B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Aptuvenas vadlinijas berna normalai attistibai

Ir noteiktas uzvedibas vadlinijas, kas lauj aizdomam par berna garigas attistibas atruma traucejumiem. Zinasanas par sim vadlinijam ir noderigas un nepieciesamas tiem, kas ir atbildigi par berna audzinasanu (V. I. Garbuzovs, 1990).

Tik:

Lidz 1 gadu vecumam berns lieto 7-14 vardus, koncentrejas uz vienu lietu lidz 15 minutem, apgust varda "aizliegts" nozimi, sak staigat (± 2 menesus).

Lidz 1,5 gadu vecumam berna vardu krajums ir 30-40 vardi, vins labi staiga, atpazist un parada attelos redzamo objektu attelus un labi saprot vinam adreseto runu. Berna galvenie jautajumi ir "Kas?" un "Kas?"

Lidz 2 gadu vecumam vardu krajums palielinas lidz 300-400 vardiem, berna galvenie jautajumi ir "Kas tas ir?", "Kas tas ir?" Veidojas frazes runa (meitenem, biezi vien lidz 1,5 gadu vecumam). Jautajumu klatbutne norada uz labu berna garigo attistibu. Vins zime linijas, turot dure zimuli, buve bloku torni.

Lidz 2,5 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 1000 vardu. Paradas aptuvenie jautajumi "Kur?", "Kur?", "Kur?", "Kad?". Saja vecuma runas attistibas aizkavesanas ir satraucosa – tas var liecinat par garigu atpalicibu vai kurlumu.

Lidz 3 gadu vecumam paradas jautajums par jautajumiem: "Kapec?" Berns parstasta dzirdeto un redzeto, ja vinam palidz ar vadosajiem jautajumiem. Vins izmanto saliktus un pat saliktus teikumus, kas norada uz vina domasanas sarezgitibu. Vins saprot, kas ir "viens", "maz", "daudzi", atskir kreiso un labo pusi. Ar vienu raksturigu detalu vins var atpazit visu: ar zaka ausim, ar zilona stumbru.

Lidz 3,5 gadu vecumam vins apgust dizainu, paradas planosanas elementi. Paradas lomu speles elementi ar objektiem un nedaudz velak ar vienaudziem. Berns ir emocionals: savtigs, jutigs, priecigs, skumjs, labveligs, naidigs, skaudigs, spejigs uz empatiju.

Lidz 4 gadu vecumam vins spej saprast to, ko vins vel nav redzejis, bet to, ko vinam ir sapratigi teicis. Vins no attela sastada vienkarsu, bet diezgan detalizetu stastu, jegpilni pabeidz teikumu, ko sacis pieaugusais, spej visparinat un apkopot jedzienu. Pamatjautajums ir "Kapec?" (Bernam ar attistibas traucejumiem domine jautajumi "Kas?", "Kur?", "Kur?"). Paradas lomu spele ar vienaudziem. Var darit vienu lietu 40-50 minutes.

Lidz 4,5 gadu vecumam vins spej izvirzit merki un planot ta sasniegsanu. Uzdod jautajumu "Kapec?"

Lidz 5 gadu vecumam vins var pateikt savu uzvardu, vardu, patronimu, vecumu, adresi, transportu, kas dodas majas. Vins zina, ka izmantot celtniecibas komplektu, var salikt rotallietu saskana ar shemu, uzzimet cilveku ar visam kermena dalam.

No 5, 5 gadu vecuma bernam ir pieejami visi izglitibas veidi, vins butiba ir gatavs macities.

Lidz 6 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 4000 vardu. Bernam ir piekluve vienkarsu sakamvardu un teicienu nozimei, vins viegli redz attelu sizeta savienojumu un, pamatojoties uz tiem, sastada stastu. Viegli visparina un izole objektus, atrisina vienkarsas aritmetiskas problemas. Vins zina daudz spelu, zina, ka izgudrot zemes gabalu. Vins ir orientets telpa, laika (vakar, sodien, rit), attiecibas starp cilvekiem. Attelojot virieti, Vins zime kaklu starp galvu un kermeni, drebem, apaviem.

Zinot pirmsskolas vecuma berna psihomotoras attistibas arejas, uzvedibas normas, pieaugusie vares savlaicigi pielagot pedagogisko ietekmi uz bernu, noverst garigas atpalicibas rasanos un palidzet vinam maksimali izmantot visas iespejas, ko sniedz sis vecuma posms. Gadijuma, ja berna garigas attistibas atrums ir loti traucets, sada shema acimredzami nav pietiekama, jo ir nepieciesams noteikt patiesos celonus, kas to izraisa, un terapeitiskajam un psiho-korekcijas darbam ar sadu bernu ir nepieciesamas ipasas metodes, kas pieder pie defektologu un psihoneirologu kompetences.

No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"

