Replikants

– Puce, atbildi! Spradziens? Niks?

Klusums. Nesejfrekvenci peksni apslapeja traucejumi.

Metiens trapija skali, tuvu un negaiditi. Ignats acumirkli koncentrejas uz skanu.

– Snaiperis! – sakarnieks atkal atdzivojas. Savienojuma laika dzirdetas balsis liecinaja par panikas sakumu. Acimredzot uzbrukums replikantiem bija pilnigs parsteigums.

– Kurs izlauzas cauri?

– Nav ne jausmas! Vini nolika «novajejusu» grupu, tacu vini bija acimredzami nomaldijusies.

Saviens atkal atskaneja. Soreiz Ignatam izdevas pamanit balu zibspuldzi, kas apgaismoja vienu no senas, neapdzivotas ekas loga ailem.

«Zvers ir kontakta,» vardi izskaneja pasi no sevis. – Pamanija snaipera poziciju.

– Zvers, kas tu vispar esi?

– Pajauta Maksam, – vins jau virzijas interesejosas augstceltnes virziena, isam svitram skersodams plaso aleju. – Jauninais. Manekens. Spokam bija jaatdod informacija.

– Zvers, tas ir Makss. Orientejiet mus. Tu esi neapbrunots, pats tur neej!

– Es nevaru dot noradijumus. Vietejo atsaucu nav. Pamestas apkaimes. Piektais stavs. Eka tris ielu saplusme…

– Sapratu. Es zinu so vietu. Neiesaistieties nepatiksanas.

Saviens trapija velreiz.

– Vaji – minus. Uz galvu. Mikroshemas ir miskaste. Naniti vairs nepalidzes.

– Sip, esi uzmanigs. Tam jabut inkiem!

– Nu, kurs gan cits varetu nocirst barjeru? Vini, neviens cits…

Ignats beidzot sasniedza velamo eku un piespiedas pie sienas netalu no plasas spraugas. Elposana kluva neregulara. Vinam nebija ieroca. Mums jaienak, bet ka? Stavs, iespejams, ir aiznemts. Loznat nepamanitam nav risinajums – vina domuzimes paceltie smalkie betona putekli nokrita negribigi, nodevigi virpulojot – tad zem viegla veja tie tika ievilkti sprauga, un tur peksni paradijas ieprieks neredzams lazera staru rezgis.

«Strijas»…

Ienaidnieks ir pieredzejis, bet situacija butiba ir strupcels. Ja jus gaidisit palidzibu, snaiperis iegus bagatigu razu. Iespejams, ka eka ir slazds. Citadi nezinamais savejs butu labak pargerbies.

«Maks, seit ir acimredzamas lamatas.» Snaiperis pievilina tevi pie sevis.

– Pienemts. Cik inku jus redzat? – vins uzreiz atbildeja.

– Es nevienu neredzu. Bet nav tikai viens snaiperis, iespejams, ir ari citas pozicijas. Es uzskreju lazera strijam.

– Ir teikts: nejaucieties! Mes klusi ielidisim. Drupas…

– Pienemts.

Vinam nebija nodoma izpildit paveli. Vins atbildeja, lai nesaasinatu situaciju un neapgrutinatu kaujiniekus ar liekam bazam par neapbrunoto jaunpienaceju. Vins ienida nervozu gaidisanu mala. Domas steidzas atri, dazas, skiet, iznira no pagatnes, ko vins neatcerejas.

Darbibas virziens ierosinaja sevi. Putekli, kas iezimeja lazera starus, jau bija nosedusies, tacu tagad vins zinaja par slazdu un vareja to izmantot sava laba. Lai ieklutu grida, nepieciesams ugunsdrosibas segums. «Tripwires» to var nodrosinat, ja tie ir savienoti ar spradzienu, nevis ar trauksmes sensoriem.

Mums bus jaizmanto iespeja un japarbauda…

Pieskaroties, mana roka atrada paris piemerotus olus. Vins joprojam bija piespiests pie ekas arsienas, atrodoties ienaidnieka «mirusaja zona». Ne snaiperis, ne hipotetiska seguma grupa vinu neredzeja un nevareja vinu sasniegt ar savienu.

Ignata mestais akmentins nokrita tiesi blakus spraugai un aizripoja nedaudz talak, atdarinot neuzmaniga protektora skanu.

