B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Atspogulojot meginajumus panakt diagnostikas vienpratibu saja joma, var atzimet, ka atskiribas starp pedejiem 2 diagnostikas kriterijiem ir nelielas.

Ir dazi simptomi, kas biezi paradas autisma, bet netiek uzskatiti par galvenajiem diagnozes noteiksanas simptomiem. Tomer tie ir pelnijusi uzmanibu, tie ir hiperaktivitate (ipasi agra berniba vai pusaudza gados), dzirdes paaugstinata jutiba un hiposensitivitate un dazadas reakcijas uz skanu (skaidri izpauzas ipasi pirmajos 2 dzives gados, bet parasti periodiski vai pastavigi pieaugusajiem), paaugstinata jutiba pret pieskarienu, neparasti esanas paradumi, tostarp nepartikas uznemsana, paskaitejums, Samazinata sapju jutiba, agresivas izpausmes un garastavokla izmainas. Tas rodas vismaz 1/3 cilveku, kuriem ir sis traucejums.

Situacija slima berna gimene

Gimene paradijas berns, kura dzimsanu visi loti gaidija. Bet negaiditi ikvienam vina dzimsana bija saistita ar lielam grutibam un pieredzi. Vecaki, kuri tik loti baidijas zaudet savu bernu, uzzinaja, ka vinu mazulim ir nopietnas attistibas problemas, lai gan draudi vina dzivibai bija beigusies. Pec arstu domam, bernam bija vairakas iedzimtas anomalijas, sarezgits traucejums, smagi iedzimti defekti, kas rada saubas par vina "normalu" attistibu. Daudzu sadu gimenu dzive dramatiski mainas, slima berna piedzimsanas notikums tiek sadalits divos pilnigi atskirigos periodos: dzive "pirms" un dzive "tagad". "Pirms" bija tads pats ka visi parejie, un "tagad" ir unikala, ipasa, sarezgita bedu un nelaimju situacija visiem gimenes locekliem. Un, kamer vecaki nesatiek kadu, kurs to ir piedzivojis ieprieks, vini doma, ka vini ir vienigie pasaule, kuriem ir bijusi lidziga nelaime, un neviens vinus nevar saprast. Vini var justies pilnigi pamesti un apjukusi, tapec dazreiz ir gatavi sekot jebkuram padomam vai ieteikumam, biezi vien nepareizi. Si gimenes situacija medz klut dramatiskaka gimenes ar tikai slimu bernu. Gimenes, kur jau ir citi berni, situacija ir stabilaka. Mums bija iespeja verot bernu ar smagu multiplo invaliditati audzinasanu gimenes, kuras jau bija divi vecaki veseli berni, un daudzas no sim gimenem veiksmigi tika gala ar jauno situaciju. Bet mes esam noverojusi ari citus gadijumus, kad pec otra, slima, berna piedzimsanas, uzmaniba un interese par vecako, veselo bernu gimene vajinajas, visas gimenes intereses tika pakartotas jaunaka audzinasanai, kas atstaja smagas sekas gan vecakajam bernam, gan gimenei kopuma. Gandriz uzreiz pec zinojuma par jaundzimusa traucejumu smagumu daudzas mates dzird pastavigus padomus atteikties no slima berna un ievietot vinu bernu majas, jo vini nespes tikt gala ar vinu bez pastavigas arstu lidzdalibas vina arstesana un nespes neko sasniegt vina audzinasana. Dazi vecaki atsakas no saviem mazuliem. Parasti sie berni tiek ievietoti ipasas bernu namu nodalas, kur tos apmekle galvenokart medicinas darbinieki, kuri censas rupeties par arstesanu, ieskaitot kirurgiju, bet loti biezi si arstesana tiek aizkaveta vai vispar nenotiek. Es atceros stastus par vairakiem berniem, kuriem bija jakonsultejas bernu namos. Pirmais stasts ir par neredzigu meiteni ar iedzimtu kataraktu abas acis, kura pec savlaicigas kirurgiskas arstesanas butu varejusi redzet gandriz normali, ja vecaki nebutu vinu pametusi tulit pec piedzimsanas un vina nebutu nonakusi bernunama. Kirurgiska arstesana klinika visu laiku tika atlikta dazadu infekcijas slimibu del iestade un karantina, jo bija gruti ievietot bernu klinika bez pastavigas aprupes un radinieku pavadibas. Gaidot acu operaciju un gatavojoties tai, berns visu laiku atradas izolacijas palata, kur ar vinu tikas tikai arsts un medmasa. Ilgu laiku berns palika bez pedagoga un skolotaja uzmanibas. Ta rezultata kataraktas operacija tika veikta ar lielu kavesanos un redze loti nedaudz uzlabojas. Turklat bernu majas apstaklos pecoperacijas perioda bija gruti pareizi organizet aprupi, kas ir loti svariga redzes atjaunosanai. Meitene atpalika attistiba, vinai bija nepieciesami ipasi audzinasanas apstakli dzilu redzes traucejumu del. No parastas bernu majas vina tika parvesta uz bernu namu neredzigiem garigi atpalikusiem berniem un pec 18 gadu vecuma uz psihoneirologisko internatskolu pieaugusajiem. Otrais stasts ir saistits ar citas mazas meitenes attistibas noverosanu, kura piedzima ar smagam roku un kaju deformacijam, kuras vareja savlaicigi un atri labot, ja milosi un gadigi vecaki butu bijusi vinas puse kops dzimsanas. Bet meitene tika pamesta, un mes vinu daudzus gadus noverojam garigi atpalikuso bernu internatskola: ar saviti rokam un kajam vina iemacijas staigat uz celiem, lasit un rakstit. Taja vinai visos iespejamos veidos palidzeja internatskolas skolotaji un pedagogi. Bet nakotne vinu bija paredzets parvest ari uz citu pieauguso invalidu iestadi. Musu konsultaciju pieredze bareniem ar iedzimtiem sarezgitiem attistibas traucejumiem, kuri nonaca bernunamos, ir neliela, bet diezgan sarezgita. Daudz optimistiskaki bija stasti par berniem, kuru vecaki dazadu dzives apstaklu (sarezgitu majoklu un materialo apstaklu) del bija spiesti sutit savus bernus uz bernu majam, bet taja pasa laika turpinaja vinus tur apmeklet un uzraudzit vinu attistibu. Tikai viena iestade, kur sadi berni tika nosutiti vecaka vecuma, bernu nama nedzirdigajiem (Sergiev Posad), mes varejam noverot turpmaku progresu vinu audzinasana un izglitiba, un pec tam redzet, ka vini dzivo patstavigi un pat strada sis iestades pieauguso skolenu nodala. Nesen mes uzzinajam par diezgan partikuso stastu par Ruben David Gonzalez Gallego, kurs kops dzimsanas cieta no smagas cerebralas triekas formas un devas visu celu ka pamests berns Krievijas valsts bernu namos, no vina autobiografiskas gramatas "Balts uz melna". Mes zinam gadijumus, kad bernus pameta mates, bet vecmaminas