Ignats joprojam tureja ieeju ar ierociem.

Koridora bija dzirdami soli.

– Zvers, tavejais. Nesaujiet netisam.

Paranoja peksni lika par sevi manit. Ir situacijas, kad paranojas nav parak daudz. Ne tikai replikanti no pilsetas vareja klausities un izmantot sakaru frekvenci. Bez uzticamas identifikacijas sistemas nevareja but parliecinats, ka balss, kas atskaneja no koridora, pieder Maksam.