B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Variants I. Strukturesana atbilstosi dalejiem garigas attistibas parametriem. Sados psihologiskos secinajumos visbiezak ir atseviski motora koordinacijas, identifikacijas rakstisanas prasmju, macisanas speju, motivacijas vajadzibu un intelektuala brieduma raditaji. Sada veida psihologisko zinojumu var izmantot dalejas psihologiskas parbaudes, piemeram, "Skolas gataviba".

II variants: strukturesana pec sarezgitiem parametriem, ieskaitot berna psihofiziskas attistibas raditajus, ka ari vina audzinasanas un izglitibas novertejumu. Ir informativu datu kopums par reproduceto poetisko tekstu skaitu, augsanas parametriem, krusu tilpumu, pieklajigam uzvedibas prasmem utt. Sada veida strukturesanas trukums ir vienotas analitiskas telpas (psihologiskas) trukums. Dazos gadijumos to izmanto, lai novertetu bernu vecuma attistibu.

Abas psihologiska zinojuma versijas neatspogulo pilnigu prieksstatu par berna garigo attistibu noteikta vecuma posma.

Psihologiskais secinajums jastrukture saskana ar psihologa konceptualajam idejam par garigas attistibas procesu saistiba ar pirmsskolas vecumu, kur katram vecuma posmam ir savas ipatnibas (audzeji), kvantitativa un kvalitativa attistibas dinamika.

Tapec pirmsskolas psihologiska dienesta konteksta psihologiskais zinojums ka ieraksts par berna attistibas iezimem noteikta vecuma posma butu jadiference atbilstosi vecuma principam:

A veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 3-4 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (pirmsskolas vecums).

B veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 4-5 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (videjais pirmsskolas vecums).

C veidlapa psihologiskais zinojums ieraksta diagnostiskas izmeklesanas datus berniem vecuma no 6 lidz 7 gadiem (vecakais pirmsskolas vecums).

Pamatojoties uz polikonceptualo principu, psihologiskajam zinojumam jaatspogulo berna kognitivas, personiski emocionalas un komunikativas attistibas raditaji, ka ari vina psihofiziologiskas un citas iezimes. Papildus dazadu raditaju vertibu noteiksanai psihologiskais secinajums ietver analizi par atbilstibu vecuma limeniem un garigas attistibas posmiem, ka ari nepieciesamibu pec korigejosam un preventivam darbibam vai attistibas programmam. Tadejadi psihologiska zinojuma struktura jaieklauj sadi bloki:

Ar vecumu saistitas attistibas visparigas ipasibas, pamatojoties uz psihofizisko, psihofiziologisko raksturu, adaptivo un motorisko kompleksu iezimem.

Kognitiva attistiba, kas balstita uz kognitivo procesu un runas funkcijas ipasibam.

Personiga un emocionala attistiba, kas balstita uz pasapzinas, motivacijas un vajadzibu, emocionalas un vertibu sferas ipasibam.

Komunikativa attistiba, kas balstita uz komunikacijas lidzeklu un poziciju ipasibam, konfliktiem.

Bernu kompetence, kas balstita uz bernu darbibas produktivo un procesualo veidu aktualizacijas un satura ipasibam.

Gataviba skolai, pamatojoties uz izglitibas aktivitasu un macisanas speju prieksnoteikumu veidosanas ipasibam.

Talak ir bloki, lai noskaidrotu visparejo secinajumu un profesionalas iejauksanas nepieciesamibu:

Attistibas iezimes.

Attistibas problemas.

Attistibas prognoze.

Ieteikumus.

Korekcijas karte ir detalizets psihologisko ietekmju "attels", definejot korigejosu strategiju un taktiku, t.i., programmu. Korekcijas karte atspogulo:

– sakotnejie dati (berna pilns vards, vecums vai berna kods);

– sakotnejas problemas (berna psihiskas attistibas novirzu ipatnibas un traucejumi), kas diferencetas pec psihologiska sledziena (tipologiska diagnoze);

– korektivo darbibu veids un forma (individualas un grupu psihoterapijas vai psihokorekcijas formas);

– korigejosu darbibu lidzekli (telaini, rotaligi, muzikali u.c.);

– korigejoso darbibu grafiks ar diferencesanu posmos (klasu skaits cikla);

– rekomendacijas skolotajiem un vecakiem par berna dzives rezima organizesanu korekcijas pasakumu laika;

– psihologisko izmainu dinamika korektivo darbibu gaita, pamatojoties uz epikrizi (kopsavilkumu) katrai cikla nodarbibai;

ir atbrivosanas raksturlielums ar visparigiem ieteikumiem.