to nevareja izdzivot un driz adopteja slimu bernu, audzinaja vinu sava gimene un izglitoja vinu speciala skola. Mes esam redzejusi gimenes, kuram bija veseli berni un kuras adopteja svesiniekus, tostarp loti slimus. Viena no pedejam sadam sanaksmem bija ipasi neaizmirstama. Gimene adopteja zidaini, kurs piedzima bez rokam un kajam (truka roku un kaju zem celgaliem). Tas nebija pirmais adoptetais berns, bet tas bija visgrutakais, vini vienkarsi "nevareja paiet garam, redzot sis meitenes acis". Vini panema meiteni sava lielaja gimene un baroja vinu kopa. Bet, kad vina pieauga, vina uzzinaja par smagiem kustibu traucejumiem. Vini saka uzzinat par iespejamo operaciju un protezesanu. Tas viss prasija garus braucienus uz konsultacijam uz valsts centralajam klinikam, izdevumus un atvadisanos no citiem berniem. Vinas audzinasana bija jaizvelas nakamais cels: vai darit visu iespejamo, lai vinu arstetu, daudzas operacijas, daudzu menesu atveselosanas klinikas, pastaviga protezu nomaina, citu bernu audzinasanas veicinasana fona, vai ari turpinat dzivot visas gimenes intereses un audzinat meitu ar smagiem kustibu traucejumiem, palidzot vinai pec iespejas labak realizet savas spejas: nesat vinu pec kartas rokas un uz muguras, kamer vina ir maza, Nakt klaja ar visu veidu iericem parvietosanai un satversanai, sagatavoties apspriest ar vinu vinas neparastumu salidzinajuma ar citiem, iemacities pielagoties vinas ipatnibam, neatsakoties no iespejamas arstesanas un protezesanas meitenei un vinas gimenei. Adoptetaji izvelejas otro celu, un jaunakas meitas kopiga aprupe vel vairak apvienoja so lielo gimeni. Berna ar acimredzamiem attistibas traucejumiem paradisanas gimene vienmer ir dzila pieredze visiem vina gimenes locekliem. Parasti ta ir dzila soka pieredze no informacijas, ka bernam ir nevis viens, bet divi vai vairaki izteikti traucejumi. Parasti vecaki pec tam piedzivo "aizsardzibas nolieguma" sajutu, kas liek domat, ka tas nevar but, ta nav taisniba, tas ir nepareizi diagnosticets vai nav iespejams to izarstet. Tiesi saja pieredzes posma daudzas gimenes velta visus spekus vina arstesanai, mekle izveicigakos un zinosakos arstus, sanem jaunakas zales, dodas uz slavenakajiem medicinas centriem Krievija un arzemes. Bet laika gaita vini atrod nenozimigu rezultatu berna veselibai un attistibai, kas maksa lielas pules un upurus no visas gimenes puses. Ipasi sarezgitu ainu sadas situacijas mes redzam gimenes, kas audzina bernus ar priekslaicigas dzemdibu retinopatiju, kuri piedzima daudz priekslaicigi un kuriem bija aklums un dazos gadijumos citi traucejumi. Vecakus ipasi skara berna aklums un vini pielika visas pules, lai atrastu arstu, kurs atjaunotu berna redzi. Bet gadijumos, kurus mes noverojam, redzes bojajumi bija neatgriezeniski, un visi arstu centieni noveda tikai pie kosmetiska efekta. Kirurgi parliecinajas, ka skarta acs pec izmera nesamazinas, parklajas ar acim utt. Tacu sis operacijas notika apmeram ik pec sesiem menesiem, un arstesana tika pagarinata no dzimsanas lidz tris vai cetru gadu vecumam. Tas nozimeja, ka matei ar slimu bernu tika veikta nepieciesama pirmsoperacijas parbaude vinas dzivesvieta un vina devas uz operaciju uz pazistamu kliniku, kur bernam vispirms tika opereta viena acs, bet otra paredzeta nakama operacija. Sadas operacijas un sagatavosanas tam veidoja sis gimenes dzivi diezgan ilgu un arkartigi svarigu laiku berna turpmakajai garigajai attistibai. Visas sis operacijas tika veiktas vispareja anestezija, un pecoperacijas perioda bija nepieciesama ipasa atputa. Daziem no siem berniem 3 gadu laika tika veiktas 5-6 operacijas, kas nedeva taustamu rezultatu. Taja pasa laika bernu visparejais stavoklis dazreiz pasliktinajas, vini kluva nervozaki un bailigaki, dazi no viniem zaudeja dzirdi. Vina vecaki tika mociti, bet ilgu laiku vini neatteicas no ceribas uz izarstesanu. Tikai laika gaita vini atteicas no sadam operacijam un saka organizet savu dzivi ar aklu bernu majas. Pienaca berna pienemsanas posms: bija nepieciesams samierinaties ar to, ka vins bija akls, iemacities dzivot ar to, iedomaties vina pasreizejas un nakotnes grutibas un atrast specialistus, kas vinam palidzetu tikt gala ar sim grutibam. Vecaki, kuri pienem bernu tadu, kads vins vai vina ir, un rupigi uzrauga vina reakcijas, priecajoties par jebkuru aktivu un neatkarigu berna ricibu, parasti gust lielus panakumus. Izskirosais faktors visos zinamajos nedzirdigi neredzigo bernu veiksmigas attistibas gadijumos bija tiesi vecaku jutiga un radosa attieksme pret bernu, pateicoties kurai bija iespejams ar cienu izturet berna audzinasanas sakotnejo limeni gimene pirms berna ienaksanas skola. Berna pasa darbibai ir liela nozime berna normalai attistibai. Petijumi liecina, ka mijiedarbibas process starp bernu un mati, kas ir galvenais berna garigas attistibas virzitajspeks, liela mera ir atkarigs no pasa berna iniciativas. Veseli berni pastavigi pieprasa pieauguso uzmanibu, un tas ir atkarigs no vecakiem, cik daudz si darbiba tiks saprasta, ar kadu milestibu ta tiek atbalstita un cik precizi ta ir versta pareizaja virziena. Bet ir tik gruti pamanit, saprast un atbalstit loti vajo un dazreiz neparasto pacienta darbibu no berna piedzimsanas! Lai mierigi un parliecinosi rupetos par bernu, rupigi uzraudzitu vina stavokli un pareizi to saprastu, vecakiem vispirms ir jatiek gala ar savu depresiju un izmisumu. Un tas ir visgrutakais uzdevums. Parasti mate, kas pastavigi baidas par savu bernu no dzimsanas un ir pirma, kas uzzina arvien vairak informacijas par vina nopietno slimibu, ir vairak noraizejusies. To biezi pavada vinas pasas fiziskas ciesanas no sarezgitas grutniecibas un dzemdibu, pecdzemdibu depresijas sekam. Vinai izmisigi nepieciesama visu gimenes loceklu palidziba, rupejoties par bernu un izprotot vinas stavokli. Citadi, slepenak un rezervetak, tevs parasti piedzivo berna sarezgito stavokli. Un, ja vins ir atdalits no savam raizem, vins klust arvien attalaks un jutas nevelams. Dazados veidos, bet ari jaundzimusa slimiba ir sarezgita vecvecakiem, braliem un masam. Ne tikai bernam un vina matei, bet visiem gimenes locekliem ir loti nepieciesams viens otra atbalsts. Vislielako atbalstu var sniegt citi vecaki, kuri to jau ir piedzivojusi un atradusi speku, lai pareizi audzinatu bernu ar vairakiem iedzimtiem defektiem. Ir loti svarigi zinat, ka jusu gadijums nav unikals un nav unikals, ka tie pasi (vai gandriz vienadi) berni tika (vai tiek) audzinati citas gimenes. Savlaiciga vecaku sanemta informacija par to var ieverojami uzlabot situaciju gimene. Pedejos gados ir bijusas gramatas un raksti, ko rakstijusi vecaki par berniem ar smagiem iedzimtiem traucejumiem, siki aprakstot vecaku pieredzi un problemas, ar kuram vini saskaras, audzinot savu bernu. Par to, ka mainas gimenes dzive atkariba no arstu, skolotaju, psihologu prasibam un personiskajam ipasibam un vinu darba grafikiem, varat izlasit Normana Brauna, britu specialista berniem ar iedzimtiem multipliem traucejumiem, teva zena, kurs dzemde cieta no masalinam un kuram bija dzili redzes un dzirdes traucejumi, darbos. Viens no vina rakstiem tika tulkots krievu valoda un publicets zurnala "Defektologija". Pardzivojis sava nedzirdigi neredziga dela navi jauniba no sirds mazspejas un audzinot veseligu meitu, vins mudina but loti uzmanigiem attieciba uz tuvinieku jutam: neaizmirstiet, ka katrs gimenes loceklis ir individs un vinam ir nepieciesama pasrealizacija, nevis kauns un neslept savu pieredzi, bet dalities taja ar milajiem. Vins ari raksta, ka nav viegli runat par savam problemam ar sievu, kura vienmer tiek spidzinata un sajukusi. «… Tas var but nopietns izaicinajums laulibas saglabasanai, ka mes piedzivojam laiku, kad esam brivi un atbrivoti atseviski no musu partnera. Arkartigi reti mums ir iespeja but tikai mums abiem, neapgrutinatiem ar rupem par bernu. Briesmas ir tadas, ka laulibas partneris klust saistits ar grutibam un problemu neesamibu ar citiem cilvekiem…" Pirms daziem gadiem mes publicejam briniskigas gramatas tulkojumu, ko veica Caroline Philps, mate, kura audzinaja tris bernus, tostarp vecaku meiteni ar Dauna sindromu. Sis gramatas nosaukums ir "Mammu, kapec man ir Dauna sindroms?" Izgajusi garu un grutu celu un guvusi ieverojamus panakumus, audzinot meitu ar tik nopietnu slimibu, Karolina pateicas visiem gimenes locekliem par atbalstu un, atskatoties uz pirmajiem mates gadiem, atgadina, cik loti vinai bija vajadzigs gudrs specialista padoms un citu gimenu pieredze, kas gaja cauri lidzigai pieredzei. Vina raksta par nomacoso vientulibas sajutu, kas atdalija vinas gimeni no gimenem ar veseliem berniem. Par to, cik skaudiga vina bija par savu viru, kurs vareja atstat majas uz darbu un noverst uzmanibu no ikdienas rupem. Par to, ka speja atzit savas jutas sev un citiem palidzeja vinai tikt gala ar sevi. Par to, ka, macot savus mazos un atskirigos bernus Lizi, vina macijas kopa ar vinu, "iemacijas pienemt gan vinu, gan sevi tadu, kadi mes esam". Sava gramata vina apgalvo, ka parbaudijumi, ar kuriem saskaras vecaki pirmajos menesos, nav saistiti ar pasu bernu, bet gan ar cinam, kas notiek vinu dveseles. Cik gruti un dazreiz neiespejami ir atzit, ka pasa berns nav tads ka citi, un daudzas lietas vinam nebus pieejamas! Tas var but liels atvieglojums, kad mates, kuram ir pieredze slimu bernu audzinasana, satiekas ar citam matem, tevi satiekas ar citiem teviem, un brali un masas satiekas ar citiem braliem un masam un spej dalities sava pieredze ar tiem, kuri saprot un kuriem ir tadas pasas bailes un jutas. Vecaku asociacijam un citam brivpratigam organizacijam, kas sniedz atbalstu personam ar invaliditati, ir ipasa loma visu so daudzo gimenu problemu risinasana, kuras audzina bernus ar smagu un sarezgitu invaliditati. Invalidu masu, tevu, bralu un masu aktiva komunikacija un darbiba sajas organizacijas var ieverojami atbalstit vinu pasu emocionalo un garigo stavokli, palidzet panakt lielaku uzmanibu invalidiem no valsts un pasvaldibu puses. Amerikas Savienoto Valstu un Rietumu valstu pieredze rada, ka visi vinu panakumi invalidu izglitibas un socialas aizsardzibas joma ir sasniegti, pateicoties vinu radinieku socialajai aktivitatei. Lai gan sadas organizacijas musu valsti joprojam ir reti sastopamas, vienmer ir verts jautat par vinu darbu un palidzet pec iespejas vairak. Visos iespejamos veidos ir jaatbalsta jebkuras neformalas vecaku apvienibas, kas censas palidzet viena otrai slimu bernu audzinasana un kopigu briva laika pavadisanas pasakumu organizesana. Ir ari liela nepieciesamiba pec savlaiciga atbalsta no specialistiem, kuri tic iespejai palidzet bernam ar jebkadiem traucejumiem, kuri ir iepazinusies ar sociala un psihologiska atbalsta praksi gimenei un metodem, ka audzinat bernus ar smagiem traucejumiem, piemeram, garigu atpalicibu, agrinas bernibas autismu, cerebralo trieku vai kurlmemibu. Bet specialistu atbalstam jabut loti pardomatam un janem vera slima berna vecaku un citu gimenes loceklu stavoklis. Diemzel musu valsti nav ipasa pakalpojuma agrinai psihologiskai un pedagogiskai palidzibai sadam gimenem, vai ari tas tiek veidots tikai dazas pilsetas un regionos, tas arvien vairak tiek sniegts psihologiskajos, medicinas un socialajos centros (PMSC) un citas lidzigas organizacijas. Musu pieredze, stradajot sada centra, rada, ka psihologu un skolotaju, kuri tiek aicinati palidzet bernam ar smagiem un sarezgitiem attistibas traucejumiem, pirma rupe ir palidzet vina vecakiem. Agrinas palidzibas organizesana berniem ar sarezgitiem traucejumiem jasak ar vinu vecaku psihologisko konsultesanu.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Kapec ir svarigi zinat berna sarezgito attistibas traucejumu celonus?