Gariga atpaliciba

Berna garigas attistibas atruma paleninasanos var izraisit pedagogiska nolaidiba, gariga atpaliciba centralas nervu sistemas noteiktas organiskas nepietiekamibas del, ka ari vispareja smadzenu strukturu nepietiekama attistiba, kas izraisa dazadas garigas atpalicibas formas. Pedagogiska nolaidiba ir berna attistibas kavesanas, kas ir saistita ar vina dzives un audzinasanas apstakliem. Ilgstoss informacijas trukums, garigas stimulacijas trukums jutigos periodos var izraisit strauju berna garigas attistibas potenciala samazinasanos. Neskatoties uz to, ar pareizu un savlaicigu individualu pieeju sadam bernam, pietiekamu attistibas aktivitasu intensifikaciju, sie berni var viegli panakt savus vienaudzus. Garigo atpalicibu, neskatoties uz tas izpausmju daudzveidibu, raksturo vairakas pazimes, kas lauj to atskirt gan no pedagogiskas nolaidibas, gan garigas atpalicibas. Berniem ar garigu atpalicibu nav atsevisku analizatoru traucejumu un lielu smadzenu strukturu bojajumu, bet tie atskiras ar sarezgitu uzvedibas formu nenobriedumu, merktiecigu darbibu, nemot vera atru izsikumu, nogurumu un traucetu sniegumu. So simptomu pamata ir centralas nervu sistemas organiska slimiba, ko izraisa grutniecibas un dzemdibu patologija, iedzimtas augla slimibas un novajinosas infekcijas slimibas, kas cies agrina vecuma (T. A. Vlasova, 1971; M. S. Pevzners, 1971; U. V. Ulenkova, 1990). Kopuma ar savlaicigu un atbilstosu korigejosu darbu gariga atpaliciba ir atgriezeniska. Vinu noturiba atskiras un ir atkariga no ta, vai tie ir balstiti uz emocionalu nenobriedumu (psihisko infantilismu), zemu garigo tonusu (ilgtermina asteniju), kognitiviem traucejumiem, kas saistiti ar atminas vajumu, uzmanibu, garigo procesu mobilitati un noteiktu kortikalo funkciju trukumu. Pirmas divas garigas atpalicibas formas ir vieglakas un parvaramakas, savukart kognitivie traucejumi izraisa garigu atpalicibu, kas robezojas ar debilitati; So bernu macisanas spejas ir ieverojami samazinatas. Vislabakie rezultati garigas atpalicibas korekcijas zina tiek sasniegti, ja darbs ar bernu tiek uzsakts pec iespejas agrak. Diemzel pirmsskolas berniba pieaugusie ap bernu biezi nepievers uzmanibu noteiktam berna attistibas iezimem, uzskatot tos par atseviskiem normas variantiem un uzskatot, ka berns vienkarsi paraugs visas savas grutibas. Trauksme sak skanet tikai tad, kad berns, kurs iestajas visparizglitojosas skolas 1. klase, nespej apgut skolas macibu programmu un apgut nepieciesamas uzvedibas prasmes. U. V. Ulenkova (1990) pareizi atzime, ka, ja palidziba, kas sniegta berniem ar garigu atpalicibu izlidzinasanas klases, dod labus rezultatus, tad nav gruti pienemt, cik daudz efektivaka varetu but kvalificeta palidziba, ko sanem pirmsskolas vecuma berni. Gariga atpaliciba, atskiriba no garigas atpalicibas, ir neatgriezeniska, jo saja gadijuma pastavigs kognitivas aktivitates traucejums ir saistits ar smadzenu garozas organiskiem bojajumiem vai nepietiekamu attistibu. Oligofrenijas berniem visa to attistibas laika tiek konstateti sarezgitu garigo funkciju traucejumi, un katra vecuma posma tiem ir dazadas formas. Berniem ar attistibas traucejumiem gariga atpaliciba velak tiek parvareta (Rubinsteins, 1990; Lebedinskis, 1985). Tadejadi ir acimredzams, ka korigejosais un attistibas darbs ar berniem ar garigas attistibas atruma traucejumiem, kas ir uzsakts savlaicigi, izradas loti augligs, un jo agrak tas tiek uzsakts, jo labaks ir rezultats.

No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"

Bernibas autisms. SSK-10 diagnostikas kriteriji

Kvalitativus socialas mijiedarbibas traucejumus parstav vismaz divi no sadiem pieciem:

Nespeja adekvati izmantot skatienu aci pret aci, sejas izteiksmes, pozas un kermena zestus, lai reguletu socialo mijiedarbibu.

Nespeja veidot attiecibas ar vienaudziem, izmantojot savstarpeju interesu, emociju vai kopigu aktivitasu apmainu.

• Reti mekle vai izmanto citu atbalstu, lai gutu mierinajumu vai lidzjutibu stresa brizos un/vai nomierinatu vai simpatizetu citiem, kuriem ir stresa vai stresa pazimes

Spontanas velmes dalities prieka, intereses vai sasniegumos trukums ar citiem

Sociali emocionalas savstarpiguma trukums, kas izpauzas ka traucetas vai deviantas reakcijas uz citu cilveku emocijam vai uzvedibas modulacijas trukums atbilstosi socialajam kontekstam, vai slikta socialas un komunikativas uzvedibas integracija

Kvalitativi komunikacijas traucejumi, ko raksturo vismaz viens no sadiem elementiem

Aizkaveta vai pilniga runatas valodas attistibas neesamiba, kas nav saistita ar meginajumiem kompenset, izmantojot zestus vai sejas izteiksmes ka alternativu sazinas modeli (pirms kura biezi vien nav komunikativas kolibri)

Daudzveidigas, spontanas, iedomatas vai (agraka vecuma) socialas imitacijas rotalu trukums

Relativa nespeja uzsakt vai uzturet sarunu

Stereotipisks vai atkartots valodas lietojums vai idiosinkratisks vardu vai teikumu lietojums

Ierobezota, atkartota vai stereotipiska uzvediba, intereses vai darbibas, ko parstav vismaz viens no siem cetriem

– aktivs darbs ar stereotipiskiem un ierobezotiem interesu veidiem

Skaidra apnemsanas ieverot konkretas nefunkcionalas rutinas un ritualus

Stereotipiskas un atkartotas mehaniskas kustibas

– darbibas ar objektu dalam vai nefunkcionaliem speles materiala elementiem

Lai noteiktu diagnozi, ir jabut pieradijumiem par attistibas traucejumiem pirmajos tris dzives gados.