Tagad pieversisimies diagnostikas eksamenu, korekcijas nodarbibu, sarunu un interviju protokoliem. Saja gadijuma protokols tiek uzskatits par veidu, ka noteikt psihologa un berna un pieaugusa mijiedarbibas procesualas gaitas ipatnibas.

Visbiezak protokols tiek sastadits tabulas vai psihologisko proceduru bezmaksas apraksta veida. Prasibas attiecas tikai uz fiksacijas vienibam. Tie ietver: uzvedibas reakcijas (mimikas un pantomimas izpausmes), verbalo aktivitasu pavadijumu, emocionalo stavoklu dinamiku un kautribu. Turklat ir obligati jaregistre ievades dati ar berna kodu, psihologiskas proceduras datumu un laiku. Dazam metodem un testiem ir ipasas protokolu formas. Saja gadijuma tie ir dala no riku komplekta.

Sada veida dokumentacijas ipatniba ir ta, ka ta tiek aizpildita tiesi konkreta veida psihologiskas darbibas procesa, t.i. diagnostikas vai korekcijas uzdevumu veiksanas laika. Vienigie iznemumi ir sarunu protokoli. Tie visbiezak tiek aizpilditi post factum, proceduras beigas. Tas tiek darits ar merki radit dabiskaku vidi dialogam.

Dazreiz psihologi izmanto diktofonu, lai ierakstitu proceduras, kas saistitas ar aktivu verbalo darbibu. Tas palidz koncentret uzmanibu uz citiem svarigiem raditajiem, piemeram, personiskajam un emocionalajam izpausmem (imitacijas kompleksi, lomu poziciju maina utt.).

Pedejais psihologa ipasas dokumentacijas saraksta ir attistibas karte (vesture) ka informacijas kopums par berna vecuma attistibu, kas sniegts ontogenetiskaja aspekta.

Attistibas karte ietver personas pamatdatus, informaciju par vecakiem un citiem gimenes locekliem, ka ari par berna socialajiem un dzives apstakliem. Izmainas gimenes sastava (tuvinieku zaudejums, bralu un masu paradisanas), nozimiga pieaugusa maina berna dzive, gimenes attiecibu stili – visi sie fakti tiek fikseti un analizeti no psihologiska viedokla.

Pastav prakse so dokumentu kopigi izpildit ar pirmsskolas iestades medicinas specialistu. Tas ir saistits ar nepieciesamibu analizet informaciju par pirmsdzemdibu un pecdzemdibu attistibu, t.i., grutniecibas un dzemdibu gaitas ipatnibam, ka ari iespejamam komplikacijam jaundzimusa perioda. Turklat tiek izmantota hronisku un akutu slimibu anamneze zidaina vecuma un agra berniba, informacija par berna traumam un operacijam, ka ari specialistu veikto izmeklejumu kopsavilkumi. Si informacija nav psihologiska, bet palidz noteikt berna attistibas novirzu celonus. Precizak, tas izsledz organisko un funkcionalo ipasibu celonus.

Turklat neiropsihologiskas attistibas ipatnibas tiek registretas saskana ar vecuma normu aplesem (kad berns saka turet galvu, sedet, staigat, runat; pasivas un aktivas runas attistiba; pirmas mehaniskas un emocionalas reakcijas).

Turklat attistibas karte ietver berna adaptacijas un dzives aktivitasu iezimes pirmsskolas iestade un vina mijiedarbibas ar vienaudziem ipasibas.

Kas attiecas uz si dokumenta dizainu, to var iesniegt tabulas veida vai brivi aprakstit ieprieks minetos berna fiziskas, neiro-garigas un socialas attistibas parametrus dazados vecuma posmos.