Berna traucejumu celonu zinasana ir loti svarigs jautajums lielakajai dalai vecaku un biezi vien loti sapigs. Lielaka dala vecaku, ar kuriem mes tikamies, konsultejot savus bernus ar smagiem daudzkartejiem traucejumiem, neatteicas vinus audzinat gimene. Vini visi varonigi centas izarstet un izvest savus bernus. Daudzi no viniem centas izprast slimibas iezimes un iespejamas arstesanas metodes visprecizakaja veida. Vini parvareja sarezgitas diagnozes soku un nezaudeja ceribu, ka visu var noteikt. Bet daudzus no viniem kaveja doma par to, kurs ir vainigs pie ta, kas noticis ar vinu bernu. Arsti vinus nosutija uz konsultaciju ar genetikiem, kur vini jautaja par katra radinieka veselibu, un nevilus aizdomas par iedzimtibas vainu iekluva viena vai otra puse. Ja ar iedzimtibu bija "viss kartiba", tad mates vainoja sevi slimiba grutniecibas laika, vecmaminas cieta no smagam aizdomam: vai slimibas laika vinas ir inficejusas savu grutnieci ar gripu utt. Sada slepta pieredze vai atklatas savstarpejas apsudzibas nekada veida neveicinaja savstarpeju sapratni gimene un dazreiz neatgriezeniski to iznicinaja. Protams, vecakiem ir nepieciesama pilniga informacija par berna slimibas celoniem, tacu si informacija jaizmanto tikai, lai izveletos iespejamo berna arstesanu un planotu citu bernu dzimsanu, nevis savstarpejiem apvainojumiem.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Grutibas diagnosticet sarezgitu traucejumu agrina vecuma

Parasti bernam tiek diagnosticets izteikts viena organa vai funkcijas bojajums gandriz tulit pec piedzimsanas, un tikai laika gaita tiek atklats otrais vai pat tresais defekts. Tas biezi ir saistits ar dzimsanas bridi konstateta bojajuma smagumu un grutibam diagnosticet citu sajos apstaklos. Piemeram, konstatejot iedzimtu aklumu bernam, iedzimti dzirdes traucejumi tiek konstateti tikai laika gaita, jo runas attistiba kavejas. Turklat dazos gadijumos otrais defekts pievienojas pirmajam ar vecumu, ja tas ir progresejosas slimibas sekas un neizpauzas nekavejoties. Tapec ir tik gruti precizi diagnosticet sarezgitus traucejumus agrina vecuma. Biezi vien iedzimtu anomaliju vai smagu somatisku un neirologisku slimibu klatbutne, kas rada tiesus draudus berna dzivibai, arsti prognoze neizbegamu dzilu kavesanos vina fiziskaja un garigaja attistiba. Diemzel sarezgita diagnoze no arsta viedokla, kurs maz zina par sadu bernu attistibas ipatnibam, ietver tikai aprupi un atbalstosu arstesanu. Tada veida iespeja ipasi parbaudit redzes un dzirdes funkcijas, ka ari si berna atbilstosu audzinasanu un ipasu attistibas izglitibu tiek atlikta uz ilgu laiku vai pat izslegta.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Musdienu izpratne par bernu garigas attistibas traucejumu celoniem

Berna attistibas traucejumu biologiskie celoni tradicionali tiek attiecinati uz dazadam iedzimtas vai iegutas dabas slimibam, kermena traumu un intoksikaciju sekam. Papildus biologiskajiem celoniem musdienu medicina un psihologija nopietni apsver vairakus nelabveligus socialpsihologiskos faktorus, kas var ari nopietni sarezgit berna intelektualo un emocionalo-personigo attistibu. Ta ir berna audzinasana no dzimsanas nelabveligos arejos apstaklos, slikta aprupe un emocionals kontakts ar milajiem, milestibas un aprupes trukums no apkartejiem pieaugusajiem, vinu vienaldziba un pat nezeliba (manu un garigais trukums, piesaistes traucejumi, ilgstosa atdalisana no mates utt.). Tadejadi redzes vai dzirdes uztveres traucejumus bernam ar iedzimtiem smagiem so funkciju traucejumiem var ieverojami samazinat, ipasi organizejot vina redzes un dzirdes apmacibu zidaina vecuma, ja nav kontrindikaciju no centralas nervu sistemas stavokla. Agrinie dzirdes aparati un optiska korekcija ari palidzes izvairities no manu atnemsanas siem berniem.

Sarezgitu attistibas traucejumu gadijuma socialpsihologiskajiem faktoriem var but loti nozimiga loma, bet galvenie ir vairaki organiskie bojajumi. So bojajumu izcelsmei ir dazadi iespejamie iemesli:

Viens defekts var but genetiskas izcelsmes, bet otrs var but eksogenas izcelsmes;

Abus defektus izraisa dazadi genetiskie faktori, kas darbojas neatkarigi viens no otra.

Abi defekti ir viena un ta pasa iedzimta sindroma vai slimibas atskirigie simptomi (viens genetiskais faktors);

Abus defektus izraisa dazadi eksogeni faktori, kas darbojas neatkarigi;

Abus defektus izraisa viens un tas pats arejais faktors.

Jaatzime, ka sarezgitu manu traucejumu celoni laika gaita mainas. Piemeram, 1960. gados visbiezakais dzirdes un redzes zuduma celonis berniem no bernunama nedzirdigi neredzigajiem bija smadzenu infekcijas (meningits un meningoencefalits), kas cieta dazados vecumos – tie bija 36%. Viniem sekoja dzimsanas traumas un iedzimti traucejumi. 25% gadijumu celonis palika neskaidrs. Tad 1980. gados intrauterinas infekcijas izvirzijas prieksplana starp konstatetajiem sarezgitu traucejumu celoniem berniem: pirmkart, masalinas, tad toksoplazmoze utt., Un smadzenu infekcijas, kas cietusas berniba, kluva retas. Paslaik musu parbauditajiem mazajiem berniem parasti ir vairaku patologisku faktoru kombinacija, kas ietekme vairaku bojajumu veidosanos: tas ir grutniecibas un dzemdibu patologijas, priekslaiciga dzemdiba, infekcijas, kas cietusas dzemde vai pec dzimsanas, tostarp meningits un meningoencefalits, apgrutinata iedzimtiba (redzes, dzirdes, nervu sistemas patologiju klatbutne radiniekiem) utt. Traucejumi ir berni, kas dzimusi loti priekslaicigi. Daudzos gadijumos mes nevaram noskaidrot priekslaicigas dzemdibas celoni. Var pienemt, ka ieverojams skaits gadijumu ir saistiti ar latentam virusu infekcijam un genetisko patologiju.

Eksogeni izraisiti vairaki traucejumi

Vel viena sarezgitu traucejumu grupa ir apstakli, kas radusies dzemde cietusu slimibu rezultata, dzimsanas laika vai pec tas, ieskaitot infekcijas, intoksikaciju (saindesanos) un traumas. Piemeram, iedzimtus redzes un dzirdes traucejumus, redzes traucejumus ar garigu atpalicibu var izraisit mates slimiba grutniecibas laika ar toksoplazmozi, herpes vai citomegalovirusa infekciju, gripu, masalam, tuberkulozi, sifilisu utt. Imunologiska nesaderiba starp mati un augli (jaundzimusa hemolitiska slimiba vai jaundzimusa patologiska dzelte) var but dzirdes traucejumu un kustibu traucejumu celonis cerebralas triekas hiperkinetiskas formas veida. Un dazos gadijumos siem diviem traucejumiem tiek pievienotas macisanas grutibas vai gariga atpaliciba. Saja grupa ietilpst ari priekslaicigas dzemdibu izraisita patologija. Neskatoties uz to, ka so slimibu grupu izraisa areji celoni, ir visparpienemts, ka iedzimtajam faktoram ir svariga loma ari seit, ka nosliece uz noteikta veida slimibam. Saskana ar sakuma laiku tiek noskirti iedzimti un ieguti traucejumi. Vecumam, kura rodas defekts, ir loti butiska ietekme uz iespejam to kompenset un prieksstatu par berna attistibas traucejumiem kopuma. Lielakaja dala gadijumu smagas neiroinfekcijas (virusu, bakteriju un senisu meningits un meningoencefalits) ir agrina berniba ieguto traucejumu celonis. Pec neiroinfekcijam, kas cietusas jaundzimuso perioda (lidz 1 menesim dzives), smagas sekas biezi paliek dzirdes, redzes, centralas nervu sistemas organisko bojajumu veida ar intelekta, motora un runas sferu nepietiekamibu. Sie berni attistas tapat ka berni ar lidzigiem dzimsanas traucejumiem. Neiroinfekcijas, kas parciestas pec viena gada vecuma, retak izraisa vairakus bojajumus, ipasi smagus. Retos gadijumos ir gadijumi, kad mazam bernam ar iedzimtu traucejumu ir otrs defekts pec velakas slimibas. Piemeram, vienam zenam iedzimtam aklumam tika pievienots sensorineirals kurlums priekslaicigas dzemdibu retinopatijas del pec tam, kad 6 menesus cieta strutains meningits.

