???rsielas

– Sas, tiesam nav iemesla tevi vilkt. Tas ir Ivana uzticigais cilveks! – un atkal uz bridi atvera plakstinus – tiklidz mes iekapsim masina, vinam jasteidzas pie apsarga. Ja vini neatvers vartus, mes nevaresim doties prom, bet vinam bus paligi – brunoti un neievainoti. Es dariju visu iespejamo, lai telotu vieglpratigu jautribu: "Mugurkauls, vai man jaiet uz tualeti?" Pirms satiksu savu viru, es piepuderesu degunu.

"Nedari," vins ar diviem pirkstiem pieskaras manam elkonim, un es uztveru so zestu ka realu draudu. – Jums ir lielisks deguns, Elizaveta Andrejevna.

– Kapec tu esi tik neromantisks? – Es apspiedu no sevis mulkibas, tacu esmu parliecinata, ka ar savu balumu nodevu savu stavokli. "Vins pat nelava man sataisit matus!"

– Vienkarsi… vins tevi loti gaida, Elizaveta Andrejevna. Laba restorana.

Velreiz uzmetu Sasu skatienu un paklausiju gidam, kurs iegriezas kreisaja koridora. No turienes bija izeja uz pazemes garazu un pagalmu. Veselus piecus solus es ticeju, ka Sasa tagad ieliks no aizmugures un vinu apdullinas, tacu tas nenotika – acimredzot, musu domas sapluda vai miesassargs pat precizi uztvera, ka Hrebs jut pret pistoli kabata. Vai vinam vajadzetu atkal sevi izturet par mani?

Un koridora Ridza vairs nespeja attureties – vins mani satvera un gandriz vilka sev lidzi, bet turpinaja izrunat savu absurdu, kam tagad, lai ka es gribeju, nebija iespejams noticet:

– Iesim tagad, Elizaveta Andrejevna, kapec tu esi tik sajusma? Ivans Aleksejevics bus loti priecigs…

Vins mani izveda pagalma un iegruda masina. Kamer gaju apkart, meginaju atvert durvis un izlekt ara, bet peksni specigas rokas mani satvera un piespieda pie gridas, iestumjot starp sedekliem. Es kliedzu, meginaju izrapties ara, bet man iesita ar duri pa seju, un uzreiz smags kermenis uzspiedas uz leju ta, ka mus nevareja redzet pa logu. Masina kads slepas – lidzdalibnieks. Un apsargiem nebija aizdomas, ka kaut kas nav kartiba, jo Ridza iegaja teritorija it ka viens.

Sasas kliedziens bija dzirdams uz saniem – vins kliedza par vartiem sargiem, kas nozime, ka vins uztvera manu zinojumu. Tacu Ridzs paatrinajas un pilna atruma metas uz izeju. Vel pec dazam sekundem ar sausmam sapratu, ka varti nav aizverti – varbut vins par to jau ieprieks pajautaja, un tagad kabine esosajiem cilvekiem vienkarsi nebija laika reaget. Uz gludekla atskaneja masinas slipesanas skana, bet aizversanas rezgis vairs nevareja noturet automasinu. Strauji nogriezamies uz cela, bet nesamazinajam atrumu.

Pec tam man atlava pacelt galvu. Virietis nokapa no manis un apsedas uz sedekla, netrauceja man nedaudz izstiepties, bet pakera manu mobilo telefonu no dzinsu aizmugurejas kabatas un izmeta pa logu. Vins nebija pazistams un bija manami satracinats:

"Kapec tik daudz troksna, Spin?" Vajadzeja to darit klusi!

Soferis neatbildeja un skita, ka tikai palielina atrumu.

Es atkal sniedzos pec durvju roktura, bet tas bija aizslegts. Virietis pasmejas par maniem centieniem. Bet vins paskatijas uz vina seju un teica, uzliekot pistoli ar troksna slapetaju uz gurna:

– Smuki. Sedi mierigi, kakenit, tev nav jautajumu. Un ta nebus, ja Morozovs jus patiesam novertes, ka vini mums dziedaja.