Klusums bija apdullinoss. Neviens no skanas nesaravas, tacu vini nevareja atstat apaksejo stavu bez parsega, palaujoties tikai uz «izslegsanas vadiem». Kads bija jaiecel par apsardzi.

Tiesi ta… Grants tikko dzirdami ciksteja. Drupas zem kajam ir pilnas ar visadiem atkritumiem.

Ignats nekustejas, visa vina uzmaniba pieversas dzirdei.

– Fan, iznac un parbaudi. Ara ir kads. Es neredzu parakstu, bet biosensors dreb.

No galvenas ieejas eka paradijas tikko pamanams cilveka siluets. Vina kamuflazas sistema darbojas nepareizi. Tas, kuru sauca par «Fanu», loznaja gar sienu, bet vina redzeslauku blokeja liels gruvesa gabals, aiz kura slepas Ignats.

– Neviens. Tas tevi iedomajas.

Ignatam nebija ne jausmas, ka vins dzird un atskir vardus. Varbut darbojas kada no «izraviena replikanta» spejam?

«Tik un ta parbaudi,» atskaneja klusa atbilde. – Sensors uz kadu reage. Tas noteikti nav skerslis.

Varbut Ignata uztvertie vardi pat nebija skali izrunati. Ne velti Vezis uz vinu skatijas ar zinkaribas un bailu sajaukumu.

Ta vai citadi ienaidnieks tagad rikojas saskana ar saviem planiem. Sagaidijis, kamer patrulnieks sasniegs spraugu, Ignats iemeta lielaku akmeni, lai noteikti trapitu lazera staru rezgi, un nekavejoties atkapas aiz aizsega.

Bija paredzets, ka vadi eksplodeja. Liesmas uzliesmojums izgaismoja ielu, un pec plazmas zibspuldzes uz visam pusem skara specigu elektrostatisko sabrukumu lauztas izlades. Viens no viniem trapija ienaidniekam, kurs loznaja gar sienu. Atskaneja asa sapju kliedziens, srapneli sagrieza kuposo betona granti, un Ignats jau metas uz prieksu.

Cinitajs guleja ielas otra puse. Vina ierocis, nezinamas modifikacijas sautenes komplekss, spradziena tika izmests. Ignats satvera trofeju rulli, pierauca lidz celgalam un ar isu lecienu iegrieza, pamanot enu gridas dziluma.

– Zvers, kada sausana? – Makss nervozi jautaja.

– ES iegaju. Minus divi – isas frazes netrauceja rikoties. Vins jau atradas zale, paguva raknaties pa mirusa municiju, panemot ipasuma lozu necaurlaidigu vesti ar vairakiem maisiniem – Ignats tos uzmeta par plecu, atri attalinoties no izraviena vietas.

Cinas prasmes bez dzives pieredzes skita draudigas, it ka ieksa sleptos kads cits: auksts, aprekins un nezeligs.

Tomer vini neatstaja vinam laika pardomam. Vairaki lozmeteju spradzieni uzreiz skarusi no kapnu telpas saniem un no otra stava tumsas – uguns tika izsauts caur vietam noslidejuso, ieluzuso griestu spraugam.

Ignats apgazas pari buvgruzu kaudzei, atrada pajumti aiz izpostitas telpas biezas sienas un uz bridi sastinga, klausidamies sava ierobezotaja uztvere. Visapkart valdija tumsa, peldeja asi betona putekli, bija dzirdami steidzigi soli un klusa skindona – skanas bija sadrumstalotas ar atbalsim, mulsinot virziena sajutu.

Brunuvestu uzvilksana un macinu nostiprinasana izradijas dazu sekunzu jautajums. Magnetiskas sledzenes un arejie stiprinajumi «BC» izradijas intuitivi.

Uz notverta sausanas kompleksa vins nekadas norades nav pamanijis. Nebija jaudas limena, nebija municijas paterina skaititaja, un temeklis izradijas vienkarss, bez elektroniskiem zvaniniem un svilpieniem. Skiet, ka tas bijusajam ipasniekam bija dazas implantetas apakssistemas, kas paplasinaja redzes un citu kermena manu sistemu iespejas. Vismaz eka valdosa tumsa netrauceja ienaidniekam kusteties un saut.