Dzila priekslaiciga dzemdiba

Pedejos gados vairaki specialisti ir atzimejusi, ka ir palielinajies to bernu skaits, kuriem ir iedzimti vairaki traucejumi, kuri dzimusi loti priekslaicigi un saglabati, pateicoties musdienu medicinas sasniegumiem. Sie berni piedzimst tik nenobriedusi un vaji, ka nevar dzivot vieni pasi. Vini nevar elpot pasi un tiek novietoti ipasos apstaklos, kur tiek nodrosinata maksliga ventilacija. Ipasam tehniskam iericem jauzrauga katra sada berna asins gazes sastavs un jaregule skabekla piegade. Turklat siem berniem jasanem medikamenti no dzimsanas. Lidz 70% priekslaicigi dzimuso zidainu ar loti mazu dzimsanas svaru var attistities smadzenu asinosana, kas izraisa centralas nervu sistemas bojajumus neatkarigi no dzemdibu veida. Intensivas skabekla terapijas un citu iemeslu del var rasties jusanas traucejumi*; Siem berniem var but dazadas ieksejo organu slimibas. Saskana ar jaunakajiem datiem aptuveni 35% bernu, kas dzimusi loti priekslaicigi un ar loti mazu dzimsanas svaru, var but garigi atpalikusi. No 12 lidz 15% priekslaicigi dzimuso bernu var but cerebrala trieka. Aptuveni 3-10% priekslaicigi dzimuso zidainu ir acu attistibas traucejumi, kas izraisa dzilus redzes traucejumus un pat aklumu (iedzimta glaukoma, iedzimta katarakta, redzes nerva atrofija, retinopatija utt.). Arkartejas priekslaicigas dzemdibas rezultata siem mazuliem var but ari dzirdes traucejumi apmeram 1-5% gadijumu. Dazos gadijumos sie traucejumi ir apvienoti viena berna. Smagas priekslaicigas dzemdibas celoni tiek uzskatiti par hroniskam mates slimibam, iedzimtam anomalijam, infekcijas slimibam grutniecibas laika, ka ari dazadiem socialpsihologiskiem faktoriem, kas nelabveligi ietekme berna attistibu pirmsdzemdibu perioda. Bernu priekslaiciga piedzimsana dazreiz ir saistita ari ar dazadu hormonalo kontracepcijas lidzeklu lietosanu matem pirms ienemsanas un daudziem citiem faktoriem. Ir pieradijumi, ka berni, kas dzimusi maksligas apseklosanas cela, piedzimst priekslaicigi aptuveni 70% gadijumu, un 30% no siem priekslaicigi dzimusajiem berniem var but attistibas traucejumi. Saskana ar musdienu medicinu lidz pat 60% cilveku, kuri kops bernibas ir invalidi, piedzima loti priekslaicigi. Labi aprikoti medicinas centri priekslaicigi dzimusiem zidainiem lauj izdzivot berniem ar smagam genetiskam anomalijam un dazadiem intrauteriniem bojajumiem. Vecaki, kuru berni piedzima loti priekslaicigi un aprupeti, teica, ka arsti dazreiz vinus bridinaja par smagu attistibas komplikaciju iespejamibu saviem berniem un ludza ipasu rakstisku atlauju vinu reanimacijai. Lielaka dala (aptuveni 70%) mazo bernu, kurus mes noverojam ar sarezgitiem manu traucejumiem, piedzima priekslaicigi, dazi no viniem no vairakam grutniecibam (dvini un tripleti). Priekslaicigi dzimuso zidainu vidu domineja zidaini ar II un III priekslaicigas dzemdibas pakapi. So bernu redzes traucejumu celonis visbiezak bija priekslaicigas dzemdibu retinopatija (2/3 gadijumu), kam sekoja redzes nervu atrofija un iedzimta katarakta. Bernu grupa, kuru mes petijam, pilnigas vai praktiskas akluma biezums palielinajas lidz ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Turpreti dzirdes traucejumu smagums un motorisko un intelektualo traucejumu smagums nebija tiesi saistiti ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Ja siem berniem bija dzirdes un redzes traucejumi, vini visbiezak bija iedzimti, bet dazreiz manu traucejumi radas dazados laikos un dazadu iemeslu del. Piemeram, iedzimtu aklumu priekslaicigas dzemdibu retinopatijas del pavadija sensorineirals kurlums pec tam, kad vairaku menesu vecuma cieta strutains meningits. Daziem no priekslaicigi dzimusajiem zidainiem, kurus mes noverojam, bija neiroinfekcijas tulit pec piedzimsanas, un parasti sajos gadijumos attistibas traucejumi bija vissmagakie smagu smadzenu bojajumu del.

Intrauterinas masalinas

Pedeja pusgadsimta laika virusu infekcijas, ko sieviete cies grutniecibas laika un caur asinim parnes uz nedzimuso bernu, ir kluvusas par arvien izplatitakam slimibam, kas izraisa sarezgitu iedzimtu traucejumu bernam. Ilgu laiku daudzas pasaules valstis masalinas, sievietes slimiba grutniecibas laika tika uzskatita par ipasi bistamu berna redzei un dzirdei. Masalinu pandemija, kas pagajusa gadsimta 60. gadu sakuma plosijas Rietumeiropas valstis, ASV un Australija, skara ari daudzas grutnieces, izraisot milzigu skaitu spontano abortu, nedzivi dzimuso un daudzu bernu ar smagam iedzimtam slimibam dzimsanu. Masalinu viruss celo no slimas mates caur placentu uz augli un var izraisit vairakas anomalijas mazulim. Sis viruss palenina jaunattistibas augla sunu dalisanos un negativi ietekme ta imunsistemu. Vislielakais vairaku augla traumu risks rodas grutniecibas sakuma, kad acis, ausis un sirds attistas visintensivak. Tiek uzskatits, ka aptuveni tresdala bernu, kuriem dzemde ir masalinas, piedzimst ar sarezgitiem iedzimtiem defektiem. Aptuveni 87% no skartajiem berniem ir dzirdes traucejumi, 46% ir iedzimtas sirdskaites, 34% ir iedzimti redzes traucejumi un 39% ir macisanas grutibas. Daziem berniem visas sis anomalijas rodas vienlaicigi iedzimtas kataraktas veida abas acis, kurluma un iedzimtas sirds slimibas. Eksperti so kombinaciju sauc par "Gregg's triad" – pec holandiesu arsta varda, kurs pirmo reizi izveidoja saikni starp masalinu slimibu grutniecem un vinas nedzimusa berna smagam anomalijam. Daziem berniem masalinu virusa intrauterinas infekcijas sekas paradas menesus pec dzimsanas smagu somatisko slimibu, kataraktas, progresejosu dzirdes traucejumu, cukura diabeta, cerebralas triekas uc veida. Kops 70. gadu sakuma pasaules attistitajas valstis ir veiktas profilaktiskas vakcinacijas pret masalinam, kas ir samazinajusas bernu ar iedzimtu masalinu sindromu dzimuso skaitu. Krievija sadas vakcinacijas netika veiktas lidz 1998. gadam. Mes esam redzejusi daudzus bernus ar masalinam dzemde. Starp tiem bija berni ar Grega triadi vai kodola masalinam, ka to sauc ari, ar iedzimtu divpuseju kataraktu, divpuseju sensorineiralu kurlumu un iedzimtu sirds slimibu. Bija berni ar iedzimtu kataraktu un kurlumu bez izteiktiem sirds traucejumiem. Bija berni ar dzirdes traucejumiem un smagu skielesanu, ka ari garigi atpalikusi berni ar dzirdes un redzes traucejumiem. Mes redzejam tikai bernus ar dzirdes traucejumiem un macisanas un uzvedibas grutibam. Katra gadijuma tas bija cits attistibas stasts. Galvena panakumu atslega saja stasta vienmer ir bijusi vecaku attieksme pret bernu. Visos gadijumos, kurus mes noverojam, iznemot tos retos, kad vecaki atteicas audzinat bernu, berniem ar intrauterinam masalinam agrina vai pirmsskolas vecuma tika veikta acu operacija, lai nonemtu kataraktu, un vini vairs nebija akli, visbiezak bija objektu redze, kas parasti uzlabojas ar vecumu un ar berna izglitibu. Diemzel diezgan labveliga prognoze redzes attistibai pec operacijam un pat maksligas lecas implantacija sadiem berniem ne vienmer bija ilgstosa. Musu arzemju kolegu noverojumi liecina, ka aptuveni ceturtdala gadijumu sadu bernu redze pec 18 gadu vecuma tiklenes atslanosanas del var strauji pasliktinaties. Mes zinam lidzigus stastus par trim sadiem berniem, kuri kluva akli pec 18-25 gadu vecuma. Bet lidz sim vecumam viniem jau bija izglitiba, un daziem no viniem bija profesija un gimene. Visi berni ar pirmsdzemdibu masalinam vienmer ir bijusi panikusi auguma un kermena svara. No agras bernibas vini eda loti slikti un ieguva svaru. Tapec sada berna pareiza uzturs bija viena no pirmajam nopietnajam vina attistibas problemam. Galvenais noteikums edienu organizesana bija ieverot ta kaloriju saturu ar mazaku partikas daudzumu. So bernu audzinasana vienmer ir bijis gruti izmantot garsigu edienu ka pareizas uzvedibas pastiprinasanu. Siem berniem viss garsoja slikti! No otras puses, vini kaisligi mileja kvelojosus vai dzirkstosus objektus, ka ari spilgtas krasas. Ar mazako atlikuso redzejumu vini labprat skatijas uz sadiem objektiem vai atteliem, un tas tika labi izmantots vinu apmaciba.

Iedzimta citomegalovirusa infekcija

Vel viena virusu intrauterina slimiba, kas var izraisit sarezgitu defektu, ir citomegalovirusa infekcija (CMV). Sis slimibas viruss tiek parnests ciesa kontakta un tiek uzskatits par visizplatitako starp visam iedzimtajam infekcijam. Slimiba biezi rodas berniem ar gandriz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprinata tikai pec serologiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimuso perioda si slimiba daziem berniem izpauzas ilgstosas dzelte un agra berniba pneimonijas, meningoencefalita, enterokolita un citu slimibu veida. Sis iedzimtas infekcijas rezultata berniem var rasties vienreizeji (iedzimtas kluba kajas, kurlums, auksleju deformacija un mikrocefalija) vai vairaki organu bojajumi (kurlums un acu slimibas horioretinita vai redzes nerva atrofijas veida), ka ari centralas nervu sistemas bojajumi, kas izraisa cerebralo trieku (CP), garigu atpalicibu vai primaru garigu atpalicibu. CMV var but priekslaicigu dzemdibu un arkarteju priekslaicigu dzemdibu celonis. Mes esam noverojusi bernus ar iedzimtu citomegaliju musu konsultacijas, bernu nama nedzirdigajiem un skolas nedzirdigajiem. Tas bija dazadas traucejumu kombinacijas: piemeram, viena gadijuma iedzimts sensorineirals kurlums, cerebralas triekas un miopiska astigmatisma atlikusi ietekme normala intelektualaja attistiba vai sensorineirals dzirdes zudums, redzes nervu daleja atrofija un smaga gariga atpaliciba otra.