Tas ir skaidrs. Tas nozime, ka jums ir nepieciesams kilnieks, bet nekas nevar tikt caur Ivanu. Vins kadam pieteica jaunu vai vecu karu, bet neparedzeja sadu paversienu. Un vini, iespejams, izdarija vienigo deribu, kas vareja nostradat – Vana butu mierigak reagejusi pat uz vina delu nolaupisanu. Es nezinu, vai vins mani izpirks, bet vins acimredzot sajauks lietas, kad vini vinam to pateiks. Lai gan mes noteikti nerunajam par naudu – nepareizie cilveki, seit ir kaut kas cits… Ietekme? Kapitals tika izzagets, un kas zina, vai kads to velas zaget?..

Es piespiedu vaigu pret stiklu, vaimanadama no sapem un bailem. Vini Vanju labi nepazist – vinam nav trukumu. Un es neesmu vina vajiba, vini nevares vinu tadu dabut. Tas nav saistits ar vina milestibu pret mani, tas ir atskirigs. Vins pat var mani nodot viniem saplest gabalos vai uz laiku padoties, atzities zaudejis, bet jebkura no siem variantiem vins mani pec tam simtkartigi atgriezis maniem likumparkapejiem. Bet Vana piemineja zurku… Mugurkauls laikam juta, ka var but vala, tapec vinam vairs nebija ko zaudet.

No aizmugures tuvojas masina, to pamaniju no bremzu cikstesanas griezoties.

– Pievienot vel! – virietis saka kliegt. – Drosiba atbildeja! Jatiek lidz vartiem uz sosejas, musejie jau ir – aptures dzisanu. Kuce, tev lika kluset!

No majas veda viens cels – viniem visbistamakais posms, kuram vini steidzas atri tikt garam. Pec manam aplesem lidz apvedcelam nebija palicis vairak par kilometru, un Khrebets izradijas izcils braucejs – vins pilna atruma apsteidza retas automasinas musu josla un stureja parliecinosi. Un tad es pagriezos uz kapsetu – grants del nacas nedaudz piebremzet, bet tas bija pamests sturis, lai tiktu uz sosejas.

"Ne drosibas," atbildeja Spine, skatoties spoguli. Vins skita mierigaks no abiem. "Vini nebutu paspejusi laika." Sis ir musu kundzes bruninieks. Vins ir ievainots un bez ieroca. Tatad vins vienkarsi pavada mus uz pareizo vietu, ko vins vel daris?

– Zals? – slepkava aiz vina skieleja, censoties atpazit soferi vajajosaja automasina.

"Zals, bet kamikadze," Ridza atbildeja pec sekundes, bet saka arvien satraukti skatienus mest atpakal, it ka vins pats butu gaidijis no Sasas kadu burvju triku.

Vins neatpalika, bet attalums vairs nesaruka, un uz sosejas jau butu, kas vinu aiztur… Mani nolaupitaji to saprata, tapec virietis smineja drosak. Es sausmas klabeju ar zobiem, bet centos neizdvest nekadas skanas. Man pietika ar vienu sitienu, bet sis midisies zem kajam, ja vina psihozei pievienosu savu.

"Jums bus jaatbild ari par troksni," vins nez kapec turpinaja snakt uz savu lidzdalibnieku. – Paldies, Kosa ir kaut kur sifrets, vins mums butu psiho…

Vins nepabeidza, jo Spine kliedza. Mes tagad skatijamies uz vejstiklu – pretimbraucosa virziena mums preti steidzas cita svesa masina. Bailes nerimas, bet es histeriski pasmineju. Izskatas, ka kads uzskricelejis – nenem psihovardu par velti.

Puisim aiz mums pat nebija laika pacelt ieroci – automasina ietriecas mums, sekundi pirms sadursmes nogriezoties pa kreisi un pilna atruma nojaucot buferi. Gandriz uzreiz man no aizmugures uztriecas cita masina. Dubultais auns sagrieza mus gandriz par simt astondesmit gradiem.Ridzs ieskreja sture un ievaidejas. Man blakus sedosais saka saut pa stiklu, tas saplisa ar apdullinosu triecienu, bet Sasa nolaidas. Kosa izsita prieksejo logu un, kamer Khrebets neatkapas no sitiena, iegruda nazi vinam tiesi aci. Un vins tudal notupas, izvairoties no saviena. Kauslis krita panika, bet atcerejas mani un satvera mani aiz matiem, kliedzot: